Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Anna Strapcāne

Mainot izglītības standartus, varētu mainīties arī skolēnu slodze(35)

Lielā mācību priekšmetu sadrumstalotība un samērā zemie skolēnu sasniegumi lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs ir iemesls Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerei mācību saturu pamatskolās un pēc tam arī vidusskolās balstīt uz konkrētu kompetenču apgūšanu, nevis zināšanu iekalšanu, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Apgūt prasmes, nevis faktus

Lielā mācību priekšmetu sadrumstalotība un samērā zemie skolēnu sasniegumi lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs ir iemesls Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerei mācību saturu pamatskolās un pēc tam arī vidusskolās balstīt uz konkrētu kompetenču apgūšanu, nevis zināšanu iekalšanu. Tas nozīmē, ka ar laiku varētu samazināties mācību priekšmetu skaits, bet skolēnu reālās prasmes - pieaugt. Šāda iecere, iespējams, arī mainītu skolēnu slodzi. Patlaban gan nav pētījumu, vai pašreizējais skolēnu noslogojums ir pieņemams un atbilstošs mūsdienu prasībām.

Latvijā ik dienu insults nes septiņu cilvēku nāvi(9)

Latvijā ir divarpus reižu augstāka mirstība no insulta nekā vidēji Eiropas Savienībā un katru dienu ar šo slimību mirst apmēram septiņi cilvēki. Tomēr iedzīvotājiem joprojām trūkst informācijas par insulta riskiem un simptomiem, tāpēc ārstēšanās nereti ir novēlota. Veselības ministrija (VM) gan sola lielāku uzmanību pievērst profilaktiskiem pasākumiem, tomēr par konkrētiem risinājumiem pagaidām neviens nerunā, ceturtdien vēsta Diena.

Tikai dažas stundas, lai nebūtu par vēlu glābt

Latvijā ir divarpus reižu augstāka mirstība no insulta nekā vidēji Eiropas Savienībā un katru dienu ar šo slimību mirst apmēram septiņi cilvēki. Tomēr iedzīvotājiem joprojām trūkst informācijas par insulta riskiem un simptomiem, tāpēc ārstēšanās nereti ir novēlota. Veselības ministrija (VM) gan sola lielāku uzmanību pievērst profilaktiskiem pasākumiem, tomēr par konkrētiem risinājumiem pagaidām neviens nerunā.

FOTO: Droša velodzīve - Amsterdamas piemērs(14)

Izkāpjot no autobusa Nīderlandes lielākajā pilsētā Amsterdamā, gribas nedaudz apstāties un pavērot apkārtni. Pirmajā brīdī liekas - haoss. Visapkārt mudž velosipēdisti, pa vidu lavierē gājēji un turpat arī autobraucēji. Tomēr, uzmanīgi ieskatoties, var pamanīt, ka viss norit pēc labi izstrādātas kārtības - katram satiksmes dalībniekam ir sava speciāli atdalīta vieta, un neviens otram virsū nebrauc.

Aptiekā bez priekšrocībām(30)

Apmēram pēc pusgada spēkā varētu stāties noteikumi, kas aizliedz aptiekām piedāvāt klientu lojalitātes programmas. Tas nozīmē, ka aptiekās vairs nebūs īpašas atlaides klientu karšu īpašniekiem. Lielākā daļa nozares pārstāvju uzskata, ka no tā ieguvēji būs paši pacienti un samazināsies neracionāla zāļu lietošana. Paralēli gan tiek pausts arī viedoklis, ka tādējādi zudīs īpašā klientu apkalpošana un zāles paliks dārgākas, liecina laikrakstā Diena trešdien publicētais viedokļu apkopojums.

Ar inovācijām vairākus soļus priekšā

Lai gan Latvijā vēja ģeneratori nav sveši, tomēr, jau pirmajās minūtēs braucot caur Nīderlandes pilsētām, var saprast, ka tur izpratne par vēja izmantošanu enerģijas ieguvē ir citādāka. Gandrīz pie katras lauku privātmājas slejas vējdzirnavas, un kaut gan daļa no tām vairs nestrādā, tās arī liecina par nīderlandiešu atšķirīgo attieksmi pret vēja spēka izmantošanu.

