Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Magda Riekstiņa

Vai ostai palīdzēs ceļotāji?

Pēdējā laikā bieži dzirdamas bažas par kravu kritumu ostās. Diena jau rakstīja, ka šā gada janvārī, piemēram, Rīgas brīvostā pārkrauti 2,13 miljoni tonnu kravu, kas ir par 25% mazāk nekā janvārī pērn. Ņemot vērā to, ka tiek uzskatīts – tuvākajā laikā uz kravu pieaugumu cerēt nevar, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par pasažieru pārvadājumu perspektīvām.

Divas salas, dubults šarms(1)

Laipni cilvēki, rāma atmosfēra, visaugstākais kalns Portugālē, osta, kurā piestāj jahtas, šķērsojot Atlantijas okeānu, parlamenta pulcēšanās vieta, pārpasaulīga ainava, ko radījuši vulkāniskie procesi, UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti vīnogulāji, daudzbalsīgs putnu koris, senlaicīgu baznīcu zvani un krāsaini ziedi – tas viss veido kolorītu, kas raksturo kaimiņos esošās salas Fajalu un Piku.

Arī reģioniem vajag tūristus(5)

Tūrisma industrija var priecāties – lai gan pastāvēja bažas, ka pērn neizdosies pārspēt 2018. gada, t. i. valsts simtgades gada, ārvalstu viesu skaitu, tomēr tas ir izdevies. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka 2019. gadā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs nakšņojuši 1,95 miljoni ārvalstu viesu, kas ir, lai arī nedaudz – par 1,1% –, bet tomēr vairāk nekā 2018. gadā.

Nesabalansētais darba tirgus(6)

Latvijā 31. janvārī bija 58 832 oficiāli reģistrēti bezdarbnieki un 29 416 oficiāli reģistrētu vakanču, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Kurš gudrāk solīs zaļu Rīgu(5)

Eiropas zaļais kurss – tas ir jēdziens, pie kura sāk pierast ne tikai politiķi, žurnālisti un vides aktīvisti, bet arī visa Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sabiedrība.

Izplatās populisma vīruss?(16)

Minimālā alga Latvijā janvārī bija viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES), vēsta statistikas birojs Eurostat, kas apkopojis datus par 21 ES dalībvalsti (vairākās ES dalībvalstīs, to vidū turīgajās Ziemeļvalstīs, minimālā alga nav precīzi definēta normatīvajā regulējumā). Par Latvijas minimālo algu – 430 eiro bruto – zemāka minimālā alga bija vien Bulgārijā – 312 eiro.

Nedrīkst balstīt valsts attīstību uz direktīvām(6)

"Ļoti bieži cilvēku rīcības radītas nelaimes notiek divu veidu valstīs – tādās valstīs, kurās valda haoss un kurās cilvēki darbojas, gandrīz nepastāvot likumiem un arī kvalitātes standartiem, un tādās valstīs, kurās ir detalizēti punktu pa punktam noteikts tas, kas un kā ir jādara," intervijā norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Spodrināt ostu un autoostu(2)

Ieilgušās cīņas par varu Rīgas domē radījušas visai traģikomisku iespaidu par mūsu galvaspilsētas pārvaldību un par domē ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Taču, ja raugās uz statistiku, situācija Rīgā uz vispārējā Latvijas fona neizskatās slikti un nerodas iespaids, ka mūsu galvaspilsēta grimtu dziļā sociālekonomiskā depresijā. (Tas, ka Latvija, spriežot pēc Eiropas Savienības (ES) mēroga datiem, aizvien redzamāk kļūst par vienu no nabadzīgākajām ES dalībvalstīm, ir cits temats.)

Koncentrēties uz vērtībām(3)

Apgalvojumi, ka Latvijai jāsaņemas un gudri jārīkojas, lai ekonomiskajā aspektā neatpaliktu no abām pārējām Baltijas valstīm, pēdējā laikā izskan aizvien biežāk. Turklāt statistikas dati aizvien spilgtāk atklāj, ka mūsu valsts atpaliek ne tikai no mūsu ziemeļu kaimiņvalsts, kam jau ilgu laiku tiek veltīta frāze "Igaunijā viss ir labāk nekā Latvijā!", bet arī no Lietuvas.

Meklē zaļus risinājumus(29)

Par vides aizsardzību ir jārūpējas gan ikvienam cilvēkam, veidojot zaļus ieradumus, gan jebkuram uzņēmumam, sabalansējot peļņas gūšanu ar atbildību pret dabu, gan arī kopumā valstīm. Šāds apgalvojums pēdējā laikā ir dzirdams ļoti bieži.

