Jāatzīst, ik pa laikam var dzirdēt kāda tūrista kliedzienus, tomēr visbiežāk vainīgi ir paši tūristi, jo neuzmanīgi šķērsojuši veloceliņu. Savukārt vietējie ir mierīgi un uzmanīgi. Un kā nu ne - Nīderlandē velosipēdu ir vairāk nekā iedzīvotāju, un gandrīz katrs nīderlandietis ir velocienītājs.
Īpaša uzmanība drošībai
Pērn Nīderlandē no 570 satiksmes negadījumos mirušiem cilvēkiem 184 bija velosipēdisti. Lai gan skaitlis liekas liels, tomēr Nīderlandē uzskata, ka šis rādītājs ir zems un velosipēds ir viens no drošākajiem transportlīdzekļiem. Kā Dienai norādīja Nīderlandes Infrastruktūras un vides ministrijā, šis skaits ir mazs, ja ņem vērā katru gadu ar velosipēdiem nobrauktos kilometrus, kas ir mērāmi miljardos.
«Risks iekļūt nopietnā satiksmes negadījumā ar velosipēdu un zaudēt dzīvību Nīderlandē ir zemākais pasaulē,» Dienai sacīja Holandiešu riteņbraucēju vēstniecības pārstāve Angela Marleta. Viņa paskaidroja, ka iemesli tam ir lielais riteņbraucēju skaits Nīderlandē un speciāli atdalīti veloceliņi. Tāpat ir noteiktas stingras prasības infrastruktūrai. Piemēram, ja pa konkrēto ceļu dienas laikā brauc vairāk nekā 4000 vieglo automašīnu, velosipēdistiem jābūt speciāli atdalītiem veloceliņiem. Velosipēdistu ceļi ir jānošķir arī, ja atļautais braukšanas ātrums uz ceļa ir 50 km/h vai vairāk. Arī Diena pārliecinājās, ka gandrīz visur velosipēdisti brauc pa speciāli atdalītu teritoriju. Tas gan nenozīmē, ka brauktuve sadalīta ar balto nepārtraukto līniju, bet visbiežāk abas brauktuves atdala gan līnija, gan speciāls paaugstinājums un nereti pat augi un citi vides objekti. Līdz ar to nepamanīt veloceliņu ir gandrīz neiespējami.
Lai gan varētu domāt, ka Nīderlandē velosipēdisti ir «karaļi» un, iespējams, tā arī ir, tomēr uz tiem arī attiecas dažādi ierobežojumi par labu gājējiem. Piemēram, dažos publiskajos parkos, laukumos un vietās, kur ir intensīva iepirkšanās, velosipēdisti braukt nedrīkst. Tāpat dažviet pastāv ierobežojums braukt konkrētos laika posmos.
Konflikti tūristu dēļ
Robina de Vogele, kura ikdienā pa Amsterdamu pārvietojas ar velosipēdu, Dienai norādīja, ka izvēlas šo transporta līdzekli, jo tas savā ziņā ir nīderlandiešu asinīs. Viņai un viņas draugiem pārsvarā nav mašīnas, un tas neesot arī vajadzīgs, jo velosipēds nepārprotami ir ātrākais un lētākais veids, kā pārvietoties Amsterdamā. Par drošību un konfliktiem Robina atzina, ka nav bieži pieredzējusi konflikta situācijas ar gājējiem vai autobraucējiem. Galvenokārt - labās infrastruktūras dēļ. Tomēr viņa nenoliedz, ka velosipēdisti dažreiz var būt pārgalvīgi un nogāzt no kājām kādu neuzmanīgu gājēju.
Līdzīgi Robinai arī Haneke van Hofa velosipēdu izvēlas, jo tas ir ātrākais pārvietošanās veids. Vienlaikus priekšrocības velosipēdistiem ir vienvirziena ielās, kas viņiem nereti ir atvērtas abiem virzieniem, un ielās, kurās notiek remontdarbi, jo tos var apbraukt pa ietvi. Haneke Dienai gan atzīst, ka braukt pa ietvēm velosipēdistiem nav atļauts un vienreiz viņai bijis jāmaksā 50 eiro sods. Arī viņa norādīja, ka konflikti rodas tad, ja gājēji ir neuzmanīgi. Piemēram, pilsētu centrā velosipēdistu celiņi ir ļoti tuvu gājēju ielām, un dažreiz cilvēki neievēro atdalošo līniju, līdz ar to bez speciāla zvaniņa iztikt nevar. Haneke arī atzīst, ka dažreiz steigas dēļ neievēro luksofora signālus, tomēr darot to tikai tad, ja ir pārliecinājusies, ka tas neapdraud citus satiksmes dalībniekus, un ja tuvumā nav policijas. Par to draudot 90 eiro sods.
Arī Diena pārliecinājās, ka velosipēdisti bieži vien brauc ātri un nepacietīgi tinkšķina zvaniņu. Tomēr visbiežāk šādās situācijas vainīgi ir tūristi, kuri nav pieraduši pie tik intensīvas velosatiksmes un neievēro velosipēdistiem atvēlēto vietu. Arī šķērsojot īpaši atdalītos veloceliņus, tūristi nepaskatās uz abām pusēm, bet droši dodas pāri, uzskatot, ka viņiem ir priekšroka. Savukārt nīderlandieši ir uzmanīgi un pie šādas situācijas pieraduši. Iespējams, viņu sapratni veicina tas, ka gandrīz katrs sevi uzskata arī par velo cienītāju.