Es ļoti to vēlos un ceru, ka man izdosies. Taču jo vairāk par to domāju, jo nervozāks kļūstu. Kādu apkuri lai savai mājai izvēlos? Reizēm mani pārņem dusmas, ka nedzīvojam Āfrikā vai kādā citā siltākā vietiņā, kur māju var uzsliet no palmu lapām un vārdu apkure vispār izņemt no leksikas kā bezjēdzīgu.
Tad nu piedāvāju jums savus spriedelējumus par apkures veidiem, to plusiem un mīnusiem, kā arī sagaidu kādu vērtīgu un galvenais pamatotu viedokli, par pareizo rīcību manā situācijā.
Šobrīd esmu uzskaitījis sekojošus apkures veidus, kurus varētu
izmantot privātmājas apkurei: malkas krāsns, elektriskie sildītāji,
centrālapkure ar - malku, granulām, šķidro kurināmo, sašķidrināto
gāzi, dabasgāzi, siltumsūkni, elektrisko katlu, jonu katlu.
Noteikti ir vēl kas, bet es to nezinu. Izvēloties apkures veidu
sev, vadījos no tā, ka 1.esmu slinks; 2.negribu pārmaksāt; 3.gribu,
lai ir silti; 4. negribu smakas mājās.
Dzīvoklī, kurā dzīvoju līdz šim, siltumu ļoti veiksmīgi radīja ar
dabasgāzi darbināma lokālā centrālapkures sistēma. Katls ir
neliels, sasilda arī ūdeni, to var ieslēgt bērni, nav pārlieku
dārgi utt. Šķiet mīnusu nav. Tomēr tikai pie nosacījuma, ka gāze
jau ir pievilkta pie mājas. Manā gadījumā tas izpaliek, tāpēc
perspektīvo Štokmaņa dabasgāzes iegulu apgūšana man šobrīd ir
vienaldzīga.
Malkas krāsns ir lētākais apkures variants, taču man nepatīk. Pirmkārt, kurinot ar malku tas ir jādara regulāri vairākas reizes dienā (es esmu slinks), otrkārt, šis veids nav tas ugunsdrošākais un es arī neesmu dūmu smakas piekritējs. Turklāt katrā istabā krāsni likt, manuprāt, būtu par traku, bet ar vienu nepietiks. Divas galējības esmu atmetis, atliek tikai meklēt zelta vidusceļu.
Sašķidrināto gāzi un šķidro kurināmo var uzskatīt par ērti pielietojamu apkurē, bet atmetu tos dēļ augstajām kurināmā cenām un nepieciešamības būvēt rezervuārus, kas ir papildu izmaksas. Bez tam kurināmais regulāri jāpieved klāt - tātad nevar normāli slinkot. Tas pats ir ar granulu katlu, un arī malkas centrālapkure nekur neder, jo tad jāapgūst kurinātāja profesija, kas jāpielieto pāris reizes dienā. Sekojot skandināvu piemēram, popularitāti iegūst siltumsūkņi. Ir gan jau senāk zināmie zemes un ūdens siltumsūkņi, gan arī gaisa siltumsūkņi. Zemes un ūdens sūkni atkrita dēļ cenas - aptuveni 10 000 Ls ir par daudz, lai es gribētu šādu sūkni pirkt. Gaisa sūkņi arī dalās - tāds, kurš darbina centrālapkures sistēmu un maksā ap 7000 Ls - par dārgu; un tāds, kurš pūš silto gaisu. Siltā gaisa sūkni iesaka arī manas mājas būvnieki un par šo apkures veidu es ar dikti daudz domāju. Tātad - cena no 1500 Ls līdz 3500 Ls. Mans mājas plānojums it kā atbilst gaisa pūtēja darbināšanai, bet tāpat nav pārliecība, ka gala istabās būs silti, turklāt istabu durvis jātur vaļā, lai notiktu gaisa apmaiņa. Forši ir tas, ka pūtēju var regulēt ar pulti un vasarā tas pilda kondicioniera funkcijas. Toties pūtēja lietderības koeficients mazinās, krītoties gaisa temperatūrai. Atsevišķi ražotāji saviem izstrādājumiem noteikuši minimālo gaisa temperatūru no -15 līdz -25 grādiem pēc celsija. Turklāt dārgākajiem aparātiem lielie mīnusi nepatīk. Vienu brīdi bija doma guļamistabās likt elektriskos sildītājus, bet lielo istabu un virtuvi kurināt ar pūtēju. Tāpat galvā grozījās variants par malkas apkures un pūtēja darbināšanu tandēmā, bet šobrīd tas viss ir atmests, kā bezjēdzīgs. Arī pūtēja likšana katrā istabā ir neveiksmīgs risinājums, galvenokārt jau dēļ lielās cenas.
Šā brīža izvēle - elektriskais centrālapkures katls. Sagaidu, ka daudzi manu ideju līdzinās ar zemi, bet es pagaidām alternatīvas neredzu. Plusi: katls neliels, viegli un lēti pieslēdzams, nav jāorganizē kurināmā piegāde, automātiski regulējams. Mīnusi: elektrības cena. Es saprotu, ka apkure man izmaksās dārgāk nekā kurinot ar gāzi vai granulām, bet ierīkošanas izmaksas būs stipri zemākas. Turklāt viens siltumsūkņu tirgotājs būvniecības izstādē man teica, ka sūknis sāk kļūt izdevīgs ja māja ir vismaz 200 kvadrātmetrus liela, un manā gadījumā loģiskākais esot tieši manis izvēlētais elektriskā katla variants. Lietošana pavisam vienkārša un droša. Lai mazinātu apkures cenu, esmu domājis par elektrības katla slēgšanu kopējā sistēmā ar malkas katlu - kad esmu mājās lietoju malku, aizbraucot kurinu elektrību. Tomēr sākotnēji plānots izmantot tikai elektrību. Bija doma arī par jonu katlu, bet lielais mīnuss tam ir speciālā šķidruma nepieciešamība apkures sistēmā, kas neatbilst maniem dzīves principiem - viss ģeniālais ir vienkāršs.
Skeptiķi noteikti kā mīnusu manai idejai minēs arī apkures problēmas gadījumā, ja pārtrūkst elektrības padeve, bet te jāatzīst, ka elektrības neesamība no ierindas izsitīs jebkuru centrālapkures sistēmu, kas darbinās ar sūkni. Siltumsūknis pats par sevi ir elektriskā apkure. Loģiski būtu mājā ierīkot alternatīvu apkures ierīci, kas darbojas ar malku, bet tā vietā esmu izdomājis nopirkt ģeneratoru, kurš spēs pieražot strāvu apkurei, avārijas apgaismojumam un TV darbināšanai, lai zinātu, kad krīze beigsies.
Tomēr, kā jau norādīju sākumā, stāts šis nav beidzies, jo nav vēl mājas un nav arī apkure ierīkota. Ja jums ir kāds labs ieteikums un aprēķins, kālab jādara tā un nevis citādi, laipni aicināti izteikties!