Viņi visi. Izņemot mani.Naids, ļaunums instinktu līmenī un neiecietība ir kļuvusi par ikdienas dežūrnodarbi. Par ērtu mašīnu, kurā mēs, latvieši, drāžamies uz iznīcību pilnīgā autopilotā. Pierādījumi?Ja palasa kaut vai šepat – Kultūras Dienas blogosfērā komentārus pie latviešu literātu patiešām kvēlās vēlēšanās pievērst uzmanību dzimtajai valodai un tajā rakstošajiem – izrādās, ka arī latviešu literāti kā suga ir vainīgi pie visa – gan pie tā, ka mums nav neviena starptautiska bestsellera, ka latviešu grāmatu tirāžas ir nožēlojamas un sīkas, ka "neviens taču jūs nelasa" (ja nelasa, tad ko tu komentē?) un vispār – viņi, tie rakstnieķeļi, jau "grib tikai vienu – piezīsties naudas silei".Stāstiņš vecs kā pasaule… Kā parasti – noģērba meitene/puisis T-krekliņu, bet zem tā – nekā jauna! Vainīgi ir viņi, tie, kas raksta. Kas kaut ko dara lietas labā. Nevis, atvainojos, komentē. Tie ir nevainīgie. Svētie.Kā teicis viens gudrs cilvēks: ja patiešām vēlies, lai pasaule ap tevi (un tevī) mainītos uz labu, acīmredzot nāksies šajā vēlmē kaut ko investēt – kaut ko patiešām vērtīgāku par naida un apsmiekla pilniem burtiņiem, kas veltīti citiem, ne sev, vai "laikiem" feisbukā – jo arī mērkaķis prot iemācīties nospiest vienu pogu uz kompjūtera.Tā vietā, lai simto reizi gaudotu, cik slikta ir latviešu literatūra, varbūt labāk ņemt un uzrakstīt pašam savu pantiņu vai stāstu? Tā vietā, lai simto reizi klaigātu, cik tā Rīga nolaista (un kur, bļin, skatās tas kaķumīlis Ušakovs), varbūt vērts ņemt un nokrāsot žogu savas mājas priekšā? Vai vismaz iemācīties ar izsmēķi trāpīt atkritumu urnā, nevis kur pagadās.Cilvēki taču pulcējas kopīgam darbam ne jau tādēļ, lai kaut ko "ievilktu nāsīs", "uzvārītos", "nospertu", "izsistu sev labumu", bet tāpēc, lai kaut ko svarīgu un labu paveiktu? Kaut vai latviešu valodai.Krievu dzejniekam/muzikantam Jegoram Ļetovam pieder brīnišķīga un, manuprāt, gudra frāze: "Dažreiz man liekas, ka pats spēcīgākais un patiesākais ir – atteikties no cerībām. Jo tieši tad, šķiet, viss arī sāk notikt. Kad izgaist cerība, tad mainās pasaule."
Kamēr mums liksies, nē, kamēr mēs trūdēsim pārliecībā, ka pie visa vainīgi ir citi, nekas nemainīsies.