Iedzīvotāju interese par energoauditu veikšanu un namu renovāciju ir ļoti pieaugusi, galvenokārt pateicoties aktīvāku kaimiņu labajai pieredzei, rāda aptaujas. Energoauditu konkursu turpinājums gan ir neskaidrs, un joprojām nav zināms, vai valsts beidzot sāks piešķirt pirms pāris gadiem solīto atbalstu daudzdzīvokļu namu renovācijai. Kā Dienai skaidro Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA) Projektu, plānošanas un informācijas tehnoloģiju departamenta direktora vietniece Iveta Puķīte, valsts līdzfinansētu energoauditu rīkošana atkarīga no tā, vai nākamgad darbosies valsts atbalsta programma, vai būs pieejama nauda no Eiropas struktūrfondiem.
Tērē dažādi
Pērn BEMVA pāspārnē energoauditi veikti 60 1945.-2003.gadā celtos sērijveida un specprojektu daudzdzīvokļu namos, kas konkursā izvēlēti no vairāk nekā 200 pieteikumiem, kā arī septiņos bērnudārzos visā Latvijā. Kā liecina ekspertu novērojumi, enerģijas patēriņš katrai ēkai atkarīgs gan no tās tehniskā stāvokļa un klimata, gan no iedzīvotāju ieradumiem, piemēram, vai tiek kārtīgi aizvērtas ārdurvis un logi, vai iemītnieki mēdz smēķēt kāpņu telpās utt.
Vienas sērijas mājās enerģijas patēriņš nav vienāds, bet svārstās no 100 līdz pat 300 kilovatstundām kvadrātmetrā (kWh/m2) gadā. Tas pēc energosertifikāta, kāds drīzumā būs vajadzīgs ēkām, atbilst E-N klasei. Vismazāk enerģijas tērē A klases jeb pasīvās mājas - mazāk par 15 kWh/m2 gadā, visvairāk - virs 270 kWh/m2 gadā - N klases mājas. Lielāks enerģijas patēriņš kopumā ir 60.-70.gados, kā arī 1986.-1988.gadā celtajās ēkās, informē BEMVA eksperte Natālija Pavlovska. Vidējais siltumenerģijas patēriņš ir 164 kWh/m2 gadā.
Interese aug
Mājokļu īpašnieki aizvien aktīvāk piedalās savu mājokļu energoefektivitātes palielināšanā, jo lauvas tiesa daudzdzīvokļu namu siltumu saņem no dabasgāzes apkures iekārtām, un iemītnieki spiesti maksāt arvien lielākus rēķinus. Pērn pirmo reizi energoauditu veikšanai saņemts tik daudz pieteikumu no Rīgas - 71, no Rīgas rajona - 21, teic I.Puķīte. Liela interese izrādīta no Latgales - 51 pieteikums, mājas no Talsiem pieteiktas pirmo gadu.
Tomēr energoaudita rezultātā vien enerģiju un izmaksas ietaupīt nevar, šim nolūkam vajadzīgas investīcijas nama siltināšanā, apkures un citu inženiertehnisko sistēmu modernizācijā. Renovācija pagaidām tiek veikta ar banku kredītu palīdzību, kā arī pašvaldību atbalstu, par ko Diena vairākkārt rakstījusi. BEMVA pašvaldību un apsaimniekotāju aptauja gan rāda, ka vidējais ieguldījums māju renovācijā, īstenojot energoauditoru ieteikumus, nav liels, jo pakāpeniski tiek veikti nelieli uzlabojumi, piemēram, mainīti logi, durvis, jumti, siltinātas gala sienas. Vairākām daudzdzīvokļu ēkām Liepājā, Ventspilī, Valmierā un Rīgā renovācijas investīcijas dažos gados gan sasniegušas pat 100 000 latu.
Labie paraugi
Ziemeļvalstīs plaši izmantotu shēmu ēku renovācijas finansējuma iegūšanai izvēlējies Rīgas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība Pavadonis. Kredītu māju renovācijai bankā saņem privātfirma, kas veic visus vajadzīgos darbus, saņemot par to noteiktu summu - 2800 latus mēnesī no kooperatīva uzkrājuma fonda un pakāpeniski atmaksājot aizņēmumu. Šāds paņēmiens der to māju īpašniekiem, kuru apsaimniekotājs veido finanšu rezervi lielāku uzlabojumu apmaksai, secina I.Puķīte.
Rēzeknes Maskavas ielas 1.nama apsaimniekotāja apkopotie dati rāda, ka pēc mājas renovācijas siltumenerģijas patēriņš 2006.-2007.gada apkures sezonā samazinājies teju uz pusi līdz 70 kWh/m2, tas atbilst energosertifikāta trešajam labākajam C līmenim. Izmantojot bankas kredītu 53 000 eiro apmērā, mājai siltinātas ārsienas un uzstādīts automātiskais siltummezgls.
Apsaimniekotāji uzsver kvalitatīvu būvdarbu nozīmi renovācijas labākam rezultātam. Rīgas kooperatīva Bāka2 direktors Sergejs Sidorko uzsver, ka noteikti jāmodernizē apkure, jo siltināšana vien var nedot gaidīto enerģijas ietaupījumu.
Māju renovācijas ieguvumi
- Taupīgāka siltumenerģijas izmantošana
- Mazāka ietekme uz apkārtējo vidi
- Labāks ēkas tehniskais stāvoklis
- Mazākas ekspluatācijas izmaksas
- Īpašuma vērtības pieaugums
Dzīvojamo ēku enerģijas patēriņš
- Apkure 60-80%
- Siltais ūdens 15-25%
- Elektroenerģija koplietošanas telpās 1-2%
Dati - energoauditi
Ieguldījumi renovācijā (milj.Ls)
- Kurzeme 6,37
- Rīga 1,99
- Zemgale 1,94
- Vidzeme 1,93
- Latgale 0,24
- Kopā renovēts 1260 dzīvojamo māju
Avots: BEMVA
Iedzīvotāju motivācija ēku renovācijai
- Kaimiņu labais piemērs 38%
- Jānosaka ar likumu 31%
- Īpašnieki jāpārliecina sarunās 30%
- Nav viedokļa 1%
Avots: BEMVA
Labais piemērs. Daudzdzīvokļu mājas Ventspilī, Bērzu ielā 55, renovācija
- 2001 Nomainīts jumts
- 2002 Nomainīti ūdens stāvvadi, kanalizācija
- 2003 Nomainīti elektrības stāvvadi, slēdži
- 2005 Siltināta rietumu gala siena, nomainīti apkures ventiļi, ārdurvis
- 2006 Nomainīti kāpņu telpu logi, renes, iztīrīta ventilācija,
- 2007 Siltināta austrumu gala siena
Kopējās izmaksas Ls 23 033