Lai blēņas nepārtop bīstamās spēlēs

nodaļas priekšniece to noliedz. Nelaime notikusi, zēna neuzmanības dēļ. Todien 13 gadu vecais puika ar savu mazo brāli un draugu devies mājup no peldes. Neaprēķinājis, vai paspēs pārskriet pār ceļu, kad automašīna jau bijusi tuvumā. Krimināllieta izbeigta, jo šoferis ātrumu neesot pārsniedzis un puika uz ceļa parādījies pēkšņi. Līdzīga situācija pirms pāris gadiem bija Jūrmalā, kur kāds puika mēdza pabaidīt automašīnas, ar skrituļdēli zibenīgi izlecot uz ceļa. Ne reizi vien dzirdēts, ka bērni noslīkst, jo saderējuši - kurš ilgāk izturēs zem ūdens bez elpas. Kāpēc bērni spēlē šādas bīstamas spēles, un ko darīt, lai tas nenotiktu? Tā dara visi "Bravūra ir cilvēka dabā. Ne jau tikai bērni skrien pie sarkanās gaismas luksoforā. Pieaugušie arī. Un kāpj kalnos, triecas ar automašīnām," komentē Juris Krolls, Jūrmalas pilsētas policijas pārvaldes priekšnieks. Arī viņš bērnībā ar draugiem sacenties, kurš ātrāk pārpeldēs Lielupi, nedomājot par sekām. "Dažiem paveicas, citiem ne," J.Krolls uzskata, ka bērnu pārdrošību varētu mazināt, izskaidrojot iespējamās sekas un mācību programmās ieviešot ceļu satiksmes noteikumus. J.Krollam piekrīt S.Maksimova no Madonas rajona policijas. Viens no iemesliem bērnu pārdrošajām izklaidēm esot arī tas, ka brīvajā laikā laukos nav pietiekami daudz aizraujošu nodarbju. Ne jau kartupeļu vai ābolu vākšanā var gūt ekstrēmas sajūtas. Lai arī nesen tuvumā esot izveidota BMX trase, piemērotu velosipēdu atļauties var daži. Savukārt Liepājas rajona policijas pārvaldē par problēmu uzskata pamestas un pussagruvušas mājas, kur bērni mēdz spēlēt paslēpes. Nesen kāds puisēns krītot guvis traumas un nonācis slimnīcā. Ģimenes psihoterapeits Sandis Kristars Dūšelis skaidro, ka bērnībā blēņas dara visi. Arī viņš ziemā esot pie dzelzs sētas pielicis mēli. Tā teikt - lai redzētu Maskavu. Tas gan neesot spēles elements ar risku apdraudēt dzīvību atšķirībā no skriešanas pār ceļu un lēkšanas no 4.stāva, niršanas ar paštaisītām zemūdenēm un nažu mešanas ap dzīvu mērķi. "Bērniem ir maz pieredzes. Spēlējoties viņi izmēģina to, kas nav iepazīts," skaidro S.K.Dūšelis. Arī Laura Pirsko, centra Dardedze psiholoģe, norāda, ka bīstamā spēlēšanās pieder pie attīstības - lai iemācītos pārbaudīt prasmes un iemaņas. Līdz padsmit gadu vecumam bērna domāšana vēl neesot tik attīstīta, lai pilnībā saprastu savas uzvedības sekas. Es - ekstrēmāks! S.K.Dūšelis uzskata, ka riska un bīstamības deva bērnu spēlēs atkarīga no tā, kā izskaidroti to cēloņi un sekas. Vieniem vecāki pastāsta, ka, lecot no 4.stāva, var nosisties, savukārt no 1.stāva varbūt vien sasisties, bet ar citiem par to vispār nav runāts. Bērniem var šķist, ka dzīvība ir atgriežama gluži tāpat kā datorspēlē, kur cilvēkiem ir septiņas dzīvības. "Bērns reklāmā redz, ka cilvēki lec no debesskrāpja, pagrūsti zem automašīnas, tomēr paliek dzīvi, tāpēc pamēģina to dzīvē." S.K.Dūšelis teic, lai arī iepriekšminētās Sprite reklāmas beigās parādās brīdinājums - nemēģiniet to darīt dzīvē tas esot līdzīgi brīdinājumiem uz cigarešu paciņām - visi zina, ka tās nogalina un bojā plaušas, taču vai tāpēc nesmēķē? Psihologi pieļauj, ka bīstamas spēles spēlē lielākoties bērni, kuri vēlas pievērst sev uzmanību un pašapliecināties. Ja bērns sevi nevarot izpaust mācībās, tad varēšanu rāda citādi. Lai riskēšanu novērstu, gan L.Prisko, gan S.K.Dūšelis iesaka vecākiem ar bērniem runāt. Uz jautājumu - ko darīji? nepietiekot ar atbildi - spēlējos. Jāmēģina bērns pamudināt stāstīt sīkāk un tad arī izskaidrot iespējamās sekas. S.K.Dūšelis esot dzirdējis, ka vecāki mēdz ar bērniem iziet cauri slimnīcas parkam, lai parādītu cilvēkus, kuri lēkuši nezināmā ezerā un tagad dzīvi vada invalīdu ratiņos. Tāpat vecāki arī praktizējot kopīgu TV sižeta noskatīšanos, kur redzams kāds negadījums. Psihologi ir vienisprātis, ka bērnus nevajag ierobežot un aizliegt, sakot - tikai nemēģini kāpt tur, tad tik tu redzēsi! Tieši tad bērns vēl jo vairāk gribēs pamēģināt un darīs to, vecākiem nezinot. "Kāpt kokā nav slikti, taču varbūt labāk izvēlies to koku, kas zemāks un stiprāks," iesaka L.Prisko. S.K. Dūšelis atgādina, ka par ļaunu nenāks kāds labs vārds: "Mēs tevi mīlam un negribam, lai ar tevi notiktu kaut kas slikts."