Mākslīgā intelekta jomā sacenšas Eiropa, ASV un Ķīna(4)
Tilde izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs intervijā Magdai Riekstiņai.
Magda Riekstiņa
Jaunos vilcienus gaidot(1)
Beidzot! Bija jau pēdējais laiks! Šādi ne viens vien cilvēks komentēja ziņu, ka uzņēmumi Pasažieru vilciens (PV) un Škoda Vagonka 30. jūlijā parakstīs līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi Latvijai.
Izvēlas veselīgus produktus
Lai gan daudzi mūsu valsts iedzīvotāji finansiālā ziņā dzīvo visai pieticīgi un Latvija neierindojas turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, tomēr mazumtirdzniecību raksturojošie dati rāda – pircēji iepērkas visai intensīvi.
No biznesa uz politiku?(8)
Nesen notikušajā diskusijā No atbildības līdz aktīvismam, ko organizēja pensiju pārvaldītājs Indexo, izkristalizējās aicinājums uzņēmējiem aktīvāk iesaistīties politikā.
Lietuva arī šogad plāno uzņemt lielu viesu skaitu(1)
Mūsu kaimiņvalsts Lietuva pēdējā laikā nonākusi starptautiska mēroga uzmanības lokā ar to, ka par tās valsts prezidentu kļuvis politikā iepriekš mazpazīstamais ekonomists Gitans Nausēda, nomainot šajā amatā Lietuvas ilggadējo politisko līderi Daļu Grībauskaiti. (Rīt, 23. jūlijā, plānota Nausēdas vizīte Latvijā.)
Novārtā palikušais ēdājs(4)
Saistībā ar to, ka mūsu valstī ēnu ekonomikas apjomi joprojām ir lieli, laiku pa laikam kāda tautsaimniecības nozare nonāk uzmanības centrā kā "vispelēkākā" un problemātiskākā. Bija laiks, kad daudz tika runāts par ēnu ekonomikas izpausmēm būvniecībā. Tad pienāca brīdis, kad ēnu ekonomikas apkarotāji kritizēja taksometru jomu, fiziskās apsardzes biznesu, autoservisu darbību, kā arī dažādus veselības aprūpes un skaistumkopšanas pakalpojumus.
Taksometru problēmas tiek risinātas, bet ne atrisinātas(3)
Gribētos redzēt modernāku pieeju, uzsver kopbraukšanas transporta platformas Bolt vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis intervijā Magdai Riekstiņai.
Cīņa par iedzīvotājiem(8)
Jūlija sākumā no Latvijas netālu esošā valsts Polija pozitīvā aspektā pārsteidza starptautisko sabiedrību, jo nonāca uzmanības centrā nevis ar izteikti konservatīviem lēmumiem vai uz demokrātijas robežas balansējošām idejām, kā šai valstij iepriekš bija gadījies, bet gan ar ieceri atbrīvot no ienākuma nodokļa, kura likme ir 18%, maksāšanas strādājošos jauniešus vecumā līdz 26 gadiem, ja viņu bruto ienākumi nepārsniedz 85 500 zlotu (aptuveni 20 000 eiro) gadā. (Par to 5. jūlijā vēstīja arī aģentūra LETA.)
Kam gribam tērēt naudu?(2)
Diskusijās, kas saistītas ar Latvijas Radio valdes un Ziņu dienesta konfliktu, pavīdējis jautājums – vai mūsu sabiedrība vispār vēlas investēt finanšu resursus izcila sabiedrisko mediju satura veidošanā? Līdzīgs jautājums – vai sabiedrība vispār grib par to maksāt – izskanējis arī par viedokļu krustugunīs nonākušo koncertzāles būvniecības ideju.
Pierodam pie loterijas(7)
Sakāpinātās emocijas, kas sabiedrībā uzvirmoja saistībā ar Čeku loteriju uzreiz pēc tās sākuma 1. jūlijā, pamazām ir pierimušas. Ko patlaban ļauj secināt šī loterija?
