Izvērtēt, nevis vienkārši ticēt

Tagad aktuāls jautājums ir, ko no KPV LV stāsta būs iemācījušies vēlētāji. Tad, kad tuvosies nākamās vēlēšanas, gan jau atkal parādīsies kāds politiskais spēks, kas savu kampaņu balstīs uz politisko konkurentu kritiku un uz aizvainojuma izjūtas uzkurināšanu vēlētājos, cerot, ka ar šādām metodēm nozvejos ne mazums balsu, jo kultivēt negācijas daļai mūsu sabiedrības ir "nacionālais sports". To, ka tas tā ir, visai spilgti apliecina arī nesenais gadījums, kad ar viltus ziņu par to, ka Latvijā konstatēta saslimšana ar koronavīrusu, dalījās liels skaits interneta lietotāju, jo kādēļ gan pūlēties izvērtēt informācijas avotu, jo ziņa lieliski atbilst pārliecībai, ka "viss ir slikti"? Protams, kritiskās domāšanas trūkumu apliecina arī fanātiska influenceru pielūgsme pat tajos gadījumos, ja tiek doti visai diskutabli padomi ar veselību saistītos jautājumos. 

Turklāt problēmas nav vērojamas tikai interneta vidē vien. Pēc Kantar TNS datiem, 2019. gadā visvairāk skatīto televīzijas pārraižu pirmajā trijniekā nav bijis neviena informatīvi analītiska raidījuma, savukārt visvairāk lasīto latviski izdoto preses izdevumu pirmo trijnieku veido viens sieviešu dzīvesstila žurnāls un divi žurnāli, kas, diplomātiski formulējot, balansē uz dzeltenās preses robežas. Tādas tēmas kā politika, ekonomika un kultūras procesu analītika (nevis izklaide) nav šo žurnālu uzmanības lokā. Turklāt arī Kantar TNS dati par radio klausīšanos neliecina, ka dominē interese par intelektuālu saturu. 

Protams, var jau teikt, nu kas par to, ka daudziem līdzcilvēkiem nešķiet būtiski atšķirt viedokļus no faktiem, viltus ziņas no realitātes un subjektīvus iespaidus no objektīva situācijas izvērtējuma? Nu kas par to, ka daudzi naivi tic emocionāli paustam stāstījumam, pat neinteresējoties par stāstījuma ticamību un par citiem viedokļiem? Var jau teikt – nekas. Taču, ja mēs, Latvijas sabiedrība, normalizējam naivu ticēšanu subjektīvam viedoklim, neizvērtējot tā patiesumu, un ignorējam citus, atšķirīgus viedokļus, tad nevajadzētu brīnīties par nākamo vēlēšanu rezultātiem.