Kas ir mītiskais Braucējs, vai romantiķu «pravietis», katras tautas audžu liecinieks un atbildētājs, īsi sakot, Dzejnieks? Nuja, tik to atcerēsimies, ka ikvienu no mums Kāds rauj vieglās kamanās. Ar muguru pa priekšu! Mani Dieviņš ved kamanās, sniegotie gadi un gadsimti nogrimst decembra glizmā, nākotne ik līkumā iznirst negaidīta aiz muguras un top par pagātni. Citreiz sapnī iros pa straumei, salas uzpeld aiz muguras un zūd upes līkumā, man katra jāiegaumē - ja nebūs liecinieka, kam tad tās radītas?! Un laivas deguns sprūd, un mostos - un viss atpakaļ Dievā. Mazbērni redz senču bildes pie sienām, redz dakstiņu jumtus un zina stāstu par katru tasīti, no kurienes tā vesta un kam pirkstos ieplaisājusi. Ja mazbērni zinās, ka pagātne ir viņu dzimtene, tad mūžīgā dzīvošana klāt. Pagātni neatņems, pagātne dara i tagadni, i nākotni stipru.
Jaunībā dedzām eglīti Raplā, gabaliņu pirms Tallinas. Dzejniece Lī Sepele ieskrien no virtuves: «Andres, ātri! - divrindi tantei uz kartītes...» Un dzejnieks Andress Ehins tā mulsi noliecas pār alus krūzi un tūliņ - gatavs -, sapratu tik divus pēdējos vārdus ar trohajisku atskaņu: «Ziemassvētku zvani!» Ieslavēts improvizētājs - bija, nu ar dzejnieku Guntaru Godiņu stāvam blakus Lī - Tallinas krematorijā. Turpmāk man Andresa balss skanēs tik Ziemassvētku zvanos.
Tūkstoši un tūkstoši čehu (un - slovāku) Ziemassvētku zvanos saklausīs Vāclava Havela kluso balsi. Viņš lika tai pa visu Eiropu skanēt - ne tikai nostādamies pret PSRS imperiālismu un pašu partokrātijas režīmu, bet - arī pret savas tautas toreiz varbūt vēl absolūtu vairākumu, kad viņš lūdza vāciešus piedot viņa tautai «vācu jautājuma galīgo risinājumu» un Bohēmijas vāciešu «attālināšanu no čehu zemēm» - tā to oficiāli sauca, un pati šī terminoloģija man liekas no nacistu žargona tulkota.
Prāgā pazinu vīru, kas reiz uz Ziemassvētkiem izdarīja pašnāvību, - uzzināju par to tik pēc vairākiem gadiem. Viņu mocīja 1945. gada rēgi, viņa un citu «patriotu» nolinčotās vācu ģimenes. Gan jau arī man ir gana tumši kambari sirdī. Neatceries ļauna? Bet tad piemini to labu, ko no tevis gaidījuši - bet nav sagaidījuši. Ja tu nepiemini - vai tad esi vispār dzīvojis?
Lai ienāk istabās. Mēs esam tik tāpēc, ka viņi bija iepriekš mums. Lai, no drēbēm atkususi, smagi krīt uz grīdas smilts.
2011