Privātuma nolūkā dažās nozarēs aizvien labprāt norēķināsies skaidrā naudā(21)
"Bažas par digitālo norēķinu drošību un iespējamajiem kiberuzbrukumiem varētu paildzināt laiku, kas paies līdz brīdim, kad mēs dzīvosim bezskaidras naudas sabiedrībā. Turklāt ir vēl kāds aspekts – noteikti būs tādas nozares, kurās norēķini skaidrā naudā būs populāri tāpēc, lai saglabātu privātumu," intervijā Magdai Riekstiņai norāda starptautiskā mērogā strādājošās kredītu pārvaldības sabiedrības Intrum ģenerāldirektore Baltijas valstīs Ilva Valeika.
Lai tehnoloģijas neaizstātu(1)
Jūlijs ir laiks, kad daudziem ir aktuāla turpmākā izglītošanās virziena izvēle, jo, piemēram, pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās ilgst vismaz līdz 9. jūlijam. Vairāki uzņēmēji pauduši aicinājumu jauniešiem izvēlēties ar eksaktajām zinātnēm saistītus izglītošanās virzienus, un šo uzņēmēju viedoklis ir uzmanības vērts.
Ko gaidām no parlamenta?(3)
Kopumā 751 deputāts no 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, un šo deputātu vidū – astoņi parlamentārieši no Latvijas. 190 dažādas politiskās partijas. Rekordaugsts no jauna ievēlētu, nevis pārvēlētu, deputātu īpatsvars – 61%. Lielāks sieviešu īpatsvars (40%) nekā iepriekšējā sasaukumā (37%). Ļoti dažādas paaudzes – no jauniešiem līdz senioriem, jo jaunākajai deputātei – Kirai Marijai Peterai-Hansenai no Dānijas – ir 21 gads, bet vecākajam deputātam – Silvio Berluskoni no Itālijas – 82 gadi. Tā jauno Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumu, kas uz plenārsēdi Strasbūrā ir pulcējies šajā nedēļā, raksturo EP Preses dienests.
Jaunā vides sargu paaudze(2)
Attieksme pret vidi un tās aizsardzību patlaban kļuvusi par aktuālitāti, kas atklāj dažādu paaudžu atšķirīgo skatījumu gan ekonomikā, gan citās jomās. Tieši gados jauniem cilvēkiem uzņēmumu darbības ietekme uz vidi šķiet svarīgāka nekā citu paaudžu pārstāvjiem, rāda arī CBL Asset Management un Norstat veiktā iedzīvotāju aptauja.
(Ne)norakstīsim savējos?(3)
Vairāk nekā 56 tūkstoši – tik daudz reģistrēto bezdarbnieku Latvijā bija 31. maijā, vēsta Nodarbinātības valsts aģentūra. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik iedzīvotāju ir Jelgavā. Turklāt ekonomistu vidū pastāv viedoklis, ka ir arī tādi cilvēki, kuri vēlas strādāt un meklē darbu, bet neparādās reģistrēto bezdarbnieku statistikā, un līdz ar to mūsu valstī varētu būt vēl vairāk cilvēku, kuri varētu aizpildīt brīvās nišas darba tirgū.
Koncertzāle kā investīcija(20)
Nupat aizvadīti Līgosvētki, un šo svētku periodam ir raksturīga intensīva ceļošana. Latvijas iedzīvotāju ārvalstu draugi un paziņas brauc viesos uz mūsu valsti, lai paklausītos, kā te skan līgodziesmas. Mūsu valsts iemītnieki dodas uz ārzemēm, lai redzētu, kā vasaras saulgriežus svin citur pasaulē. Tiek iegādātas transporta biļetes, apmaksātas maltītes kafejnīcās un nakšņošana viesnīcās, un, protams, nauda tiek tērēta dažādu kultūras pasākumu apmeklēšanai. Svētki liek tūrisma biznesa ritenim griezties straujāk un daudziem uzņēmumiem ļauj cerēt uz vērā ņemamu apgrozījumu.
