Salvija ir izturīgs, pieticīgs, ražīgs un arī estētisks augs – dekoratīvās šķirnes zied ar violetiem ziediem un rotā košumdārzus. Taču šajā slejā stāstīšu par ārstniecisko salviju (Salvia officinalis), ko var izmantot gan tautas medicīnā, gan kā garšaugu ēdienu gatavošanā. Arī to varam paši izaudzēt dārzā Latvijas klimatā. Salvija mīl sausu un karstu augsni. Ārstnieciskā salvija ir jutīgāka nekā dekoratīvās šķirnes. Latvijas ziemās tā var apsalt, taču pavasarī labi atjaunojas.
Tai lapojums ir daļēji mūžzaļš, lapiņas samtaini pelēkas. Šī salvija veido līdz 50–70 centimetrus augstu puskrūmu ar stāvu, zarainu stumbru ar bālganām, pūkainām lapām. Ziedi zili violeti, zied jūnijā, jūlijā. Tās garša ir nedaudz piparaina, taču citādi salvija garšo pēc... salvijas.
Kopā ar ķiploku tā ir izcila ķirbju zupās. Iepazīšanās periodā uz prāvu katlu gan nevajadzētu ņemt vairāk par pāris lapiņām. Tiem, kuri sevi jau pieradinājuši pie tās, ieteicams izmēģināt makaronus ar sviestu un salviju. Pannā izkausē sviestu, apcep vairākas sasmalcinātas salvijas lapiņas. Iespiež puscitrona sulu. Jau gatavus makaronus ieber sviesta un salvijas maisījumā un pieber sarīvētu cieto sieru.
Arī zaļās lēcas ar salviju ir kaut kas. Kādus 300 gramus lēcu liek katlā, pārlej ar ūdeni, pievieno divas notīrītas ķiploka daivas un dažas salvijas lapiņas. Vāra aptuveni 20 minūtes, līdz lēcas mīkstas. Nokāš, izņem salviju un ķiploku. Pieber sāli un piparus, iemaisa dažas ēdamkarotes olīveļļas. Laba piedeva ceptam vai grilētam lasim.
Vēl salviju pievieno kraukšķīgajai šniceles garoziņai. Gatavojot rīvmaizi, kurā apviļāt gaļu, maizi sastrādā kopā ar salviju un nedaudz cietā siera.
Salvija lieliski sader ar cūkgaļu. Varētu pat teikt – kā cimds ar roku.
Interesanti, ka salviju tējās izmanto arī tuksnešu ļaudis. Piemēram, es garšīgāko salvijas tēju tiku cienāta Wadi Rum tuksnesī Jordānijā. Nopirku tēju un atvedu arī ciemkukulī, taču dīvainā kārtā mājās tā vairs negaršoja tik labi.
Klasiska recepte salvijas izbaudīšanai ir saltimbocca, ko no itāļu valodas varētu tulkot aptuveni šādi ‘lec vai mutē’.
Divām porcijām vajadzēs 2 teļa gaļas šķēles, 2 prošuto šķēles, 2 salvijas lapiņas, 2 ēdamkarotes miltu, kuros iemaisīti melnie pipari un sāls, pikuci sviesta un nedaudz olīveļļas, 100 mililitrus marsalas (stiprinātais vīns).
1. Pārklāj gaļas šķēles ar prošuto, uzklāj ietinamo plēvi un maigi izklapē, līdz gaļa ir aptuveni puscentimetru bieza.
2. Gaļai uzliek salvijas lapiņu un caurdur ar zobu bakstāmo, lai turētos kopā. Apviļā gaļas šķēles miltu maisījumā.
3. Pannā uzkarsē sviestu un eļļu un burtiski dažas minūtes apcep to no katras puses (pirmo to, uz kuras ir prošuto). Liek uz šķīvja.
4. Pannu uzliek atpakaļ uz uguns. Ielej vīnu un kārtīgi iemaisa to, kas palicis pannā. Nedaudz pavāra un pārlej gaļai.