Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Svētdiena, 15. marts
Imalda, Amalda, Amilda

Magda Riekstiņa

Laiks prasīt kompensācijas?

Pandēmijas laikā Veselības ministrijai (VM), protams, nav viegli. Var patikt, var nepatikt politiskais spēks Attīstībai/Par!, var patikt, var nepatikt veselības ministres Ilzes Viņķeles izvēlētais darbības virziens, taču katrs loģiski domājošs cilvēks saprot, ka VM lēmumi pašreizējos apstākļos nevar būt izdevīgi visiem. Turklāt jāņem vērā arī sakāpināti emocionālais fons, kas ir saistīts ar Covid-19, un sabiedrībā pastāvošie pretējie viedokļi – no "Covid-19 ir politiskās elites izdomājums!" līdz "Politiķi neko nedara, lai tautu pasargātu no Covid-19!".

Virtuālajā vidē jābūt modriem

''Uzmanību! Turpina darboties krāpnieki, kas izliekas par bankas vai Smart-ID pārstāvjiem. Ja zvana un aicina nosaukt vai ievadīt bankas piekļuves datus, tas noteikti ir krāpnieks – neatbildiet un ziņojiet bankai!'' Šādu brīdinājumu īsziņā nesen saņēma Swedbank klienti.

Valdība un bezdarbs

Tajos brīžos, kad tautsaimniecību piemeklē krīze, ierasts krīzes pavadonis ir bezdarbnieku skaita pieaugums. Tā tas bija iepriekšējās – 2008.–2009. gada – krīzes laikā, un tā tas ir patlaban – ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes laikā.

Pilnīgi ačgārnas prioritātes

Valsts tēls nenoliedzami ir būtisks. Radoša domāšana neapstrīdami ir vērtība, kas palīdz gan vieglos, gan sarežģītos laikos. Tomēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 29. septembra paziņojums, ka "LIAA koordinēs vienotā valsts tēla izstrādi, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti", norāda vien uz to, ka valsts sektors sirgs ar atrautību no realitātes ļoti smagā formā, kas jau sāk kļūt bīstama mūsu ekonomikai.

Valdības darbu vērtē dažādi

Mūsu valsts iedzīvotāju vērtējums valdības darbam Covid-19 krīzes laikā nav viennozīmīgs, atklāj kompānijas Kantar veiktais pētījums Covid-19 Barometrs. Negatīvi mūsu valdības darbu vērtē 36% aptaujāto, atzinīgi – 15%, bet 49% aptaujāto valdības darbu uzskata par viduvēju.

Par spīti krīzei, pasākumu organizēšana turpinās

Pasākumu rīkošanas jomu Covid-19 krīze ir skārusi ļoti smagi. Tomēr tūrisma ekspertu sniegtā informācija liecina, ka dažādi pasākumi šoruden jau notiek, kā arī tiek plānoti nākotnē.

Vajag Baltijas ziņu burbuli?

Saistībā ar Baltu vienības dienu, ko gan Latvijā, gan Lietuvā svinēja 22. septembrī, tika aktualizēts temats par Baltijas valstu vienoto informatīvo telpu. Un, protams, kā jau tas pēdējā laikā ierasts, tie sociālo tīklu lietotāji, kuri garīgi barojas no pārliecības ''atkal viss ir slikti!'', atrada iemeslu vaimanāt, ka viņiem, nabadziņiem, tiek liegta iespēja saņemt vēstis par notikumiem Lietuvā un Igaunijā. Sociālo tīklu lietotāji pārmetumus adresēja arī sabiedriskajam medijam Latvijas Televīzijai, kam, lūk, ir korespondente Eiropas Parlamenta (EP) mājvietā Briselē, bet neesot pastāvīgo korespondentu Viļņā un Tallinā.

Atkal strīdas par bēgļiem

Pēdējā laikā ir aktualizējies temats par bēgļu (šī jēdziena plašākajā nozīmē) uzņemšanu Latvijā, un diskusijās parādījušās asas viedokļu sadursmes starp radikālajiem ''velkomistiem'' (angļu valodā welcome – laipni lūgti) un ne mazāk radikālajiem ksenofobiem (ksenofobija – bailes un naidīgums pret svešiniekiem).

