Šis nu ir suns, par kuru patiesi nav iespējams uzminēt, ko tāds domā. Rāms kā bezvējš, līdz dzīslās nesāk kūsāt spāņu kurta asinis – tās mūsu satiktajai Makai acīmredzami sāk ritēt straujāk (bet saprāta robežās), kad ierauga kaķi. Distancētas attiecības ar kaķiem no Spānijas atceļojusī Maka vēl mācās. Tāpat kā trīcot pierast pie Latvijas ne tik siltā klimata. Lai arī saules te mazāk, jaunā dzīve pie saimnieces Leldes Rāviņas Makai ir nesalīdzināmi saulaināka nekā dzimtenē – tur ar spāņu kurtiem, sauktiem par galgo, pēc medību sezonas beigām attiecību «darījumu» mēdz izbeigt aukstasinīgi, visnežēlīgākajos veidos. Makai ir paveicies!
Galgo suņus likums nesargā
Ar Leldi un viņas jauno četrkājaino kompanjoni esam norunājuši tikšanos Rīgā, vienā no Pārdaugavas parkiem, kaut zināms, ka te nebūs īstā vieta, kur Makai pilnvērtīgi demonstrēt savas skrējējas prasmes. Uz parkā pastaigā izvestiem sugas brāļiem Maka retu reizi reaģē ieinteresēti. Par cilvēkiem neliekas ne zinis. Tiesa, cilvēki gan mēdzot uzrunāt saimnieci – sak, kur nu sune tik bēdīgi slaika, vai saimniece maz baro? Lelde tad smej – Maka ēd pilnvērtīgu sauso barību un dabū pietiekami suņiem paredzētu speciālo našķu. Šīs šķirnes pārstāvjus būtu grūti uzbarot līdz acīmredzamai «apvelšanās» kondīcijai, tiem ir visai strauja vielmaiņa. Krūšukurvja anatomijai jābūt labi saskatāmai, vēderam – stingri ievilktam. Makai, šķiet, pat uz garās astes, kas sniedzas teju līdz zemei, būtu viegli saskaitāms katrs skriemelītis.
Vidēji galgo sver 20–25 kg, turklāt Maka šeit, Latvijā, pie jaunās saimnieces kopš pērnā gada oktobra jau pieņēmusies svarā par diviem kilogramiem. Augumā gan mazliet smalkāka par vispārpieņemto standartu, kur tēviņiem augstums skaustā var būt līdz 70 cm, kucītēm mazliet mazāk. Te gan jāteic, ka šī kurta dzimtenē mednieka instinkts ir galvenais galgo selekcijas kritērijs – trušu un zaķu medības Spānijā ir ļoti populāras, un mednieku lokā labākie suņi un to pēcnācēji zināmi, tāpēc oficiāli kluba ciltsraksti nav vērtība pat izciliem eksemplāriem. Galgo dzīve, dzīvība un labturība Spānijā diemžēl vispār nav vērtība. Šī ir viena no senākajām šķirnēm, un kādreiz spāņu kurts bijis augstmaņu suns. Mūsdienās – šķiet neticami! – uz galgo Spānijā attiecas nevis lolojumdzīvnieku, bet lauksaimniecības dzīvnieku likums, un ar lološanu tam nav pat attālas līdzības. Eiropā darbojas vairākas spāņu kurtu glābšanas organizācijas, kuras piedāvā adoptēt mednieka karjeru beigušos skrējējus.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 16. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00