Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Magda Riekstiņa

Izglītības ministra portfelis(3)

Ikreiz, kad notiek jaunas valdības veidošana, izskan viedokļi par ministru portfeļu iedalīšanu svarīgākajos un nesvarīgākajos. Savukārt kritēriji, uz kuriem pamatojoties tiek veidots šis iedalījums, mēdz būt ļoti dažādi – tiek runāts par Latvijas valstiskajām prioritātēm, politsponsoru interesēm, vērienīgu, Eiropas Savienības finansētu projektu īstenošanu, starptautiska mēroga aktualitātēm un citiem faktoriem.

Nākamās vēlēšanas gaidot(2)

Nupat pierimušas Saeimas vēlēšanu kaislības, politiķu savstarpējiem apvainojumiem vismaz ārēji pārtopot par diplomātiskām sarunām. Lai arī politikas ekspertu retorikā izskanējis pieļāvums par ārkārtas Saeimas vēlēšanu iespējamību, tomēr to, vai šāds scenārijs īstenosies, pagaidām apgalvot nevar neviens. Toties ir skaidri zināms, ka nākamā gada 25. maijā vēlēsim Eiropas Parlamentu (EP), un Centrālā vēlēšanu komisija jau paziņojusi, ka no mūsu valsts būs jāievēl astoņi deputāti.

Finanšu paradumus mainot(3)

Gan Saeimas vēlēšanu gaisotnē notikušajās politiķu diskusijās, gan ekspertu ieteikumos par to, kā mazināt ēnu ekonomiku, izskanējis mudinājums Latvijai sekot Zviedrijas piemēram un ierobežot skaidras naudas lietošanu, priekšroku dodot bezskaidras naudas norēķiniem. Taču pagaidām mūsu valstī norēķināšanās skaidrā naudā ir visai populāra.

Kā izskolot eksportspējīgu uzņēmumu veidotājus?(15)

Eksports jau gadiem tiek uzskatīts par svarīgu Latvijas tautsaimniecības balstu, turklāt ekonomikas analītiķi norāda, ka tie uzņēmumi, kuri orientējas uz eksporta tirgiem, bieži vien ir spēcīgāki un ilgtspējīgāki nekā tie, kuri darbojas tikai mūsu valsts vietējā tirgū. Protams, ir arī izņēmumi – gan stabili, finansiāli veiksmīgi tikai un vienīgi Latvijas tirgū strādājoši uzņēmumi, gan vāji, grūtībās iestiguši eksportētāji, – tomēr kopējā tendence ir tāda, ka uzņēmumu orientēšanās uz ārvalstu tirgiem nāk par labu biznesa ilgtspējai.

Nevērtēt iespējas par zemu(1)

Neilgi pirms 13. Saeimas vēlēšanām 12. Saeima atbalstīja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kas attiecas uz nebanku aizdevumiem. Atbalstu pauda 90 deputāti, neviens nebija pret, vēsta LETA. Savukārt Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija nekavējoties paziņoja, ka "pieņemto izmaiņu rezultātā turpmāk nebūs pieejami īstermiņa aizdevumi".

Cīņa galā. Laiks sadarboties(2)

Lai gan vairākas pirms 13. Saeimas vēlēšanām izteiktās prognozes, ko pauda politoloģijas eksperti un arī paši politiķi, nepiepildījās, viena prognoze īstenojās visai precīzi – jaunievēlētās Saeimas sastāvs tiešām ir sadrumstalots.

Uzticības kredītu piešķirot

Uzņēmējdarbībā allaž jāizpilda tas, kas solīts, pretējā gadījumā reputācija būs pagalam un ātrāk vai vēlāk bizness piedzīvos krahu, savukārt politikā dominē "Kā var nesolīt?" princips. Šādi kāds Latvijas uzņēmējs skaidroja to, kādēļ biznesa vides pārstāvji nevēlas iesaistīties politikā. Protams, šo skaidrojumu nevar absolutizēt kā neapstrīdamu patiesību, jo var arī teikt, ka daudzi uzņēmēji vienkārši nevēlas iziet ārpus ierastās vides jaunā, riskantā spēles laukumā, kur saņems tik asu kritiku un tik intensīvu, niansētu uzmanību, kādu pirms pievēršanās politikai, visticamāk, nekad nebūs izjutuši. Turklāt nenoliedzami gan Latvijā un citās valstīs ir ne mazums uzņēmēju, kas uzbūvējuši veiksmīgu politisko karjeru un apliecinājuši sevi kā talantīgus politiķus, nevis kā politiskās skatuves ākstus.