Nīderlandē īpaša uzmanība velosipēdistu drošībai

Izkāpjot no autobusa Nīderlandes lielākajā pilsētā Amsterdamā, gribas nedaudz apstāties un pavērot apkārtni. Pirmajā brīdī liekas - haoss. Visapkārt mudž velosipēdisti, pa vidu lavierē gājēji un turpat arī autobraucēji. Tomēr, uzmanīgi ieskatoties, var pamanīt, ka viss norit pēc labi izstrādātas kārtības - katram satiksmes dalībniekam ir sava speciāli atdalīta vieta, un neviens otram virsū nebrauc.

Aptiekā bez priekšrocībām

Apmēram pēc pusgada spēkā varētu stāties noteikumi, kas aizliedz aptiekām piedāvāt klientu lojalitātes programmas. Tas nozīmē, ka aptiekās vairs nebūs īpašas atlaides klientu karšu īpašniekiem. Lielākā daļa nozares pārstāvju uzskata, ka no tā ieguvēji būs paši pacienti un samazināsies neracionāla zāļu lietošana. Paralēli gan tiek pausts arī viedoklis, ka tādējādi zudīs īpašā klientu apkalpošana un zāles paliks dārgākas.

Audzēt un lasīt sēnes kaut viesistabā(14)

Neiet pēc sēnēm uz mežu, bet novākt tās mājās kaut vai istabas vidū - šādu pieeju cilvēki izmanto gan Latvijā, gan citur pasaulē, piemēram, Nīderlandē. Kamēr Latvijā pie šādas domas vēl jāpierod, tikmēr Nīderlandē, atskaitot veikalu piedāvājumu, šis ir teju vienīgais veids, kā tikt pie sēnēm. Iemesls gan loģisks - Nīderlandē gandrīz nav mežu.

Grib, lai nauda seko skolotājam

«Skolotāji ir apvainojušies līdz sirds dziļumiem, jo mūs nenovērtē, negrib atzīt un par mūsu darbu atbilstoši samaksāt.» Dienai rūgtumu neslēpj Rojas vidusskolas skolotāja Virgīnija Mūrniece, kas kopā ar citiem apmēram 5000 pedagogu gājienā izrādīja savu neapmierinātību ar esošo situāciju. Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir panākusi, ka no pirmā septembra pedagogiem samaksa par vienu darba likmi būs 420 eiro un papildu pienākumu apmaksa tiks nodrošināta 40% apmērā, tomēr izglītības darbinieki vēlas redzēt ilgtermiņa plānu un konkrētu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Lasīt sēnes kaut viesistabā

Neiet pēc sēnēm uz mežu, bet novākt tās mājās kaut vai istabas vidū - šādu pieeju cilvēki izmanto gan Latvijā, gan citur pasaulē, piemēram, Nīderlandē. Kamēr Latvijā pie šādas domas vēl jāpierod, tikmēr Nīderlandē, atskaitot veikalu piedāvājumu, šis ir teju vienīgais veids, kā tikt pie sēnēm. Iemesls gan loģisks - Nīderlandē gandrīz nav mežu.

Atgriezties tagad vai nekad(37)

Lai gan Īrijā pavadīti astoņi gadi, tomēr Vītolu ģimene ar četriem bērniem pirms nepilna mēneša atgriezās Latvijā. Lēmums neesot bijis viegls, taču pieņemts bērnu dēļ. Pēc ģimenes sacītā, viņi ir pirmie gājputni, kas izpētīs situāciju Latvijā un pēc tam ziņos Īrijā palikušajiem draugiem un paziņām. Atgriezties ir gatavas vairākas ģimenes ar bērniem, taču galvenās bažas ir par izglītības sistēmas atšķirībām starp abām valstīm.

