Kā mūsu organismam šobrīd trūkst?
Ģimenes ārste stāsta, ka saules gaismas trūkuma ietekmē tradicionāli organismā ir pazemināts D vitamīna daudzums, it īpaši tiem cilvēkiem, kuri ilgstoši uzturas telpās.
Tāpat mums šobrīd izteikti trūkst C vitamīna, kuru ģenētiski modificētie dārzeņi un augļi, kas nopērkami vairumā veikalu, mūsu organismam diemžēl nesniedz.
„Lai gan D un C vitamīns šajā sezonā ir lielākais deficīts, protams, ka pavasarī organismā pazemināts ir arī citu vitamīnu, piemēram, B grupas vitamīnu, kā arī mikroelementu daudzums, kā rezultātā attīstās hronisks nogurums,” zina teikt Līga Kozlovska.
Ko lietot uzturā?
Tad, ja mums ir aizdomas, ka ilgstošs nogurums ir neveselīga dzīvesveida nevis kādas nopietnas slimības sekas, kursa veidā (mēnesi, maksimums – divus) varam lietot kompleksos vitamīnus, līdz brīdim, kad atsāksies Latvijā audzēto dārzeņu un augļu sezona.
Vēl šobrīd savu ēdienkarti varam papildināt ar pērnā gada produktiem, kuri joprojām ir saglabājuši daļu vitamīnu, piemēram, skābēti kāposti, dzērvenes un medus.
„Tas viss ne tikai palīdzēs mazināt nogurumu, bet arī stiprinās imūnsistēmu jeb organisma aizsargspējas pret saslimšanu,” pārliecināta ģimenes ārste.
Svaigs gaiss, kustības un miegs
Tāpat veselībai un labai pašsajūtai ir nepieciešams svaigs gaiss un kustības! „Ļoti ieteicamas ir pastaigas ārā un dažādas fiziskās aktivitātes, piemēram, peldēšana, skriešana un vingrošana sporta zālē vai mājas apstākļos!
Tāpat būtisks faktors, kas ietekmē arī hroniska noguruma sindroma attīstību, ir miega kvalitāte!
Ik diennakti miegā būtu jāpavada vismaz sešas – septiņas stundas. Turklāt tam jābūt kvalitatīvam un dziļam, tādēļ te noteikti ir būtiski atsaukt atmiņā miega higiēnas principus,” iesaka Līga Kozlovska.
Kāds ir kvalitatīvs miegs?
„Miega kvalitāti nosaka emocionāli un fizioloģiski faktori, piemēram, pārēšanās, emocionāla spriedze, fiziska pārpūle, un citi. Tādēļ būtiski savā ikdienā ieviest, tā saucamo, miega higiēnu,” uzsver miega slimību konsultants Juris Svaža.
Tā sevī ietver šādus principus:
laicīga došanās pie miera;
mošanās vienā un tajā pašā laikā;
pārtikas un fiziskās slodzes veselīgs balanss;
uzturēšanās svaigā gaisā;
ērti gulēšanas apstākļi;
miega rituāli, piemēram, zāļu tēja, silta vanna, klusa mūzika, un citi.
Reaģē, ja četru nedēļu laikā nogurums nepāriet!
„Pašu spēkiem censties uzvarēt hronisku nogurumu nevajadzētu ilgstoši! Trīs – četras nedēļas ir laika posms, kurā varam censties sakārtot savu dzīvesveidu un vērot, kā tas ietekmē pašsajūtu.
Tad, ja ievērojot iepriekš aprakstītos veselīga dzīvesveida priekšnosacījumus, nogurums joprojām neatkāpjas, noteikti jāvēršas pie ārsta,” tā Līga Kozlovska.