Izvērtēt, nevis vienkārši ticēt(3)

Politiskās partijas KPV LV krīze tiem vēlētājiem, kuri 13. Saeimas vēlēšanās neļāvās šīs partijas kampaņas ietekmei, tagad ļauj visgudri sacīt: "Mēs jau teicām, ka tā būs!" Politiskajā folklorā slavenais "sausais atlikums" no KPV LV panākumiem 13. Saeimas vēlēšanās ir galvenokārt tāds, ka no šī politiskā spēka saraksta ievēlētie deputāti mētāšanos ar savstarpējiem apvainojumiem padarījuši teatrālāku, nekā tas bija citu politisko spēku šķelšanās gadījumos, turklāt ir demonstrējuši asāku savstarpējo naidīgumu, nekā bija ierasts Latvijas politiskajā vidē līdz šim.

Tūristu vēlmes kļūst daudzveidīgākas(1)

Latvijas iedzīvotāji, dodoties tādos ceļojumos, kas nav saistīti ar profesionālo darbību, biznesu vai konferenču apmeklējumu, izvēlas atpūtu tur, kur ir silts, saulains klimats un attīstīta tūrisma infrastruktūra. Šāda tendence vērojama jau daudzus gadus. Taču pēdējā laikā parādījusies arī jauna tendence – aizvien vairāk tiek pieprasīti ārvalstu ceļojumi ar pievienoto vērtību jeb tā dēvētie jēgpilnie ceļojumi, respektīvi, tādi ceļojumi, kuros atpūta tiktu apvienota ar kultūras programmu, tematiskajām ekskursijām vai vietējo tradīciju izzināšanu. To secinājusi Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA).

Bankas karte pret monētām(9)

Nesen viena no Latvijā labi zināmajām bankām – Luminor – medijiem nosūtīja viedokli, kam bija visai kategorisks virsraksts – Bezskaidras naudas uzvaras gājiens: nākotnē skaidra nauda būs relikvija.

Likvidēs, bet ko liks vietā?(4)

Diskusija par mikrouzņēmumu nodokli (MUN) atkal riņķo kārtējo apli, un argumenti, ko izsaka gan kritiķi, gan aizstāvji, ir dzirdēti jau vismaz divas reizes. MUN režīma pazīstamākais kritiķis ir finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), un viņa uzskati ir tie paši senie – MUN kropļo konkurenci, jo tiek izmantots shēmošanai, turklāt MUN režīmā strādājošajiem ir niecīgas sociālās garantijas.

Igaunijā un Lietuvā – labāk(5)

Statistikas birojs Eurostat publiskojis datus par to, cik daudzām mājsaimniecībām bijušas finansiālas grūtības noteiktajā termiņā samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus (par elektrību, ūdens patēriņu un citiem komunālajiem pakalpojumiem).

Šķērslis jauniešu karjerai?(21)

Tēmas, kas saistās ar latviešu valodu un citu valodu lietošanu paralēli latviešu valodai, mūsu sabiedrībā tiek uztvertas ļoti emocionāli, un pat viena frāze spēj izraisīt vētrainas diskusijas.

Pretī zinātnes sasniegumu komercializācijai

Eiropa allaž ir bijusi un arī tagad ir slavena ar zinātnes sasniegumiem, taču, ja ar panākumu gūšanu zinātnē Eiropai veicas kopumā labi, tad daudz bēdīgāk iet ar zinātnes sasniegumu komercializāciju. Tā uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Latvijas Ivars Ijabs (politiskā grupa Renew Europe/Attīstībai/Par!), kurš darbojas EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, kā arī EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā.

Kā gudri dalīt naudu?(5)

Tieši tā, kā jau tika prognozēts, diskusijas par izmaiņām nodokļu sistēmā atklājušas, ka pastāv dažādas intereses, bet tā arī nav precīzi definēts, kāds būs reālais ieguvums no iecerētajām nodokļu sistēmas izmaiņām. Šo problēmu – neprasmi definēt mērķi un reālo ieguvumu – ne tikai saistībā ar nodokļu evolūciju, bet arī kopumā ar valsts budžetā esošās naudas dalīšanu – ir akcentējis bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, kurš paudis: "Mums valstī nav stratēģiska skatījuma, ko gribam no katras nozares un cik esam gatavi par to maksāt. Ir divi veidi, kā mūsu valstī sadala naudu. Ārējie faktori, piemēram, NATO prasības aizsardzībai, un otrs – pēc lielākā bļāvēja principa." (Žurnāls Domuzīme/portāls Delfi.lv.)