Atgriezties tagad vai nekad

Lai gan Īrijā pavadīti astoņi gadi, tomēr Vītolu ģimene ar četriem bērniem pirms nepilna mēneša atgriezās Latvijā. Lēmums neesot bijis viegls, taču pieņemts bērnu dēļ. Pēc ģimenes sacītā, viņi ir pirmie gājputni, kas izpētīs situāciju Latvijā un pēc tam ziņos Īrijā palikušajiem draugiem un paziņām. Atgriezties ir gatavas vairākas ģimenes ar bērniem, taču galvenās bažas ir par izglītības sistēmas atšķirībām starp abām valstīm. Latvijā par šo problēmu gan ir zināms, un atbildīgā ministrija sola uzlabojumus.

Jaunu HIV gadījumu skaita ziņā Latvija drīz būs līdere(26)

340 jaunu HIV infekcijas gadījumu pērn un jau 80 reģistrētu inficēšanās gadījumu ar HIV šogad. Lai gan situācija pēdējos gados ir stabilizējusies un nav vērojams straujš inficēto cilvēku skaita pieaugums, tomēr prognozes liecina, ka Latvija drīz apsteigs citas Eiropas Savienības (ES) valstis, pakāpjoties uz pirmo vietu jaunu inficēšanās gadījumu skaita ziņā. Situācijas uzlabošanā cerības tiek liktas uz Veselības ministrijas (VM) izstrādāto profilakses un citu pasākumu plānu turpmākajiem diviem gadiem, tomēr tam nepieciešami vairāki miljoni eiro.

Jaunu HIV gadījumu skaita ziņā Latvija drīz būs līdere

340 jaunu HIV infekcijas gadījumu pērn un jau 80 reģistrētu inficēšanās gadījumu ar HIV šogad. Lai gan situācija pēdējos gados ir stabilizējusies un nav vērojams straujš inficēto cilvēku skaita pieaugums, tomēr prognozes liecina, ka Latvija drīz apsteigs citas Eiropas Savienības (ES) valstis, pakāpjoties uz pirmo vietu jaunu inficēšanās gadījumu skaita ziņā. Situācijas uzlabošanā cerības tiek liktas uz Veselības ministrijas (VM) izstrādāto profilakses un citu pasākumu plānu turpmākajiem diviem gadiem, tomēr tam nepieciešami vairāki miljoni eiro.

Slimnīcas atkal brīdina par naudas problēmām gada nogalē(13)

Gada pēdējie mēneši slimnīcām varētu būt smagi. Šāds secinājums izriet no otrdien valdībā pieņemtā lēmuma pagaidām nepiešķirt gandrīz 14 miljonus eiro slimnīcām infrastruktūras uzturēšanai un pacienta iemaksu mazināšanai, bet skatīt to atkārtoti augustā. Tas gan nozīmē, ka pacientu parādi ārstniecības iestādēm varētu tikai palielināties un, iespējams, slimnīcas nevarēs nodrošināt pacientiem pakalpojuma apjomu vismaz pagājušā gada līmenī, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Naudas trūkums slimnīcām radīs problēmas gada nogalē

Gada pēdējie mēneši slimnīcām varētu būt smagi. Šāds secinājums izriet no vakar valdībā pieņemtā lēmuma pagaidām nepiešķirt gandrīz 14 miljonus eiro slimnīcām infrastruktūras uzturēšanai un pacienta iemaksu mazināšanai, bet skatīt to atkārtoti augustā. Tas gan nozīmē, ka pacientu parādi ārstniecības iestādēm varētu tikai palielināties un, iespējams, slimnīcas nevarēs nodrošināt pacientiem pakalpojuma apjomu vismaz pagājušā gada līmenī.

