Ar savu baznīcu sirdī
Simona Grundule bērnībā sapņoja kļūt par pārdevēju vai aktrisi. Nesanāca, bet dzīvnieki viņai no bērna kājas bija pie sirds. Vilnis pajoko – izvēlējušies savu darbību patversmē, jo viņš cerējis, ka tad Simona nenesīs dzīvniekus uz mājām. Grunduļi ir kopā jau 36 gadus, viņiem ir trīs bērni, četri mazbērni un šis pleķītis uz zemes, kur pašlaik atkopjas un meklē jaunus saimniekus ap piecdesmit suņu un ap simts kaķu. Vilnis papīros ir patversmes vadītājs ar minimālo algu, bet Simona strādā Tukuma bērnu slimnīcā par saimniecības māsu. Šeit rit viņas smagā vaļasprieka stundas.
Interviju iecerēju jubilejas sakarā – Simona un Vilnis patversmē aizvadījuši jau divdesmit gadu, bet svētku noskaņa izpaliek: "Te rit skarba dzīve. Par šo vietu nav jāpriecājas, un bērni šurp nav jāved ekskursijās. Bērni jāmāca – ja mājās atvests suns vai kaķis, viņam lolotam un laimīgam ar mīļajiem jādzīvo līdz mūža beigām. Patversme ir bezizejas vieta, ja saimnieks nomirst vai māja nodeg, bet te visbiežāk nokļūst apzināti nodotie dzīvnieki. Es neeju uz baznīcu, jo tur strīdētos ar mācītāju. Cilvēkiem iegalvo – tici Dievam, un viss būs labi, bet cik gadu vari lūgt, lai Dieva žēlastība nāktu pār nelaimīgajiem? Uz zemes cieš slimi cilvēki, mazi bērni un dzīvnieki, bet riebekļi dzīvo, mūžu dziedādami. Mana baznīca ir te. Es pateicos augstākajiem spēkiem, ka esmu ievirzīta šeit būt un kalpot."
Seku likvidētāji
Pirms Simonas un Viļņa Tukuma patversmē bija citi apsaimniekotāji, bet viņi ilgi neturējās, jo te nav bizness, bet izdzīvošana. 2000. gadā te bija tikai dažas būdiņas, suņi ziemas salā gulēja ārā uz plikiem dēļiem un grauza Tukuma gaļas kombināta atvestos kaulus. Pašvaldības atvēlētā nauda bija tikai, lai barotu dzīvniekus likumā paredzētajās 14 dienās. Ja šajā laikā saimnieks nepaņēma savu dzīvnieku, sunim vai kaķim bija tikai viens ceļš – eitanāzija. Simona nevienu neiemidzināja, nevienam arī nelūdzās: "Nodibināju biedrību Dzimuši, lai dzīvotu. Lielas atskaites un stingra uzskaite, bet nu varam pieņemt ziedojumus, un cilvēki mūs labprāt atbalsta. Tagad uzturam dzīvniekus, kamēr atrodam viņiem saimniekus, un dažreiz tas ilgst gadiem."
Līdzekļi vajadzīgi dzīvnieku barošanai, veterinārajiem pakalpojumiem, benzīnam, zāles pļaušanai, malkai, nepieciešamības gadījumā atbrauc kinologs, lai labotu sakropļotu, sačakarētu, pie ķēdes turētu un sistu dzīvnieku psihi. Simona saka: "Mēs esam seku likvidētāji, bet jācērp cēloņi."
Bez brīvdienām
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 3. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Ziemcietis
?