Mazo/lielo lietu dievs

Hi Belinda, LOL at sniffing your cfofee soap :-) It is definitely on my "to make" list!Hi Felicity, I'll be letting everyone know how I went - but it's a pity that it takes 4-5 months to cure the soap before I can use it! That's tooo long, LOL.Hi Robbie, Yep, I've got all my safety stuff sorted out, I'm just waiting for a child-free few hours to try it out :-) Ooooh, I *love* the sound of the Bay Rum soap, it sounds like a gorgeous Christmas gift to make. And I also love lemongrass, what a wonderful refreshing smelll it is, it would make a fabulous soap. Ah, the possibilities :-)Hi Naturewitch, By coincidence I just discovered your blog recently too - probably through the same mutual (blogger) friend :-) I was thinking of doing a big batch of plain castille soap too, as I want to use it in the kitchen as well, so it makes more sense to rebatch it into smaller lots, as you say :-)Cheers, Julie

Jā, man arī kādreiz gribējās nosaukties par Ligzduļu Līgu - smuki, vai ne? Un tomēr - humora cilvēkiem kategoriski pietrūkst, tas arī nodeģenerējies kopā ar visu citu, ko esam pieraduši uztvert kā cilvēcisku. Vai kāds domā, ka patērētāju sabiedrība sekmē dvēseliskumu? Laikam taču nē. Tieši tāpēc lekt zirgā un vicināt jataganu ir diezgan jocīgi.

bet vislielākais cirks ir kad oficiālie (tie kam propusks novaja volna) kaimiņzemes POPmūziķi sāk piesaukt morāli ...

Labrītiņ. Manuprāt, ir milzīga atšķirība , kad slimu bērnu nodod ārstēšanas iestādēm un par to publiski nerunā un kad māte pamet pusaudzi vienu, pusaudzi ,kuram pirms pusgada ir nomiris tēvs. Jā , arī par to nav vajadzība runāt, pēc būtības. To situāciju no dzīves atļāvos tomēr izmantot, lai ilustrētu savu viedokli par ulbergas romāna "varoni". Negribu savu rakstīto nosaukt par ķengām. Tā nu ir šoreiz mana konkrēta negatīva nostāja pret šādu sievietes rīcību. Vai nosodījums ir ķengas - ja Tavuprāt, noteikti , jā , tad lai tā paliek. Es tā nedomāju. Par tiem vīriešiem . To es atceros no saviem delfu laikiem. Kā spriedēji nonāca uzskatu konfliktos, tā uzreiz - tev nav seksa, tu esi lūzeris. It kā jau KD tomēr ir nopietnāku viedokļu forums. Bet kā saka - no sevis neaizbēgt. Tev pašam tas šķiet adekvāti - rakstīt savu viedokli KD par literatūru un procesiem un ap tiem ,bet ar slepenu, bet gudrā Makša atklātu nodomu - iepazīties ar kādas šķirtās rakstnieces, šķirto vīru ? Jautājums Tev Maksi , cik aliņus, vai paštaisīto izdzēri , kamēr ko tādu uzrakstīt sadūšojies ?

