Lai gan pašreizējā situācija daudzos aspektos atšķiras no situācijas, kādu Latvija piedzīvoja pirms 10–12 gadiem, tomēr vienojošais elements ir krīzes starptautiskais mērogs, kā arī tas, ka krīzes cēlonis nav saistīts ar specifiski mūsu valstij raksturīgajiem procesiem. Ap 2008.–2009. gadu Latvijai līdz ar daudzām citām valstīm nācās ciest no globālās finanšu krīzes, un arī pašreiz Covid-19 pandēmija un ar to saistītā ekonomiskā krīze ir globāla. Lai arī ir daudz pamatotu iemeslu kritizēt mūsu valdības rīcību pandēmijas laikā, tomēr derētu paturēt prātā, ka pirmais Covid-19 uzliesmojums tika fiksēts tālajā Ķīnā un ka Covid-19 ir kļuvis par izaicinājumu visai pasaulei.
Ņemot vērā pandēmijas un ar to saistītās ekonomiskās krīzes globālo raksturu, ir jāsaprot, ka pat visviedākā valdība nevar vienkārši šai krīzei pielikt punktu.
Taču sabiedrība no valdības var prasīt tādu pasākumu īstenošanu, kas novērstu bezdarba pieaugumu. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotajos datos ''par situāciju darba tirgū, ko ietekmējis Covid-19 izplatības apdraudējums'', norādīts, ka jau ir zināms ''par 5509 darbinieku atbrīvošanu''. Šīs nedēļas sākumā NVA bija reģistrēti kopumā 69 983 bezdarbnieki. (Jāpiebilst gan, ka NVA bija reģistrētas arī 15 947 vakances.)
Par to, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi Latvija pirms desmit gadiem pārvarēja globālo finanšu krīzi, joprojām strīdas eksperti, bet fakti liecina, ka iepriekšējās krīzes radītais bezdarba pieaugums veicināja iedzīvotāju aizbraukšanu strādāt uz citām, turīgākām valstīm. (Turklāt Latvija šajā ziņā nav unikāla, jo iedzīvotāju aizbraukšanu piedzīvoja arī, piemēram, Lietuva.)
Atceroties iepriekšējās krīzes pieredzi, ir svarīgi apzināties – pastāv risks, ka tad, ja bezdarbs būtiski pieaugs, tas izraisīs nākamo lielo aizbraukšanu.
Mūsu valsts iedzīvotāju skaits ir nepilni divi miljoni. Pašreizējās, Krišjāņa Kariņa vadītās valdības pienākums ir nepieļaut tik strauju bezdarba kāpumu, kas novestu pie tā, ka mūsu valstī būtiski sarūk iedzīvotāju skaits, jo cilvēki vienkārši aizbrauc strādāt uz tām valstīm, kas šo krīzi prot pārvarēt prasmīgāk. It īpaši Latvija nevar atļauties zaudēt labi izglītotus speciālistus, kuri daudzu gadu garumā sevi apliecinājuši kā augstas raudzes profesionāļus un devuši ieguldījumu mūsu valsts tautsaimniecībā gan radīto vērtību, gan samaksāto nodokļu veidā.