Šovasar ogu raža nobriedusi agri. Ar zemenēm jau varam mieloties, un tepat arī klāt ķiršu laiks. Taču uz ražu tīko ne vien dārza saimnieks, bet arī spārnotie dārza viesi putni. Bez putniem dārzā neiztikt, tie strādā kā palīgi cīņā ar kaitēkļiem, bet vienlaikus tiem tīk sārtās ogas.
Līdz 25.maijam Rīgas Ziemeļu izpilddirekcija sadarbībā ar SIA Rīgas meži realizēs projektu Pavasara Ligzda, kura laikā tiks izgatavoti un uzstādīti 105 jauni putnu būrīši, aģentūru LETA informēja izpilddirekcijas pārstāve Inga Breikša-Jefimcova.
Latvijā aprīlī dažādu vides izglītības organizāciju pasākumos tiek atzīmētas Putnu dienas. Arī Dabas muzejā visu mēnesi notiks dažādi pasākumi, un jau šonedēļ tiks atklātas divas putnu tēmai veltītas izstādes, portālam Diena.lv pavēstīja muzeja pārstāvji.
Kaut arī dienas vēl vēsas, gaisā jaušama pavasara klātbūtne. Par to liecina ne tikai gaišās un garās dienas, bet arī saklausāmas pazīmes – pat pilsētā vairāk dzirdamas putnu balsu. Skaļi dzied zīlītes, zaļžubītes, Latvijā atgriezušies arī mājas strazdi, lauku cīruļi, laukos ganās dzērves un brēkā ķīvītes, arvien biežāk pārlido caurceļojošo zosu bari un vēl citi putni. Jāiet ārā klausīties un vērot, aicina putnu vērotājs un Latvijas Putnu fonda vadītājs Kaspars Funts.
Ikdienas steigā visbiežāk mēs putnus nemaz nepamanām, ja nu vienīgi lielos – baložus, sudrabkaijas, vārnas. Patiesībā pilsētu apdzīvo daudz dažādu putnu sugu. Jābūt tikai vērīgiem un pacietīgiem, tad putnu vērošana var kļūt par sirdslietu un sniegt ne mazums pozitīvu emociju.
Katru gadu oktobra pirmajā svētdienā visā Eiropā notiek Putnu dienas, kad ikviens interesents visā Latvijā ornitologu un citu dabas ekspertu vadībā var doties ekspedīcijās, noteiktās vietās pētot un izzinot putnu dzīvi. Dabas Diena devās uz Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Papes Ornitoloģijas staciju, kur notiek sīko putnu (pārsvarā) un sikspārņu gredzenošana un uzskaite.
Pirms dažiem gadiem ieguvusi Latvijas lepnuma balvu, Anete Asare joprojām turpina savu mūža darbu – glābj savvaļas putnus, kuri nereti tieši cilvēka vainas dēļ nokļūst neapskaužamā situācijā. Taču par nākotni nav skaidrības, jo pašvaldība nolēmusi, ka šādai spārnaiņu dziednīcai tās teritorijā nav vietas
Pavasaris nāk ne tikai ar cīruļputeni, bet arī ar agru gājputnu atgriešanos, kas šogad tiek gaidīta arī lielām bažām. Par putnkopības nākotni bažījas ne tikai nopietni putnu audzētāji, bet arī dekoratīvo putnu īpašnieki. Pie mums klīnikā aizvien biežāk nākas atbildēt uz jautājumu – vai mans papagailis (kanārijputniņš, amadīns u. c.) arī var saslimt ar putnu gripu? Un vai cilvēkam par savu veselību arī jābaidās?
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2017. gada Latvijas putnu izvēlējusies dzelteno cielavu (Motacilla flava) zemās populācijas dēļ, jo to skaits kopš 90. gadiem ir dramatiski samazinājies. Dzeltenās cielavas siluets līdzīgs baltajai cielavai, taču dominē dzeltenā krāsa – dzeltens vēders un olīvzaļi mugurpuses spārni.
Lai gan kādreiz gulbjiem spalvas mēdz piesalt pie ledus vai arī vecāki un slimāki putni tiešām iesalst, par tiem kopumā īpaši nevajadzētu uztraukties, jo gulbji ir gana gudri, lai paši par sevi parūpētos, komentējot satraukumu, ko pilsētniekiem var radīt šķietami nelaimē nokļuvis putns, vienisprātis ir ornitologs Dmitrijs Boiko un putnu vērotājs Kaspars Funts.