Minimālā alga kā Eiropā?

Brīdī, kad Latvijā tiek lauzti šķēpi par to, kā reformēt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes un maksāšanas nosacījumus, Eiropas Savienības (ES) līmenī nav aizmirsta iecere atrast vienotu pieeju minimālā atalgojuma noteikšanai.

Smags, bet interesants laiks

Stingrie pasākumi Covid-19 ierobežošanai ir negatīvi ietekmējuši gandrīz visas Latvijas tautsaimniecības nozares, uzskata Ekonomikas ministrija (EM).

Eiropas Zaļais kurss aktuālitāti nav zaudējis arī Covid-19 pandēmijas laikā

Eiropas Zaļā kursa īstenošana visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs bija tēma, par kuru daudz tika spriests pagājušā gada rudenī un tam sekojošajā ziemā. Savukārt šā gada pavasarī par dominējošo aktualitāti gan mūsu valstī, gan kopumā ES, gan arī citur pasaulē kļuva Covid-19 pandēmija un ar to saistītā krīze. Taču arī šobrīd, Covid-19 krīzes laikā, Eiropas Zaļā kursa idejas joprojām ir svarīgas.

Jāpilnveido atbalsta veidi

Aptuveni divas trešdaļas – 67% – aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir izjutuši Covid-19 krīzi, bet 29% uzskata, ka viņus šī krīze nav skārusi. To, iepazīstinot ar Vēlētāju gaidu pētījuma rezultātiem, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Plaisa aizvien pastiprinās

Ierēdņiem un pat valdībai trūkst izpratnes par vairāku tautsaimniecības nozaru reālo situāciju. Šāds apgalvojums pēdējā laikā ir pamanāms visai bieži. Atsijājot tos viedokļu paudējus, kuriem vienmēr "viss ir slikti" un "pasaule iet uz galu", tomēr jāatzīst, ka plaisa starp uzņēmējdarbības vidi un to vidi, kurā mājo ministrijas un valdība, Covid-19 krīzes laikā ir palielinājusies.

Vēstis no Briseles gaidot

Briselē šajā nedēļā notiek Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesija, un, kā informē EP Preses dienests, viens no šīs plenārsesijas tematiem ir saistīts ar to, ka "EP bruģēs ceļu uz Eiropas atveseļošanu pēc Covid-19" un ka EP deputāti "gatavojas paātrināt procedūru, kas ļaus Eiropas Savienībai (ES) aizņemties 750 miljardus eiro ES Atveseļošanas plānam".

Kārtējā putra ar nodokļiem

Ideālas nodokļu sistēmas veidošana ir process, ko var uzskatīt par nebeidzamu. Šobrīd Latvijā kārtējo reizi aktualizēts temats par izmaiņām valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanā un nodokļu maksāšanas alternatīvajos režīmos. Protams, ka iespējamās pārmaiņas satrauc tos nodokļu maksātājus, uz kuriem tās attiecas, taču ir svarīgi apzināties, ka VSAOI likmes nav vienīgais būtiskais nodokļu sistēmas aspekts

Valodu šūpo emociju vētra

Latviešu valoda un citas valodas Latvijā – šī ir viena no tēmām, ko mūsu sabiedrība uztver ārkārtīgi emocionāli. Nesen sociālo tīklu vidē vētrainas vārdu kaujas izcēlās saistībā ar uzreiz divām septembra sākuma aktualitātēm – Saeimā tika apspriests tas, ka politisko aģitāciju Latvijā varētu veikt ne tikai latviešu valodā, bet arī citās valodās, un līdz ar mācību gada sākšanos izraisījās asi strīdi par to, kādas svešvalodas būtu vērts apgūt skolēniem.

ES mācās no marta kļūdām?

Latvijas Ārlietu ministrija savā interneta vietnē nesen ievietoja informāciju par to, ka Ungārijas valdība no 1. septembra ''uz vienu mēnesi ieviesusi jaunus ieceļošanas nosacījumus Ungārijas teritorijā, kas paredz aizliegumu ieceļot ārvalstniekiem''. Ir gan definēta virkne izņēmumu, tomēr kopumā septembrī Ungārija ceļotājiem no Latvijas un daudzām citām valstīm ir slēgta. Jāatgādina, ka pēc mūsu valsts Slimību profilakses un kontroles centra pagājušās piektdienas datiem Ungārija ir t. s. baltā saraksta valsts, jo Covid-19 izplatības rādītāji tur ir relatīvi zemi.