Mantojums jaunajai Saeimai(5)

Pašreizējai valdībai, kura darbu sāka 2016. gada februārī, kā arī šai, 12. Saeimai, kas strādā kopš 2014. gada rudens, ir paveicies tādā aspektā, ka pēdējos gados pasauli nav satricinājusi globāla mēroga finanšu krīze, pat tieši pretēji – daudzi ekonomikas analītiķi uzskata, ka gan Latvijā, gan daudzās citās valstīs bijis ekonomiskās izaugsmes periods, kas vēl joprojām turpinās.

Veiksmīgs korporatīvais pasākums paliek atmiņā kā jēgpilni pavadīts laiks

Mūsdienās pasākumu rīkošana ir radoša joma, kurā iespējams realizēt ļoti dažādas interesantas un inovatīvas idejas. Stingri kanoni par to, kādam jābūt korporatīvajam pasākumam, patlaban vairs nepastāv. Tāpat arī ir zudušas robežas, kas šķir lietišķa rakstura pasākumu un izklaidi, jo nereti konferences un apspriedes tiek apvienotas ar koncerta klausīšanos vai ekskursiju. Šādus secinājumus ļāva izdarīt arī pasākumu nozares izstāde Pasākumu Ekspo 2018, kas šoruden norisinājās Arēnā Rīga.

Pēc vēlēšanām būs jāstrādā(3)

Par būtisku Latvijas ekonomiskās attīstības balstu jau ilgu laiku uzskata eksportu, un arī šīs vasaras dati apliecina eksporta kāpumu. Tā, piemēram, jūlijā Latvijas preču eksporta vērtība augusi par 8,3%, salīdzinot ar jūliju pērn, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.

Bez biznesa nav vidusslāņa(2)

Nesen Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums par vidusslāni Latvijā atklāja gan pesimistisku, gan optimistisku aspektu. Pesimistiskais secinājums ir tas, ka vidusslānim pieder vien neliela daļa sabiedrības, toties optimistiskais – tas, ka vairāk nekā puse aptaujāto neuzskata sevi par galēji nabadzīgiem cilvēkiem.

Laiks prestiža spodrināšanai(3)

Pedagoga profesijai vairs nav prestiža – šāda bēdīga atziņa nesen bija dzirdama saistībā ar jaunā mācību gada sākumu. Par savas profesijas zemo prestižu runā ne tikai skolotāji, bet arī daudzi citi, viņu vidū arī uzņēmēji un politiķi. Turklāt saistībā ar politiķiem sociālajos tīklos tiek pausts, ka visai bieži iesaistīšanās politikā nevis veicina karjeras augšupeju, bet gan tieši pretēji – ilgtermiņā vērtējot, karjerai traucē.

Svarīgi būt reālistiem, nevis vaimanātājiem vai sapņotājiem(5)

"Patīk tas vai nepatīk, bet ir pārdomāti jāpiesaista nepieciešamie speciālisti no ārvalstīm, un šis piesaistes process ir jāuzrauga valstiskā līmenī," intervijā Magdai Riekstiņai stāsta Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors un asociētais profesors Arnis Sauka. Savukārt lai pilnvērtīgi izmantotu iespējas aizpildīt vakances ar Latvijas iedzīvotājiem, valstij jāpaveic divas lietas - jāveicina cilvēku mobilitāte un jāveic tādu sociālo grupu integrēšana darba tirgū, kurām objektīvi ir nepieciešams atbalsts.

Par raibo dzīvi līdz pensijai(4)

Pienācis ziņojums – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informācija par uzkrāto pensiju kapitālu līdz 2017. gada 31. decembrim. Šāda vēsts, kā norāda VSAA, sagatavota 413,8 tūkstošiem darba ņēmēju vecumā no 18 līdz 42 gadiem.

