Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Divas kultūras vienā cilvēkā

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

24 komentāri

21. augusts, 2012, 10:20

jā

Mūsdienu gladiatori? Trāpīga doma. Pabeigsim to - panem et circenses!

Atbildēt
0
0

19. augusts, 2012, 20:28

Skeibents007

Es ne par fizisko kultūru. Mēs varam runāt ,aicināt autorus uz jauniem literāriem varoņdarbiem, bet ir problēma runāt par literatūru kā tādu. Cilvēki spēj man pateikt- tu pavirši skaties, tu neieraugi vērtīgo ,bet nespēj savu viedokli pamatot. Ar piemēriem konkrētajā literārajā darbā. ja atceras, cik reizes iznāccis šeit konemtāros padiskutēt par literatūru konkrēti- 2-4 reizes. Viss. Labi, varbūt neesmu zinošs un interesants literatūrā, bet tad pretējā puse,oponenti varētu to man ar piemēriem norādit. Pagaidām- nekā. Runāt grib esošās situācijas kritizētāji ,bet otra puse nespēj neko vairāk par- tu nesaproti, neredzi. Paskaidrot, ko nesaprot, neredzn -espēj. Sarunas nav.

Atbildēt
3
1

19. augusts, 2012, 15:24

koknesis

Protams, kultūras vakuums daudzos LV cilvēkos ir katastrofāls un šādu cilvēku, pateicoties mēdiju kolapsam paliek ar vien vairāk. Drīz vien tie sāks linčot un dedzināt uz sārta ikvienu, kas mēģinās iepīkstēties par kaut ko vairāk kā sportu, TV šoviem un supermāketu atlaidēm. Problēma ir tā , ka ar tukšu klaigāšanu par to ka tā notiek, šis negatīvais process neapstājas. Ir vajadzīgi kādi citi paņēmieni un ieroči, lai šo tendenci apstulboties sabiedrībā izskaustu. Literāti un citi mākslinieki, zemapziņas valdnieki, ir vieni no tiem, kas varētu šādus paņēmienus izdomāt un laist talkā. jautājums ir kas to darīs, kā to darīs, kad to darīs un galu galā ko darīs. PAR TO ŠODIEN IR JĀRUNĀĀ!!!!

Atbildēt
0
1

19. augusts, 2012, 11:06

Blakussēdētāja

Es cerēju izlasīt rakstu, kurā būtu a) vai nu pierādīts, ka kultūra ir labāka par sportu b)vai nu pierādīts, ka abi vienlīdz labi. Necerēju, ka ienākot KD varēšu lasīt par sporta pārākumu. Diemžēl rakstā nekā no tā. Vien smalltalk par tēmu. Vismaz daži komentāri interesanti.

Atbildēt
3
0

19. augusts, 2012, 8:24

buzz

Ir absurdi teikt,ka kulturas cilveki ir nesportiski(tizli?)vai neseko lidzi sportam. Gan gleznotajiem gan telniekiem piemeram, ir svarigi but fiziski attistitiem,jo gan gleznoshana gan telnieciba ir fiziski ietilpigas disciplinas-tur nemaz tads fiziski nesagatavots individs nepavilks to slodzi. Turklat ir ljoti svariga mentala izturiba,kura ari norudas sporta nodarbibas. Lidzigi varetu but ar visam makslas disciplinam. Par rakstniecibu es nevaru runat.Varbut tur nav tik ljoti vajadziga fiziska izturiba.

Atbildēt
0
0

19. augusts, 2012, 21:52

lustīgais nerris uz tirgus plača

Leganto, dārling, pegazs vai mūza - viens pīpis.

19. augusts, 2012, 21:20

Leganto

Pēgazs laikam vairāk tieši saistīts ar poētiku, dzejniekiem. Literātiem kopumā vairāk būtu jācenšas "stāties tuvākos sakaros" ar kādu sev tīkamu mūzu. :)

19. augusts, 2012, 21:11

lustīgais nerris uz tirgus plača

Vārd, apsmējos par pegazu, BET - trakums ir tāds, ka to pašu pegazu vispirms jāvar apseglot, tad tam mugurā uzlēkt, un tad vēl jājot mugurā NOTURĒTIES!