Valsts nav tikai veikali vien!(6)
Latvijas tautsaimniecības attīstību sekmē ražojošie uzņēmumi, eksports un iekšējais patēriņš – to daudzkārt uzsvēruši eksperti, kuri sistemātiski analizē gan mūsu valstī, gan globālā mērogā notiekošos ekonomiskos procesus.
Ierastās kodu kartes pamazām aiziet pagātnē(8)
Daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri ikdienā izmanto internetbanku, pieraduši autorizēšanos internetbankas lietošanai veikt, izmantojot kodu karti. Šāds autentifikācijas risinājums pazīstams jau daudzus gadus, taču tagad ir pienācis laiks kodu karti aizstāt ar mūsdienīgāku autentifikācijas variantu.
Neatpalikt no sava laika(2)
Mēs dzīvojam laikā, kad par veiksmes pamatu kļuvusi gatavība visu mūžu apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Šāds secinājums nesen izskanēja Ilgtspējas indeksa pasākumā, kurā balvas saņēma tie uzņēmumi un valsts institūcijas, kas strādā, balstoties uz ilgtermiņa vērtībām, un vienlaikus arī attīstās. (Plašāk par Ilgtspējas indeksu var lasīt laikraksta Diena 14. jūnija pielikumā Uzņēmēja Diena).
Nepalikt aiz skolas durvīm(3)
Nesen gan medijos, piemēram, LTV 7 ziņās, gan sociālajos tīklos pavīdēja bažas par to, ka mācībām pirmajā klasē vairākās Rīgas skolās pieteikts ievērojami lielāks bērnu skaits, nekā var uzņemt konkrētā skola.
Ceļotāji, uzrādiet naudu!(3)
Vairākas tiesībsargājošās iestādes pagājušajā nedēļā parakstīja sadarbības memorandu par apņemšanos veicināt vienotu un efektīvu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai un apkarošanai. Aģentūra LETA vēsta – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme paudusi cerību, ka 1. jūlijā spēkā stāsies normatīvais regulējums, kas paredz pienākumu ikvienai personai uz robežas deklarēt skaidru naudu no 10 000 eiro, un uzsvērusi, ka VID plāno veikt pārbaudes uz autoceļiem, jo ne tikai uz Eiropas Savienības ārējās robežas, bet arī uz iekšējām robežām "būs jādeklarē nauda".
Kā būt gudrai sabiedrībai?(15)
Nesen mikroblogošanas vietnē Twitter informācijas tehnoloģiju (IT) jomas uzņēmējs Normunds Bergs rosināja diskusiju par eksakto zinātņu apguves nepieciešamību, mudinot neaizrauties ar sociālo un humanitāro zinātņu, kā arī ar radošo talantu un sporta glorificēšanu.
Latvijā nodarbinātības jomā vērojama liela nelīdzsvarotība(12)
Situāciju Latvijas darba tirgū pēdējā laikā raksturo spēcīgi izteikta nelīdzsvarotība. Ir uzņēmumi un valsts iestādes, kas ilgstoši nevar atrast nepieciešamos darbiniekus, turklāt iemesli tam ir ļoti dažādi – sākot no zema piedāvātā atalgojuma līdz visai specifiskām profesionālajām prasībām.
Riskantās reformas(5)
Nodokļu reforma, skolu tīkla izvērtēšana, tā dēvētā divu grozu sistēma veselības aprūpē, administratīvi teritoriālā reforma – tās ir pēdējo gadu laikā Latvijā iecerētās pārmaiņas, kuras popularizējuši dažādu valdību ministri. Taču, paraugoties uz to, kas notiek ar to ministru, kuri centušies virzīt reformas, tēlu sabiedrībā, jāteic – būt par reformas vēstnesi ir visai riskanti.