Kavass: Svarīga ir pārdomāta sadarbības partneru izvēle

Akciju sabiedrība AmberStone Group (ASG) ir dibināta 2013. gadā un pārvalda savus meitasuzņēmumus un saistītos uzņēmumus bioekonomikā, transportā un loģistikā, viesmīlības industrijā un veselības aprūpē. Uzņēmums veic ieguldījumus Latvijā un Baltijas jūras reģionā bāzētos dažādu nozaru un dažādos tirgos strādājošos uzņēmumos, kuriem ir eksporta potenciāls un spēja atrasties vadošās pozīcijās tirgū. Plašākai sabiedrībai ir zināmi uzņēmumi un zīmoli, kuru dalībnieks ir AmberStone Group, taču par pašu uzņēmumu līdz šim ir izskanējis maz informācijas.

Trūkst ideju par labklājību(3)

Mēdz sacīt, ka nav iespējams izvēlēties savus vecākus, brāļus, māsas un citus radiniekus un nav iespējams izvēlēties valsti, kurā piedzimt, bet daudzi citi aspekti dzīvē ir katra cilvēka paša izvēle. Jēdziens «izvēle» ir visai aktuāls arī patlaban, kad tuvojas 6. oktobris – Saeimas vēlēšanas.

Ar karti un bez aploksnēm?(3)

Līdz ar izmaiņām veselības aprūpes sistēmā, kas paredz medicīnisko pakalpojumu apmaksu sasaistīt ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, Latvijā kārtējo reizi aktualizējusies diskusija par ēnu ekonomiku un it īpaši par aplokšņu algām. ​

Vērts raudzīties uz faktiem(3)

Dzirdot drīzumā gaidāmo Saeimas vēlēšanu priekšvēlēšanu retoriku, rodas iespaids, ka daži politiķi savus potenciālos vēlētājus uzskata par lētticīgiem cilvēkiem, kuri nekritiski tic visam, ko stāsta. Šāds iespaids rodas, sekojot gan uzskata "valstī viss ir kārtībā" piekritēju apgalvojumiem, gan arī pārliecības "Latvijā viss ir slikti" kultivētāju saukļiem, taču biežāk grēko tieši pesimistiskā "viss ir slikti" paudēji.

No reformām nevajag baidīties, bet tās jāievieš saprātīgi(2)

"Jāņem vērā, ka šis ir vēlēšanu gads – 6. oktobrī ievēlēsim jaunu Saeimu un pēc vēlēšanām būs jauna valdība. Tāpēc, iespējams, ieviest šo konkrēto nodokļu reformu tik sasteigti bija pareizs lēmums, taču mums visiem – arī politiķiem – ir jāmācās no savām kļūdām, lai tās neatkārtotu nākotnē, un jāmācās no kļūdām ir arī turpmāk, ieviešot citas reformas, jo mūsu strauji mainīgajā pasaulē dažādas valstiska mēroga reformas tiešām ir vajadzīgas un būs vajadzīgas. No reformām nevajag baidīties, bet reformas vajag ieviest pārdomāti un saprātīgi, tad mazāk stresa būtu ne tikai privātajā, bet arī valsts sektorā strādājošajiem," intervijā Magdai Riekstiņai uzsver informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Visma Enterprise valdes priekšsēdētāja Antra Zālīte.

Valsts nav tikai galvaspilsēta(3)

Patlaban ne tikai Igaunijas, bet arī Latvijas sabiedrības uzmanību piesaistījusi ziņa, ka Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida augusta beigās un septembra sākumā strādā nevis Tallinā, bet gan Narvā, kas ir visai īpaša pilsēta vairāku iemeslu dēļ.

Taksometru jomā vajadzīgs vienkāršs nodokļu režīms(9)

"Mēs, Taxify, atbalstām pārliecību, ka nodokļi ir jāmaksā, un mēs maksājam visus nodokļus, taču ir jābūt loģiskām un skaidri saprotamām visām tām prasībām, kas saistītas ar nodokļu maksājumiem. Pārāk sarežģīts nodokļu maksāšanas režīms traucē uzņēmējdarbības attīstībai jebkurā nozarē," intervijā Magdai Riekstiņai pauž Taxify pārstāvniecības Latvijā vadītājs Kārlis Ķezberis.

