Te jāatceras populārais jēdziens ''divu ātrumu Eiropa''. Klasiskajā izpratnē šo jēdzienu lieto attiecībā uz ekonomiski jaudīgāko Ziemeļeiropu un finansiāli trauslāko Dienvideiropu, uzsverot atšķirības, kas vērojamas Ziemeļvalstu un Dienvideiropas tautsaimniecību modeļos. Tomēr pēdējā laikā, saasinoties liberālo un konservatīvo strāvojumu konfliktiem, pavīd retorika par ''liberālo Eiropu un konservatīvo Eiropu''. Tiek akcentēts tas, ka t. s. ES jaunajām dalībvalstīm jeb Austrumeiropai raksturīgs vairāk izteikts konservatīvisms nekā t. s. vecajām dalībvalstīm, it īpaši tām, kuras atrodas ES ziemeļos un rietumos.
Jāatceras arī, ka tās dalībvalstis, kuras saņem pārmetumus par demokrātijas un tiesiskuma ignorēšanu, ir Polija un Ungārija.
Tas, vai konservatīvisms rada lielāku risku tiesiskumam un demokrātijai nekā liberālisms, ir temats, par kuru vēl daudz tiks diskutēts, taču tas, ka pat Covid-19 krīzes laikā turpina sarežģīties Briseles attiecības ar Varšavu un Budapeštu, liek domāt, ka vadošo ES institūciju tiesiskuma un demokrātijas izpratne nesaskan ar Polijas un Ungārijas valdību izpratni.
Ņemot vērā Latvijas sabiedrībai raksturīgo koncentrēšanos uz pašmāju problēmām un Covid-19 krīzes radītos epidemioloģiskos, ekonomiskos un psiholoģiskos izaicinājumus, skaidrs, ka daudzus Latvijas iedzīvotājus nesatrauc tas, vai ES finansiālais atbalsts nonāks Polijā un Ungārijā. Mūsu sabiedrībai rūp, lai t. s. Eiropas nauda nonāktu pie mums, Latvijā.
Pagaidām gan bažām nav pamata, jo nav dzirdēts, ka Brisele pārmestu Latvijai tiesiskuma un demokrātijas principu kliedzošu pārkāpšanu.
Taču arī mūsu sabiedrībai ir būtiski apzināties, ka Eiropas naudu plānots izlietot zaļas, digitālas un demokrātiskas ES stiprināšanai. Ir jau uzsvērts, ka Eiropas Atveseļošanas plāna finansējums tiks virzīts Zaļā kursa īstenošanai un ka pandēmijas paātrinātā daudzu jomu digitalizācija ir jāturpina arī pēc Covid-19 uzliesmojuma.
Te svarīgi ir, lai mūsu valdībai un Saeimai būtu plāns, kas šajā zaļas, digitālas un demokrātiskas ES nostiprināšanas procesā ļautu padarīt spēcīgāku mūsu valsts ekonomiku un mazinātu dzīves līmeņa atšķirības starp Latviju un turīgākajām dalībvalstīm.