Lai Rīga nezaudētu cilvēkus

Jaunievēlētajai Rīgas domei (RD) darba periods var izvērsties sarežģīts tādēļ, ka tai var nākties risināt ne tikai tradicionālos politiskos konfliktus un sociālekonomiskos samezglojumus, bet arī tās problēmas, kas var rasties Covid-19 krīzes rezultātā.

Pierod pie pasākumiem, kas notiek virtuālajā vidē

Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestie nosacījumi ir ietekmējuši arī konferenču un citu pasākumu rīkošanu augstskolu vidē. Ārkārtējā situācija, kas Latvijā ilga no 12. marta līdz 9. jūnijam, mudināja pierast pie pasākumu virtuālā formāta, un ir secināts – šim formātam ir gan plusi, gan mīnusi.

Paveras iespēja kļūt par līderi

Konferenču un semināru bizness vasarā "pieklust arī normālos apstākļos. Līdz ar to arī pavasarī netika plānots, ka šovasar Rīgā atdzīvosies darījumu tūrisms. Vasarā gan bija vērojama neliela biznesa braucienu atjaunošanās starp Baltijas valstīm. Šie braucieni tika organizēti pēdējā brīdi, un parasti to dalībnieku skaits bija neliels," situāciju raksturo Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) zīmola MEET Riga direktors Aigars Smiltāns.

Ir laiks doties balsot!

Balsošana Rīgas domes (RD) vēlēšanās jau sākusies, un visiem, kuriem šajās vēlēšanās ir iespēja balsot, būtu ieteicams aiziet uz vēlēšanu iecirkni un nobalsot atbilstoši savai pārliecībai. Vienīgi vērts ņemt vērā trīs faktorus.

Rīgai jācīnās par tūristiem

Tūrisms ir Rīgai svarīga nozare. Šāds secinājums izskanēja nesen notikušajā diskusijā, uz kuru tūrisma nozares pārstāvji bija aicinājuši to partiju, kas startē Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanās, politiķus. (Ikviens interesents diskusijai varēja sekot tūrisma ziņu portālā Travelnews.lv.)

Krīze kreditēšanu neaptur

Vairāk nekā puse – 63% – Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sarežģītākais izaicinājums, uzsākot biznesu, ir finansējuma piesaiste. To atklāj Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un kompānijas Norstat veiktais pētījums.

Taupīt, bet nepārspīlēt

Dzīvojam tādā laikā, kad sociālie tīkli spilgti atklāj sabiedrībā pastāvošos atšķirīgos viedokļus, kas reizēm ir visai diskutabli. Tā piemēram, vēstījums, ka mūsu Ministru kabinets "pieņēmis Ārlietu ministrijas priekšlikumu par 150 000 eiro liela atbalsta sniegšanu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai" (par to informēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs), sociālajos tīklos izraisīja reakciju, ko, pārfrāzējot diplomātiski, var formulēt kā neizpratni "kādēļ Latvija dod naudu Baltkrievijai, ja pašiem Latvijas iedzīvotājiem naudas trūkst?".

Igaunija turas pretī Covid-19 krīzei

Latvijā ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija bieži tiek minēta kā pozitīvais piemērs, kuram vajadzētu līdzināties. Patlaban aktuāls ir jautājums, vai Igaunija veiksmīgāk nekā Latvija pārvarēs Covid-19 krīzes ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un visu tautsaimniecību kopumā.

Nodokļu politikas līkloči

Nodokļu sistēmas iespējamās izmaiņas, ko izlolojusi Finanšu ministrija (FM), jau izpelnījušās plašu uzmanību gan Dienas slejās, gan citos medijos, gan sociālo tīklu diskusijās. Tas nav pārsteidzoši, jo nodokļi, veselības aprūpe un izglītības sistēma ir tās trīs jomas, kuras ikviens cilvēks uztver personiski.