Dublinas centrā latvieši atzīmēs Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu(11)

Lai atzīmētu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu un par šiem svētkiem atgādinātu Īrijas latviešiem, 4. maijā Dublinas vecpilsētā Temple Bar notiks Latvijas kultūras dienas pasākumi. Plānots, ka tos apmeklēs vairāki simti Latvijas valstspiederīgo, kuri dzīvo Īrijā, kā arī pasākumos piedalīsies Īrijas latviešu radošie dejo kolektīvi, kori, bērni no latviešu nedēļas nogales skoliņām un citi – kopā 229 dalībnieki.

Vides pieejamības jautājums Latvijā vēl klibo

Trīsdesmit gados, ko Lielbritānijas iedzīvotājs Bakingemas Universitātes profesors Pīters Kuks ir pavadījis ratiņkrēslā, viņš ir apceļojis gandrīz visu pasauli. Viesodamies pāris dienu Latvijā, viņš Dienai uzsver, ka cilvēki ratiņkrēslā ceļo tikpat daudz kā citi. Tāpēc ikvienā valstī īpaša uzmanība ir jāpievērš vides pieejamībai. Pēc viņa novērojumiem Latvija ir uz pareizā ceļa, tomēr joprojām ir problēmas, kuras vajadzētu risināt.

Latvijā jauno speciālistu apmācības vairāk orientētas uz nodarbībām reālā vidē, Nīderlandē - simulatoriem

Agresīva pūļa savaldīšana, rīcība aviokatastrofas gadījumā, kuģu vadība - tie ir tikai daži no scenārijiem, ko regulāri ar simulatora palīdzību izspēlē Nīderlandes glābšanas dienesti, policija un citi, kuri simulatorus izmanto mācību procesā. Šādā veidā daļēji tiek aizvietotas praktiskās mācības. Tikmēr Latvijā jauno speciālistu apmācības vairāk orientētas uz nodarbībām reālā vidē, norādot, ka līdzekļu jaunākajām tehnoloģijām nepietiek, otrdien raksta laikraksts Diena. 

Simulatori mācībās Nīderlandē aizstāj reālo vidi

Agresīva pūļa savaldīšana, rīcība aviokatastrofas gadījumā, kuģu vadība - tie ir tikai daži no scenārijiem, ko regulāri ar simulatora palīdzību izspēlē Nīderlandes glābšanas dienesti, policija un citi, kuri simulatorus izmanto mācību procesā. Šādā veidā daļēji tiek aizvietotas praktiskās mācības. Tikmēr Latvijā jauno speciālistu apmācības vairāk orientētas uz nodarbībām reālā vidē, norādot, ka līdzekļu jaunākajām tehnoloģijām nepietiek.

Lielajā talka šogad atgādinās - tīra jūra sākas vannasistabā(1)

Tīra Baltijas jūra sākas tavā vannasistabā – ar šādu saukli 1453 oficiāli pieteiktajās talkošanas vietās sestdien, 26. aprīlī, norisināsies Lielā Talka. Ņemot vērā lielo talkošanas vietu skaitu un gaidāmos labos laikapstākļus, pasākumu organizatori cer sasniegt jaunu rekordu. Savukārt līdz 2018. gadam, kad oficiāli tiks pārtraukts organizēt Vislatvijas talku, jāsasniedz izvirzītais mēkis - Latvija kā tīrākā un sakoptākā vieta pasaulē.

Nīderlande pretēji Latvijai arhitektūrā eksperimentē(28)

Kamēr Latvijā uz ambicioziem būvniecības projektiem pēc Zolitūdes traģēdijas, iespējams, skatīsies ar lielām šaubām un nelielu baiļu sajūtu, Nīderlandē moderna un izaicinoša arhitektūra nav retums. Varbūt tieši tāpēc šī valsts arhitektūras ziņā izceļas uz pārējās Eiropas fona. Savukārt Latvijā trūkst vairāku priekšnosacījumu, lai sasniegtu citu valstu līmeni - attīstību kavē gan finanšu līdzekļu un valsts pasūtījumu trūkums, gan negatīvā sabiedrības attieksme pret jaunām idejām.