Politiķi, mēs visu atceramies!(6)

Tas, ka, tuvojoties vēlēšanām, gan politiķi katrs personīgi, gan politiskie spēki kopumā cenšas slavēt sevi kā vien prot, ir visai tipiski priekšvēlēšanu laikam. Tāpat arī politisko konkurentu zākāšana un atainošana pēc iespējas nelabvēlīgākā gaismā iederas priekšvēlēšanu atmosfērā. Taču brīžiem šķiet, ka politiķi vēlētājus uzskata par cilvēkiem, kuri neatceras senākus laikus par vakardienu, piemēram, saistībā ar nodokļu reformu, kas ir ieviesta no šā gada sākuma.

Ir interese par pieejamo atbalstu

Patlaban tūrisma industrijā kopumā "vērojamas vairākas tendences, kas ietekmē arī darījuma tūrisma attīstību, – attīstās ilgtspējīgs tūrisms, pieaug tehnoloģiju pieejamība, palielinās ceļotāju mobilitāte. Darījumu tūrisms kļūst arvien globālāks un vienlaikus – lokālāks.

Vai graus ēnu ekonomiku?(3)

Latvijā ēnu ekonomika ir būtiska problēma – to gadu no gada parāda Rīgas Ekonomikas augstskolas SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktora Arņa Saukas un viņa kolēģu veiktie pētījumi par tautsaimniecības pelēko sektoru Baltijā. Par ēnu ekonomikas izpausmēm bažas pauduši arī uzņēmēji, norādot, ka pelēkais sektors kropļo godīgu konkurenci.

Uz Rīgu. Un kurp vēl?(3)

Uzņemošais tūrisms, respektīvi, ārvalstu viesu ierašanās, ne vienai vien Eiropas valstij ekonomiski sarežģītos apstākļos palīdzējusi stiprināt tautsaimniecību, un šāda tendence daudzviet Eiropā bija vērojama arī, valstīm pārvarot 2008.-2009. gada globālo finanšu krīzi. Tūrisms, no vienas puses, ir viegli attīstāma joma, jo tajā ar prasmīgi veidotu visas valsts, kādas konkrētas pilsētas vai reģiona mārketinga stratēģiju var panākt ļoti daudz, taču, no otras puses, tas prasa arī ļoti sistemātisku valsts, pašvaldību un privātā sektora sadarbību, jo, piemēram, var jau popularizēt Latviju Ķīnā kā ieteicamu ceļojuma galamērķi tūristiem no šīs valsts, taču par popularizēšanas kampaņu ne mazāk svarīga ir ērta aviosatiksme, kas savienotu mūsu valsti un Ķīnu, un šīs Āzijas valsts iedzīvotāju gaumei atbilstošs viesnīcu un apskates objektu piedāvājums.

Politiķu solījumu pussolis(2)

Apgalvojumi, ka aizvien akūtāk trūkst nepieciešamo darbinieku, vairs nav tikai dažu darba devēju subjektīvās vaimanas, bet gan visaptveroša tendence daudzās nozarēs.

Izaicinājums 13. Saeimai(7)

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, aizvien biežāk tiek spriests par to, kādi lēmumi būs jāpieņem un ar kādiem izaicinājumiem būs jāsastopas jaunievēlētajiem deputātiem, kā arī nākamajai valdībai.

Ja trūkst darbinieku(7)

Vecrīgā un citviet, kur tūrisma sezonas laikā uzturas liels skaits cilvēku, šogad vēl spēcīgāk nekā pērnvasar jūtams strādājošo trūkums. Kafejnīcās bieži sastopams laipns, centīgs, bet nepieredzējis personāls, turklāt nepietiekamā skaitā. Veikalos manāmas garas pircēju rindas. Ēdināšanas nozares un mazumtirdzniecības uzņēmumi meklē darbiniekus, kā vien var un prot, un šo nozaru pārstāvji atzīst, ka strādājošo trūkuma problēma patiešām kļuvusi ļoti nopietna. (Jāteic gan, ka Latvija nav izņēmums, līdzīga situācija vērojama arī mūsu Baltijas kaimiņvalstīs.)