19. augusts, 2012, 10:12

Vārds

rakstniecībā tā pat kā pļāpāšanā nekāda īpašā izturība nav vajadzīga, tur ir vajadzīgs tikai pegazs

18. augusts, 2012, 20:19

taņa

Sports diemžēl sen vairs nav fiziskā kultūra, bet gan bizness. Neželīgs, iztukšojošs, kropļojošs. Kropļo visu - sacensības jēgu, sportistu patriotismu, savu veselību. Rāpot, sēdēt, stāvēt - ak vai, tas sen ir beidzies. Bērnus tagad jau no trīs mēnešu vecuma staipa špagatā, māca peldēt zem ūdens un `spēlēt` hokeju...

Atbildēt
8
1

19. augusts, 2012, 21:03

lustīgais nerris uz tirgus plača

špagatā jau nu no trīs mēnešu vecuma gluži nestaipa un hokejā netrenē, bet - peldēšana zīdaiņiem padodas dabiski, un vispār - jo agrāk sāk, jo labāk. Balderis slidoja jau 3 gadu vecumā; Štrombergs sāka trenēties 5 g.v.; Ernests Gulbis - 4 g.v.; Taigeru Vudu tēvs jau no 2 gadu vecuma radināja pie golfa; Andrē Agassi tēvs - rotaļlietu vietā dēlam virs šūpulīša kāra tenisa bumbiņas, lai mazais pieradinās tām sekot ar skatienu... Un, vai slikti? Vēl nav dzirdēts, ka kāds no augšminētajiem būtu sūdzējies. (Nu, Agassi varbūt, bet tas ir izņēmums.)

18. augusts, 2012, 19:39

Leganto

Sporta un garīgās kultūras pretstatīšana nav nekas jauns, tostarp arī Latvijā. Apskatot pirmskara Latvijas laika preses izdevumus, raksti par garīgās (gara) kultūras un sporta (fiziskās kultūras) sastopami visai bieži. Protams, katras jomas pārstāvim vairumā gadījumu paticis uzsvērt tieši savas jomas nozīmi, priekšrocības un devumu sabiedrībai. Dažos rakstos parādās tendences līdzsvarot šīs abas jomas, uzsverot to mijiedarbību un lomu katra cilvēka attīstībā. Kāpēc sporta nozīme un devums sabiedrībai nav mazāks kā garīgajai kultūrai? Pirmkārt, sports ir cieši saistīts ar estētiku. Ja ar mākslu saprot „matēriju, kas apstrādāta estētiskā formā”, tad arī sportu var uzskatīt par mākslas sastāvdaļu. Abi mākslas elementi: skaistums un baudas sniegšana ir apvienoti arī sportā (sk. E.Glikmanis. Sporta estetika. Strādnieku Sports un Sargs, 1932, Nr.2-3). Šī estētika piemīt ne tikai tādiem sporta veidiem kā daiļslidošana vai mākslas vingrošana. Lai pārliecinātos par to, pietiek aplūkot vien sportistu, sporta momentu fotogrāfijas, kur šis estētiskais moments acīmredzams. Otrkārt, sports ir ārkārtīgi noderīgs audzināšanas līdzeklis, cilvēka spēju un rakstura izkopšanas līdzeklis (sk. Garīgā un fiziskā kultūra. Pirmdienas Rīts, 1927, Nr.11). Nav noliedzams, ka sporta treniņi ietekmē cilvēka raksturu. Disciplīna, apņēmība, mērķtiecība, savaldība, neatlaidība, spēja sadarboties – šīs un daudzas citas skarbajā dzīves realitātē noderīgas iezīmes attīsta tieši sports. Šajā ziņā garīgā kultūra nav tik rezultatīva un nespēj ietekmēt tik lielu cilvēku skaitu kā sports. Treškārt, sports kalpo arī kā sabiedrības sadarbības un integrācijas instruments, īpaši komandu sporta veidi. Šo momentu veiksmīgi attēlo filmas „Atcerieties Titānus” (Remember the Titans) sižets. Amerikāņu futbols deva rezultātus balto un afroamerikāņu jauniešu integrācijai. Tikai savstarpēja uzticēšanās, paļaušanās un sadarbība bija veids kā uzvarēt. Protams, var atrast negatīvo arī sportā, īpaši profesionālajā sportā. No otras puses, vai garīgajā kultūrā nekā negatīva nav?