Ar arhitektūru soli priekšā Eiropai

Kamēr Latvijā uz ambicioziem būvniecības projektiem pēc Zolitūdes traģēdijas, iespējams, skatīsies ar lielām šaubām un nelielu baiļu sajūtu, Nīderlandē moderna un izaicinoša arhitektūra nav retums. Varbūt tieši tāpēc šī valsts arhitektūras ziņā izceļas uz pārējās Eiropas fona. Savukārt Latvijā trūkst vairāku priekšnosacījumu, lai sasniegtu citu valstu līmeni - attīstību kavē gan finanšu līdzekļu un valsts pasūtījumu trūkums, gan negatīvā sabiedrības attieksme pret jaunām idejām.

Skolēnus uz profesionālajām skolām nelaiž(11)

Puse skolēnu profesionālajās skolās un puse vispārējās izglītības iestādēs - šāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķis. Tomēr patlaban situācija neliecina par to, ka tas būs viegli sasniedzams. Esošās konkurences dēļ ir pat gadījumi, kad profesionālajām vidusskolām neļauj nākt pie 9. klašu skolēniem, lai stāstītu par izglītības iespējām. Arī pašas skolas nenoliedz, ka nevēlas savus skolēnus laist prom uz citām skolām, trešdien raksta laikraksts Diena. 

Nelaiž uz profesionālajām skolām

Puse skolēnu profesionālajās skolās un puse vispārējās izglītības iestādēs - šāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķis. Tomēr patlaban situācija neliecina par to, ka tas būs viegli sasniedzams. Esošās konkurences dēļ ir pat gadījumi, kad profesionālajām vidusskolām neļauj nākt pie 9. klašu skolēniem, lai stāstītu par izglītības iespējām. Arī pašas skolas nenoliedz, ka nevēlas savus skolēnus laist prom uz citām skolām.

Izdevniecības mācību līdzekļu saturu digitalizē, ministriju negaidot(11)

Tieši pirms gada Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija apņēmības pilna īstenot jau Roberta Ķīļa laikā iesākto - strādāt pie mācību līdzekļu digitalizācijas. Mērķis bija vienoties ar izdevniecībām par konkrētu digitalizācijas mehānismu un vairāku gadu rīcības plānu. Tomēr plāns nav realizējies darbos. Lai gan ministrija norāda uz pāris izdarītām lietām, tomēr solītais mehānisms nav tapis. Tikmēr pašas izdevniecības ministrijas iniciatīvu nemaz vairs negaida - saturu digitalizē neatkarīgi no tā, vai ministrijai ir izstrādāts savs redzējums vai nav, otrdien raksta laikraksts Diena. 

Digitalizē, ministriju negaidot

Tieši pirms gada Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija apņēmības pilna īstenot jau Roberta Ķīļa laikā iesākto - strādāt pie mācību līdzekļu digitalizācijas. Mērķis bija vienoties ar izdevniecībām par konkrētu digitalizācijas mehānismu un vairāku gadu rīcības plānu. Tomēr plāns nav realizējies darbos. Lai gan ministrija norāda uz pāris izdarītām lietām, tomēr solītais mehānisms nav tapis. Tikmēr pašas izdevniecības ministrijas iniciatīvu nemaz vairs negaida - saturu digitalizē neatkarīgi no tā, vai ministrijai ir izstrādāts savs redzējums vai nav.

Valstiskā līmenī sekos līdzi absolventu darba gaitām(12)

Profesija, kurā strādā augstskolas absolvents, un aptuvens ienākumu līmenis būs tie dati, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno iegūt, izveidojot absolventu darba gaitu uzskaites sistēmu. Mērķis - sniegt topošajiem studentiem noderīgu informāciju, kā arī izmantot iegūtos datus, lai, piemēram, lemtu par budžeta vietu sadalījumu. Ministrija jau ir ķērusies pie darba, tomēr pati izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība) apšauba šāda reģistra nepieciešamību.