24.aprīlī Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) saņēmusi Norvēģijas vēstniecības Rīgā notu, kurā teikts, ka Latvijā izsniegtās personu apliecības (eID kartes) šobrīd netiek atzītas kā Latvijas pilsoņu ceļošanas dokuments Norvēģijā, portāls Diena.lv uzzināja ĀM.
Norvēģijā asu pretestību izpelnījies viens no diviem plānotajiem memoriāliem 2011.gada 22.jūlija asiņaino uzbrukumu upuriem. Nesaskaņas izraisījusi konceptuālā piemiņas vieta netālu no Ūteijas salas, kur galēji labējais ekstrēmists Anderss Bērings Breivīks noslaktēja 69 cilvēkus. Pret atceres vietu iebilst daļa bojāgājušo tuvinieku un apkaimes iedzīvotāju, bet ģeologi brīdina, ka ambiciozo projektu būs sarežģīti īstenot.
Norvēģijas Slēpošanas federācija par ālēšanos dzērumā sodījusi trīs valsts biatlona izlases dalībniekus, vēsta vietējie mediji.Ēmils Hegle Svendsens, kurš šosezon ieņēma otro vietu Pasaules kausa kopvērtējumā, Juhanness Tingness Bē, kurš kopvērtējumā bija trešais, un viņa brālis Tarjeijs Bē pagājušajā mēnesī pēc Pasaules kausa izcīņas posma Slovēnijā izklaidējušies pilsētā.
Krievijas televīzijas žurnālistam un vienam no redzamākajiem Kremļa propagandistiem Dmitrijam Kiseļovam nācies atcelt ieplānotās ģimenes brīvdienas Norvēģijā, jo Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju dēļ viņam nav izsniegta Norvēģijas vīza.
Norvēģijā šomēnes tiks uzsākts darbs pie pasaulē augstākās koka mājas būvniecības. Plānots, ka 14 stāvu daudzdzīvokļu celtne sliesies 49 metru augstumā, pārspējot līdzšinējo rekordisti – 32 metrus augsto 10 stāvu ēku Melburnā, Austrālijā, vēsta portāls thelocal.no.Projekts ar nosaukumu Koks tiks realizēts Bergenas centrā.
Atbildot uz jautājumu, kas ir jūgendstils jeb Art Nouveau, daudzi, visticamāk, iedomāsies ēkas Elizabetes ielā, Alberta ielā, Lāčplēša ielā un vēl daudzviet Rīgā. Mūsu galvaspilsēta tūristu ceļvežos un kultūras vēstures grāmatās lepni dēvēta par jūgendstila metropoli, kurā apskatāmas ap 800 jūgendstila ēku.
Arī Norvēģiju
nesaudzē visā pasaulē vērojamās tendences. Reģionu vadība
apzinās, ka jārūpējas par nozaru nepārtrauktību un darbaspēka noturēšanu, tāpēc rēķinās ar viesstrādnieku pienesumu. Savukārt izglītības un jauniešu politika nosaukta par prioritāti,
uzsverot darba iespējas tieši reģionos un nepieciešamību
nodrošināt kvalificētu speciālistu jauno paaudzi valstij
tradicionālās nozarēs un jaunās inovatīvās biznesa formās.
Norvēģijas
tradicionālākās nozares – zivju apstrāde un kuģubūve –
saskaras ar lielām izmaiņām, jo aizvien biežāk norvēģu
jaunatne atsakās darīt tehniski smagus, kā arī mazāk prestižus darbus.
Arvien biežāk darbu kādā no Norvēģijas kuģubūves
nozares uzņēmumiem ieņem iebraucēji ar stāžu konkrētā jomā,
piemēram, poļi un baltieši. Izmaiņas piedzīvo arī
mazkvalificēts darbs, piemēram, fabrikās,
par autobusu vadītājiem, noliktavu strādniekiem un tamlīdzīgi.