Ministru atšķirīgā stratēģija

Ja raugās uz ministru darbību, tad vērojams, ka attieksmē pret savu jomu dominē trīs dažādi modeļi. Pirmais ir aktīva iestāšanās par nozaru interesēm, un šo modeli spilgti pārstāv ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV). "Ekonomikas ministrs aicinās atvērt visus veikalus", "Durvis pircējiem atvērušas 9000 tirdzniecības vietas", "Dīkstāves atbalsts pieejams plašākam uzņēmēju lokam" – tie ir tikai daži no vēstījumiem, ko paudusi Ekonomikas ministrija. Vitenbergs regulāri atgādina, ka pandēmijas laikā nedrīkst aizmirst par tautsaimniecību un it īpaši par tām nozarēm, kuru darbību nav iespējams digitalizēt.  

Otro modeli, ko raksturo atturīga apdomība, pārstāv, piemēram, kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA). Publiski vērojamā stratēģija ir iestāšanās par to, lai Kultūras ministrijas uzmanības lokā esošās jomas saņemtu valsts atbalstu, taču nav uzstājīgu paziņojumu, ka jāatceļ pandēmijas laikā ieviestie ierobežojumi. Turklāt nesen raidījumā Rīta Panorāma kultūras ministrs piesardzīgi bilda, ka tikai tad, ja nepieaugs ar Covid-19 saslimušo skaits, varēs domāt par skatītāju iespējām apmeklēt teātri. 

Trešo modeli raksturo savas nozares profesionāļu ignorēšana, un te nepārspējams līderis ir veselības ministrs Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!). 

Ministram pamatoti ticis pārmests, ka Vakcinācijas projekta biroja "superkomanda" tika nokomplektēta no cilvēkiem, kuri, diplomātiski formulējot, nav autoritātes veselības aprūpē. 

To, ka kļūda ir tā, ka vakcinācijas organizēšanā netiek izmantotas veselības jomas profesionāļu zināšanas, šopavasar, piedaloties RīgaTV24 raidījumā Preses klubs, ir uzsvērusi gan bijusī veselības ministre Anda Čakša, gan bijusī veselības ministre Ingrīda Circene. (Abas bijušās ministres ir saistītas ar valdību vadošo Jauno Vienotību.)

Ministru atšķirīgā rīcība ir kārtējais apliecinājums šīs valdības politiskajai un psiholoģiskajai daudzveidībai. Taču galvenajam kopīgajam mērķim vajadzētu būt Covid-19 risku mazināšanai. "Valdībai jālemj kopumā par valsti," jau februārī uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits. 

Turklāt, ja līdz 2022. gada rudenim, kad gaidāmas 14. Saeimas vēlēšanas, pandēmija būs beigusies, valdošās koalīcijas izredzes būs ļoti labas, bet, ja Latvija vēl pat nebūs pabeigusi vakcināciju un ikdienu joprojām apgrūtinās ierobežojumi, tad vēlēšanas var kļūt par tramplīnu skaļiem populistiem.