Latvijas iedzīvotāju gaidas par pensijas apmēru gada laikā ir būtiski pieaugušas, aģentūrai LETA atzina Swedbank pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktā paaudžu pētījuma datiem.
Pensiju indeksācija nav paredzēta, lai būtiski palielinātu pensijas apmēru vai nodrošinātu papildu atbalstu, komentējot Latvijas Pensionāru federācijas ierosinājumu veikt pensiju indeksāciju vienādā summā visiem pensionāriem, aģentūrai LETA pauda Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.
Palielinoties valsts ekonomiskajai aktivitātei, arī iedzīvotāju ienākumu līmenis turpina celties, kas rada labvēlīgākus apstākļus tam, lai nākotnes uzkrājumiem atvēlētu vairāk naudas. Tiesa gan, pēdējā laikā ieguldījumu veikšanu apēno globālās finanšu tirgus norises, kas atstājušas visai negatīvu iespaidu arī uz pensiju plānu ienesīgumu.
Turpmāk sava laulātā pensionāra nāvi pēc pārdzīvojušie cilvēki būs tiesīgi saņemt gadu ilgu pabalstu, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā (LM).
Tiesības uz valsts vecuma pensiju šogad būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un sešu mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini. JKP priekšlikumā par topošās valdības darbu pausta apņemšanās, ka tuvāko divu gadu laikā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām sasniegs 500 eiro mēnesī, bet minimālā pensija - 200 eiro mēnesī. Tāpat valdības darba plānā iecerēts iekļaut ierosinājumu neapliekamo minimumu paaugstināt vismaz līdz 500 eiro mēnesī.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) jaunās valdības darba plānā piedāvā piešķirt Latvijā dzimušajiem nepilngadīgiem bērniem Latvijas pilsonību, palielināt veselības aprūpes budžetu, bet minimālo pensiju 200 eiro apmērā tagad sola divu gadu laikā, nevis 2019.gadā.
Dažādos finanšu iestāžu rīkotajos saietos aizvien vairāk tiek runāts par satraucošām tendencēm saistībā ar iedzīvotāju uzkrājumiem. Piemēram, dzirdēta atziņa, ka mājsaimniecības ik mēnesi nākotnes uzkrājumu veidošanai novirza vien 3% savu ienākumu. Tas nozīmē, ka ir jāpaiet vairāk nekā divarpus gadiem, lai uzkrājums sasniegtu viena mēneša ienākumu apmēru. Tas, protams, nozīmē, ka arī ar drošības spilvenu veidošanu sokas visnotaļ švaki.
Tomēr vēl satraucošāka situācija varētu būt attiecībā uz pensiju uzkrājumiem, sevišķi ņemot vērā, ka liela daļa iedzīvotāju pat īsti nezina, kur tiek uzkrāts viņu pensiju kapitāls.
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana (UDA) ir "komplekss finanšu instruments. Pirmkārt, UDA ir iespēja apdrošināt dzīvību, tādējādi parūpējoties par tuviniekiem. Otrkārt, tā ir iespēja apdrošināties pret nelaimes gadījumiem un nopietnām slimībām, kas ir īpaši būtiski, ņemot vērā situāciju veselības aprūpē. Treškārt, tā ir iespēja palielināt uzkrājumu, izvēloties piemērotu līgumu," UDA būtību raksturo Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi Privāto pensiju fondu likumprojektu, kas paredz atļaut Latvijā esošu pensiju plānu vai tā daļu nodot citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pensiju fondam.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.