Cenas var ietekmēt notikumi ārvalstīs

Vidējais patēriņa cenu līmenis aizvadītā gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, palielinājās par 2,3%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde un skaidro: "Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikas un bezalkoholisko dzērienu, ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu, ar atpūtu un kultūru saistīto preču un pakalpojumu, veselības aprūpes, restorānu un viesnīcu pakalpojumu, kā arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu kāpumam."

Viltus ziņas un politiķi(11)

Pirms neilga laika Latvijā un arī citās valstīs pavīdēja ziņa, ka Somijā paredzēts pāriet uz četru dienu darba nedēļu. Šo vēsti, izmantojot interneta nodrošinātās iespējas, un it īpaši sociālos tīklus, popularizēja gan tie cilvēki, kuru attieksme pret ziņas saturu bija atzinīga, gan arī tie, kuriem šāda ideja izraisīja skepsi un neizpratni.

Racionāli vai populistiski?(8)

Neilgi pēc tam, kad mūsu sabiedrība bija sašķēlusies gadumijas salūta aizstāvjos un pretiniekos un izcīnīja vārdisku karu par šo tēmu, par jaunu diskusijas tematu kļuva Tērbatas ielas slēgšana autotransportam un atvēlēšana vien gājējiem un velobraucējiem, kas eksperimentālā kārtā tika veikta 4. janvārī.

Prom no patēriņa kulta pretī jēgpilnuma filozofijai(24)

"Pamazām mēs nonākam pie tā, ka augstāk tiek vērtēts nevis tas uzņēmums, kura īpašnieks brauc ar dārgāku automašīnu, bet gan tas uzņēmums, kurš koncentrējas uz to, ko var dot apkārtējai pasaulei un cilvēkiem. Uzņēmuma filozofija "Mēs gribam nopelnīt vairāk un ātrāk" ir novecojusi," uzskata pieredzes bagātās aģentūras P.R.A.E. sabiedriskās attiecības īpašnieks un valdes loceklis Ainārs Ērglis.

Paraugs atrasts. Ko tālāk?(4)

Mūsu sabiedrībai piemīt tendence aiz Latvijas robežām meklēt paraugus, kam līdzināties, un ideālus, kam sekot. Vēsturiskā pieredze ir saistīta ar raudzīšanos gan rietumu, gan austrumu virzienā. Taču šajā, 2020. gadā par aktualitāti pasludināta lūkošanās uz ziemeļiem. To savā gadumijas runā uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš sacīja: "Mūsu turpmākais ceļš ir jāvirza uz to, lai mēs sasniegtu lielāku labklājības līmeni valstī, samazinot nevienlīdzību un veicinot to, ka vairāk uzticamies viens otram un valsts pārvaldei kopumā. Šo attīstības virzienu esmu vienkāršoti nosaucis par "ceļu uz Ziemeļvalstu labklājības līmeni"."

Ko nesīs Zaļais kurss?(34)

Situāciju Latvijas un arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomikā jaunajā 2020. gadā varētu ietekmēt tas, ka patlaban ES līmenī ir pasludināts Eiropas Zaļais kurss – vērienīgs plāns, kas vērsts uz to, lai sasniegtu ES izvirzītos mērķus vides un klimata politikā, un attiecas uz laika periodu līdz 2050. gadam.

Protekcionisms svarīgāks par zaļo domāšanu?(29)

Gan Eiropas Parlamentā (EP), gan citās Eiropas Savienības (ES) līmeņa institūcijās tiem jautājumiem, kas saistīti ar transporta jomu, pēdējā laikā tiek pievērsta liela uzmanība. Latvijai svarīgo aktualitāšu vidū ir tā dēvētā Mobilitātes pakotne I, kas attiecas uz regulējumu autokravu pārvadājumiem ES dalībvalstīs, un dzelzceļa Rail Baltica projekts, kas nākotnē varētu būtiski ietekmēt ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumus.

Viss nav tik vienkārši!(2)

Mūsu sabiedrībā aizvien spēcīgāka kļūst tendence vienkāršoti raudzīties uz politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem Latvijā un arī citās valstīs, vērtējot notiekošo vien divās kategorijās – "labie" un "sliktie", turklāt par labiem procesiem tiek pasludināti tādi, kas dod viegli saskatāmus finansiālos ieguvumus, bet par sliktiem – visi pārējie. Tomēr tik vienkāršots skatījums ir atrauts no realitātes, un uz to diplomātiskā veidā ir norādījis Eiropas Parlaments (EP).

Pircēju un tirgotāju laiks(1)

Atskatoties uz aizejošo, 2019. gadu Latvijas ekonomikā, redzams, ka visai simboliska bijusi gan ilggadīgā parfimērijas ražotāja Dzintars pasludināšana par maksātnespējīgu, gan vērienīgā tirdzniecības centra Akropole atvēršana.