Atbildēt
6
0

18. augusts, 2012, 19:59

naumanīnaumanis

Ņea!!!!

18. augusts, 2012, 17:06

kapec

Nu tiešām, tā nav nekāda tēma-sporta un kultūras pretnostatīšana. Tikpat labi varētu pretnostatīt galdu un krēslu un no tā kaut kādu filozofiju izvilkt- galda piekritēji ir intelektuālāki par krēsla piekritējiem, jo uz galda raksta un lasa romānus, bet uz krēsla dirn sliņķi.Tas nekas, ka, lai uz tā galda rakstītu, lasītu, tomēr krēsls arī ir vajadzīgs.Bet varbūt der tomēr atgriezties pie pirmssākumiem un atcerēties, ka senie grieķi ir gan Olimpisko spēļu, gan lielākās daļas kultūras un zinātnes jomu pamatlicēji. Fiziskā un garīgā harmonija cilvēkā- lūk ideāls.

Atbildēt
6
0

18. augusts, 2012, 9:57

Jautājums Aivaram Eipuram no Jāņa L

Nu tā Eipur, ja nu tu beidzot esi tik nasks uz papļāpāšanu, pastāsti mums visiem, vai šos tavus bloga ierakstus tu raksti aiz sirds nepieciešamības izteikties vai tomēr par samaksu. Un ja gadījumā tev KD maksā par šo blogošanu, tad cik daudz tas ir un vai tas ir no valsts vai uzņēmuma kabatas. Tauta ļoti vēlas zināt, cik novērtēti (naudā) ir šie blogi?

Atbildēt
5
2

18. augusts, 2012, 12:52

Hipotēze Nr. 2

Ja blog-ogotāji piemestu savos rakstu galos pa kādai "odziņai", cik mēs būtu pateicīgi. nebūtu jādomā par kaut kādiem 0,005 santīmiem, ne par savām bezgalīgajām nodokļu maksātāju ciešanām. Šogad ar āboliem švaki, bet ogulāji ražo spēcīgi. Te laikam kādi saspiedušies pēc balvas Sudraba antonovka,kuras nozīmi esam aizmirsuši.

18. augusts, 2012, 11:05

Hipotēze Nr.1

Honorāri blogeriem mainās atkarībā no iesniegtā raksta zīmju skaita. Viena zīmes cena ir 0.05 Ls (bez PVN). Budžetu KD blogiem piešķīra LV kultūras ministrija, tāpēc honorārs nāk no nodokļu maksātāju kabatām. Vai tā ir taisnībā?

18. augusts, 2012, 9:28

Harijs Krūze

Kaut pats svētā dzīvi nekad neesmu dzīvojis, tomēr šo to no sporta saikni ar citām sfērām neesmu izpratis. Hokejs un tā briesmīgā plostošana visās malās hokeja maču laikā? Apdzērušās līdzjutēju komandas? Mans tēvs ulmaņlaikos arī bija sportists. Atbrauca no Cēsīm uz Rīgu ar ričuku, izcīkstējās cirkā uz paklāja, uz ričuka virsū un atpakaļ pie darba. Kāds sportam sakars ar alkoholismu, es nespēju saprast. Kas to ievazāja? Sponsori - alkohola ražotāji? Sovjeti? Tas ir smieklīgi, kā Zadornovs teica - fani kliedz: " mēs jūs saplosīsim!" - ko jūs, alusvēderi, variet saplosīt, ja varat knapi kurpes aizšņorēt un paiet? Tā ja. Man nav saprotams savienojums : sports+alkoholisms.