Prezidents un ekonomika(16)
Atbilstoši prognozēm Saeima šonedēļ Valsts prezidenta amatā ievēlēja Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Diskusijās, kas bija saistītas ar Valsts prezidenta vēlēšanām, daudz uzmanības tika pievērsts Latvijas ekonomiskajām problēmām. Var jau brīnīties, kādēļ gan, jo Valsts prezidenta atbildības lokā ekonomisko jautājumu nav un par tiem atbild valdība. Tomēr, kā mēdz sacīt, daudz tiek runāts par to, kas ir sabiedrībai aktuāls, un, nenoliedzami, Latvija ir to ES dalībvalstu vidū, kurās būtiska problēma ir nabadzība, bet svarīgs izaicinājums – sabiedrības labklājības paaugstināšana.
Atklājas birokrātiskās vājības(33)
Lai Latvijā mazinātos ēnu ekonomika, valsts sektoram ir jāpierāda visiem iedzīvotājiem, ka nodokļos iekasētā nauda tiek tērēta jēgpilni. Šādu apgalvojumu gadu gaitā daudzkārt izteikuši gan tautsaimniecības eksperti, gan dažādu valdību ekonomikas ministri. Arī pašreizējais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro Dienai nesen sacīja: "Ir svarīgi, lai mūsu sabiedrībā izveidotos pārliecība, ka nodokļos iekasēto naudu valsts sektors iztērē iedzīvotāju labā . (..) Maksājot nodokļus, cilvēki grib no valsts sektora pretī saņemt kvalitatīvus pakalpojumus." Savukārt to, ka mūsu valstī ēnu ekonomika joprojām ir būtiska problēma, atklājis maijā publiskotais, ikgadējais Stockholm School of Economics in Riga pētnieku Arņa Saukas un Tāļa Putniņa veidotais Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs.
Piedāvāt tikai transporta risinājumus ir par maz
Pēdējā laikā uzņēmējdarbības vidē aizvien spēcīgāk dominē tāda tendence, ka uzņēmumi paplašina savu darbību, paralēli savam pamatbiznesam attīstot arī citus biznesa virzienus. Spilgts piemērs tam ir jūras pasažieru pārvadājumu joma.
Dubļos iestigušie taksometri(10)
Nepieciešams sakārtot taksometru jomu! Taksometru bizness ir viens no tiem Latvijas tautsaimniecības segmentiem, kurā ēnu ekonomika izpaužas ļoti spēcīgi. Taksometru konkurences cīņā joprojām tiek izmantotas XX gadsimta deviņdesmito gadu metodes. Situācija ar taksometru pakalpojumiem pie Starptautiskās lidostas Rīga grauj mūsu galvaspilsētas tēlu! Šādi apgalvojumi taksometru jomai tiek veltīti laiku pa laikam. Mainās finanšu ministri, satiksmes ministri un ekonomikas ministri, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta vadības pārstāvji, bet taksometru bizness aizvien tiek atzīts par visai necivilizētu.
Nostiprinoties godīgai konkurencei, ēnu ekonomika saruks. Saruna ar Ralfu Nemiro(16)
Latvijā, valstiskā mērogā domājot, primāri ar darbu jānodrošina vietējie iedzīvotāji, nevis atbraucēji no ārvalstīm, uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Vēlētāji kā darba devēji(16)
Jau pavisam drīz, trešdien, 22. maijā, sāksies iepriekšējā balsošana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, bet sestdien, 25. maijā, klāt būs galvenā vēlēšanu diena. Par astoņām Latvijai paredzētajām EP deputātu vietām cīnās kopumā 246 kandidāti no 16 sarakstiem, vēsta Centrālā vēlēšanu komisija. Ņemot vērā konkurenci, neviens no kandidātiem nevar relaksēti paļauties, ka tieši viņam ievēlēšana ir droši garantēta.