Šo epitāfiju nacionālajai literatūrai pazīstamo grāmatizdevēju sacerēt spieda aktuālā un diskutablā ideja rakstniecības attīstības vārdā samazināt PVN latviešu autoru izdevumiem.
Vietā piezīmēt, latviešu autoriem visos laikos piemitušas visas Kilblokas kundzes minētās vājības un netikumi. Cita lieta, jābūt dižai drosmei, muļķībai vai neprātam steigties bērēt latviešu literatūru kopumā. Kopš tālās dienas, kad anonīms autors (autore) jambā vai daktilā sacerēja pirmo dainu četrrindi, pierādās aksioma - kamēr pastāv latviešu tauta, pastāv latviešu literatūra. Bez literatūras tauta pārvēršas citā kvalitātē - no izmirstoša pūļa vai sirotāju ordas līdz interešu klubiņam vai ienesīgam biznesa projektam.
Vienlaidus peļot mūslaiku latviešu literatūru, Kilblokas kundze stieg īstā latvju provinciālismā. Apsaukāt un gremdēt letiņu skribentus - sīki un nožēlojami! Vajadzīgi augstāki mērķi un brangāki izaicinājumi, kuru idejas var patapināt kundzes vadītā apgāda izdoto ārzemju rakstnieku darbos. Kāpēc pašrocīgi nenosvilināt "Gaismas pili", vismaz Aleksandrijas jauno bibliotēku? Lūk, garantija, lai saglabātu vietiņu pasaules kultūras vēsturē un pateicīgo pēcteču atmiņā!
Saules mūžu Kilblokas kundzes biznesam. Pacietīgi gaidīsim, kad piepildīsies cita aksioma - bagāti pilsoņi, bagāta valsts.