Martu vēl nevar uzskatīt par krīzes mēnesi, tomēr tā dati lielā mērā jau sniedz indikācijas par to, kāda ir ekonomiskā ievirze pašreizējo satricinājumu laikā.
Pagājušais gads Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē ir bijis ievērojami atšķirīgs no iepriekšējiem. Kopējais nozares pieaugums pērn ir bijis nulles līmenī, bet gada pēdējos mēnešos produkcijas izlaides apjoms pat uzrādījis samazināšanās tendenci. Raugoties uz konjunktūras apstākļiem, var teikt, ka vēl pērn oktobrī nozare bija samērā pievilcīgos plusos.
Pasaules tendences, kas saistītas ar rūpniecības produkcijas izlaides tempu samazināšanos, mazliet vēlāk nekā daudzās citās Eiropas valstīs ir nonākušas arī līdz Latvijai.
Globālās tautsaimniecības kāpums, visticamāk, sāk ieslīdēt savā izaugsmes beigu fāzē, par ko zināmā mērā liecina arī mūsu valsts uzņēmumu ražošanas statistika. Šā gada desmit mēnešu rādītāji atklāj, ka apstrādes rūpniecības apjomi ir pieauguši par 2,6%, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Vienlaikus kopējā tendence nav sevišķi iepriecinoša, jo, piemēram, oktobrī apstrādes rūpniecības apjomi, rēķinot gada izteiksmē, pieauguši tikai par 1,8%.
Latvijā izaugsmi rūpniecībā turpina sekmēt enerģētikas sektors un stabilais pieaugums apstrādes rūpniecībā, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).
Pavērojot jebkuras Latvijas pilsētas vai lauku ciemata daudzdzīvokļu namus, top skaidrs, ka tajos joprojām dominē plastikāta, nevis koka logi. Labi, ka vismaz privātmājās un vēsturiskajās ēkās ir citādi. Tāpēc devos uz koka logu, durvju, kāpņu un mēbeļu ražošanas firmu SIA Logos R un nolēmu noskaidrot, kā mūsdienās iespējams konkurēt ar plastikāta logu, dēvētu arī par PVC logu, ražotnēm un kā neliels uzņēmums var izdzīvot, ražojot produkciju tikai vietējam Latvijas tirgum.
Elites līmeņa hokeja nometnē, kurā nākamajai sezonai tiek sagatavoti NHL hokejisti, šogad izmantoti Latvijā ražotie Hockey Revolution trenažieri. Nodarbības ar tiem vadīja paši trenažieru radītāji – bijušie Latvijas hokejisti Jānis Leitāns un Pēters Sutta, portālu Diena.lv informēja uzņēmuma Sport Revolution pārstāvji.
Pēdējo mēnešu dati par rūpniecības produkcijas izlaidi aizvien izteiktāk nostiprina divas atziņas. Pirmā no tām – kopumā pasaules, konkrēti, Eiropas, ekonomika nonāk aizvien dziļāk brieduma fāzē, un ir jārēķinās, ka jau tuvākajā nākotnē izaugsmes tempi saruks vai pat var kļūt negatīvi. Tas nozīmē, ka arī Latvijas rūpnieku produkcijas eksporta iespējas varētu sarukt vājākas ārvalstu pircēju aktivitātes dēļ.
Apstrādes rūpniecības statistikas dati un notiekošais ārvalstīs vedina domāt, ka ārējo tirgu konjunktūra šogad varētu pasliktināties. Tas noteikti ietekmēs arī mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes tempus un iedzīvotāju labklājību, taču ekspertu teiktais liecina, ka nopietnam pesimismam šobrīd nav pamata.
Martā Latvijas apstrādes rūpniecība noturēja pieklājīgu gada pieauguma tempu jeb 4,7%, salīdzinājumā ar februāri izlaidei samazinoties par 1,1%. Taču aizvadītā mēneša laikā saņemtās ziņas pastiprina nenoteiktību par ražošanas izmaiņām šogad kopumā.