Šorīt biju ļoti neapzinīgs. Neaizgāju uz baznīcu. Pēc tam biju ļoti apzinīgs. Aizgāju uz bibliotēku. Pēc vasaras atvaļinājuma grāmatu krātuve pirmo reizi atsākusi darboties arī svētdienā. Atteicies no vertikāles, aizgāju pa horizontāli. Bet varbūt, ka otrādi. Tādas tās svētdienas ir, kā kurš sadomā, prot, tā nosvēta. Svētdienas vainīgas. Sameklēju plauktā žurnālu LILIT. Konkrēti 2011. gada maija mēneša numuru. *Uzziņai: galvenā redaktore Dace Rukšāne. Viena no trim redaktorēm un raksta HĒRAKLS AR ZIEDIŅU ROKĀS autore Henrieta Ustinska. Imants Ziedonis: nu, lai dara tie citi, ko grib, es savu izdarīšu. Epifānija- 1992. Vai esat bijuši līdzās tuvumā otram cilvēkam, kurš nav saskaņā ar sevi, kurš tiecas, bet nespēj pats aizsniegties? Dienām un naktīm. Ilgi. Esat ielūkojušies paši savas iecietības, pacietības un iejūtības neizsmeļamajās dzīlēs? Kad cilvēks nav gluži visā savā spožumā, kas nekait ierosināt: nebrauc pie viņa, tur tev nekāda saruna nesanāks. Bet tu aizbrauc, pasniedzies pretim un jūti, ka doma, kas pati jau no dabas trausla, mezglojas, met cilpas, klīst ārpus stingras gribas- iet savā vaļā, tomēr tepat vien ir, tikai nemierīga, spārdās, riņķo. Nu, Dieviņi, tava vaļa, nu tavā(i) rociņā... Laiks ir pabeidzies...Vēl ne, bet viņam ir spēks un viņš kļūst noteicējs. Kaspara Znotiņa un JRT Portrets, kas saucas Ziedonis un visums, ir vērtība. Visa Ziedoņa mūža daiļrade? Virsvērtība, ko varēsim notvert arī tad, kad izrāde būs jau izskanējusi. Dažreiz piesitas māņticība. Nevaru samierināties, ka aktieriem, piemēram, uz skatuves jāstāsta anekdote un jāsmejas par Ardēnu kalnos nobrauktām kājām, jāsaka: tēvs, es esmu akla, pienākuma dēļ jāmuļķojas vistuvākā cilvēka nāves dienā, jāgulstas zārkā... Pēdējais ekspromts šķiet visnevainīgākais, jo tas jau ir tikai ģenerālmēģinājums pirms uzstāšanās Galvenajā lomā. Viss kopā- darba specifika. Dažkārt šķiet, ka Dzejnieki šo to ir spējīgi pareģot, varbūt pat piesaukt. Imants Ziedonis krājumā VIEGLI (1993) dzejoli PĒKŠŅI nobeidzis ar vārdiem: Un nu es ilgi nerunāšu – Tik liels un milzīgs klusums man ir dots. Bet agrāk tapušas dzejas ietilpinājis krājumā Es ieeju sevī. Un es domāju par Dzejnieku, kurš reizēm graiza grāmatas un tai pat laikā nerunā ne par ko mazāku kā grāmata. Un es lasu stāstu par dzejnieka dzīvošanu sevī un man tās rindas nedod miera. Nu, lai dara tie citi, ko grib, es savu izdarīšu. Epifānija- 1992. Šodien paliku mājā. Ciemos neaizgāju. Sēdēju. Ar milzīgu cieņu un bez jel kādas cieņas pret sevi, citiem, pasaules un lietu kārtību. Domāju par mūsu dažādajiem likteņiem un to izpausmēm. Visos veidos- skaidrojamos, neizdibināmos, rakstiski noformētos vai tikai nojaušamos. Par soģi neņemos kļūt. Mazliet redaktora zīmulis nebūtu kaitējis. Ja lēmējos tiktu, šo to izsvītrotu. Noslēgšu tā: neklausieties no citiem, izlasiet, mēģiniet to visu priekšstatīt, iedzīvoties tajā atmosfērā un tad- spriediet paši. Esiet mazliet kā aktieri, nelasiet tikai drukāto, iztēlojieties arī to, kas paliek starp vārdiem un aiz...

Vienmēr ar interesi lasu Skaisli. Esmu domājusi un daudz domājusi , uz kurieni mēs ejam, kādas robežas vēl pārkāpsim - naudas, slavas dēļ. Vai tādi būdami spēsim pastāvēt kā tauta nākotnē. Paldies. Kaut tādu pārdomu rosinošu ierakstu būtu vairāk.

Raksta autorei vajadzētu vairāk iedziļināties lietās, par kurām raksta. Par Tomasa Bernharda "Varoņu laukums" pirmizrādi 1988. gada Vīne, piemēram, viņa raksta, ka " (...) vairāki labākajās jūtās aizskarti zemnieki pie galvenā galvaspilsētas teātra izgāza mēslus (...)". Kāds tam visam sakars ar zemniekiem un viņu jūtām? Tā bija visdažādāko konservatīvo spēku atbalstīta akcija. Pirmkārt, labējās preses, pirms pirmizrādes publicētie, no konteksta izrautie lugas fragmenti, konsolidēja politiskās elites radikāļus, kuri iestajās pret šīš lugas izrādīšanu. Otrkārt, Austrijā ilgus gadus darbojās tāds "aktīvists" un neonacistu atbalstītajs Mārtins Hūrmans pazstams ar saviem radikālajiem politiskajiem saukļiem, apzinātu modernās mākslas objektu bojāšanu, kā arī ar "mēslu akcijas" organizēšānu pie Vīnes Burgtheater minētajā gadījumā. Radīt iespaidu ar sagrābstītiem faktiem?

Nu, var uztvert iešanu cietumā kā performances turpinājumu ;)

Vai nebūtu laiks tomēr nodalīt tos māksliniekus, kurus plašas publikas masas apkaisa ar puķēm no tiem, kuri paši sevi par tādiem sludina un par kuriem fano balaganu piekŗitēji. Ne jau visu kas derīgs mājas ballītē ir māksla. Arī no tādiem avangardistiem ir izveidojušās tautā mīlētas grupas un mākslinieki. Tas atkarīgs no tā, vai tas mākslas aicinājums ir bijis pietiekami dziļš, vai kopā sanākšana bijusi vēlme kādu brīdi padulloties. Nevar salīdzināt ''Dzelzs Vilku'' pirmsākumus ar Dūles ''mākslinieciskiem šedevriem''. Kaut kur taču pastāv robeža starp mākslu un mākslas kariķēšanu.

Ar ko Viesturs Dūle atšķiras no šīm krievu ''maloļetkām'' Vienīgi atšķirība ir gadu skaits. Liekas, ka prāts un izdarības tajā pat līmenī. Nav svarīgi, ko domā citi. galvenais ir pašam sevi uzskatīt par lielu mākslinieku un mēģināt to iestāstīt citiem. Un ja ar tādām izdarībām var savākt baru kas par to maksā, tad tas labi parāda kāda ''apakšbikšu'' kultūra ir vajadzīga. Dūle ! Dullības ir labas līdz zināmai robežai.