Neredzamā kultūra

Labi pateicāt par rakstnieku "iekšiņām un āriņām". Ir jau ir izrēķināšanās ar līdzcilvēkiem, diemžēl. Aleksandra komentāri arī no "tīras sirds", vai ne? Un anonīmi ne pavisam.

Man gan Jūs asociējaties ne tik daudz ar tango, kā ar Tom Waits - Jersey Girl

Tad ir jautājums , kas ir sievišķība. Es ģērbjos sievišķīgi, jo tā es kompensēju savu vīrišķīgo dabu, raksturu. Bet vai tā ir sievišķība kleitas un krelles ? Psihologi taču raksta, ka vīriešus pievelk vārgās sievietes , pie kurām viņi kā ērgļi var nolaisties un atrisināt visas viņu problēmas. Es varbūt , bet tikai varbūt ,to palīdzību pieņemtu , bet kad tas ērglis turpinātu mani uztvert kā glābjamu nabadzīti, tad es viņu pietiekami rupji un konkrēti pasūtītu atpakaļ debesu zilgmēs. Lai meklē sev citas cielaviņas. Tā jau arī nav nekāda īstā sievisķība. Zini, Santā bija raksts par tango. Un tur tā sieviete ļoti smuki uzrakstīja, ka tās visuvarošās sievietes īstenībā ilgojās pēc tiesībām , pēc iespējas, būt vājām. Ka viņām nākās sevi " lauzt" tango dejā pilnībā paļaujoties uz vīrieti, pakļauties viņam. Bet ka tā esot baigākā bauda. Un ka savukārt neesot nemaz tik daudz tādu vīriešu , kas spēj vadīt tādas visuvarošās, bet ka tā arī viņiem esot bauda - vadīt tādu sievieti. Man jau agrāk gribējās aiziet pamēģināt tango. Bet nav partnera ar ko, nevaru pierunāt. Un tad mani ļoti mulsinātu, ka jāsēž un jāgaida, ka mani kāds vīrietis izvēlētos uzlūgt. Un tur esot svarīgi skatīties acīs, jo tā uzlūgšana notiekot ar acu mirkšķināšanu. Ja vīrietis piemiedzot - tad viņš tevi uzlūdzot. Un gadoties, ka sievietes pārskatoties un tad divas vienlaicīgi ceļās augšā. Kā es to iedomājos, ka es pārskatītos un mestos kādam virsū, kamēr viņš īstenībā kādu citu iedomājis - tā man visa dūša papēžos. Šitādu nesmukumu ! Un tad vēl visu laiku meklēt vīriešu skatienus ?! Nu tas man arī šķiet baigi pornogrāfiski, pazemojoši. Tā gan ir pilnīgi cita tēma, ko tagad te apspriežam. Bet īstenībā arī aktuāla. Vīrišķība un sievišķība.

Mani aizrauj jūsu domas plūdums daudz vairāk par Želvi, kas visu laiku cenšas pateikt vienu un to pašu - cik es esmu kruta, iekārojama un sievišķīga. Patiesībā jūs esat daudz sievišķīgāka kā Želve, jo jums ir jūtams, ka ir odziņa. Es gribētu lai jūs arī varētu rakstīt un jūs lasītu. Daudzi nelasa tāpēc , ka nav vēl atraduši savu autoru. Ja tādi neparasti autori būtu vairāk, arī lasītāji būtu vairāk.

Nu paskarbi spriedumi. Man ir teikts tā, ka es izskatos piemīlīga, bet kad iepazīst tuvāk - īstais vells brunčos. Jo es esmu maza auguma un tad tie lielie vienmēr uztver tos mazos kā pamācāmus un bīdāmus. Un tad nu brīnās lielām acīm, kas tas mazais sāk runāt pretī. Un vīriešiem tas ir izteikti. Tāpēc izskats vien tomēr vēl visu neizsaka. Tur ir tie feromoni un vēl visādi smalkumi. Nesen man no grāmatas izkrita foto , kur esmu kopā ar gidi no Minhenes. Tai kundzītei bija ap gadiem 70 , bet tāds seksapīls, tāda suģestija ! Cilvēki viņai burtiksi lipa apkārt. Lasījāt RL interviju ar L.Lasmani -Doroņinu ? Iepatikās man viņa kā personība. Ļoti. Želves stāstu varones man identificējās ar pašu autori - cik jaunībā es biju skaista, cik iekārojama, cik gudra un kā es puišus mainīju kā cimdus ... Bet raksntiekus jau tomēr vērtējam pēc darbiem, ne pēc izskata. Unā lasīju interviju ar Ievu Bondari. Skaista sieviete, ļoti, talantīga un dzīvesgudra. Un tad - bāc - viņa raksta, ka izvairās no visiem, kas viņai stāsta un žēlojās par nebūšanām - par slimībām, par naudas trūkumu utt. Un tad Ievas Veselībā lasīju interviju ar Gerdu Sūnu un tur tā simtgadniece saka - man jau ir labi, baudu dzīvi, bet es bieži domāju par tiem vecajiem cilvēkiem , kam ir grūti. Kā viņiem palīdzēt. Un es gandrīz apraudājos par to Gerdas kundzi. Tādi kā viņa taču jāliek sarkanajā grāmatā. Un es vairs nespēju priecāties par Bondariem. Aizpuvuši dvēselēs - tā es teiktu. Kaut gan ārēji - kā paraugcilvēki vai pārcilvēki. Nu tā atkal es domāju.

Te atkal ir tā, ka ne Želvi, ne Ulbergu nekad neesmu dzīvas redzējusi un nespēju spriest par viņu izskatu. Foto jau kurš katrs var iztaisīties par apbrīnojami skaistu, tie foto neko nenozīmē. Tālāk. Zini, man ir teikts, ka man ir diezgan uzmācīgs un pārliecinošs uzstāšanās veids un spēju aizraut publiku. To man teica Swedbank korporatīvo klientu menedžeris, kad runājāmies pēc mājas iedzīvotāju sapulces, kurā mums dzīvokļu īpašniekiem bija jāizlemj vai ņemt kredītu renovācijai Swedbankā. Apsaimniekotājs no īpašniekiem bija savācis parakstus, ka kredīts jāņem, bet es uzstājos sapulcē un īpašniekus ar saviem argumentiem pārliecināju - kredītu neņemt. Un tas menedžeris man saka pēc tam - jā, dažreiz visu izšķir viena cilvēka spēja suģestēt publiku. Ar to es jūs apsveicu , kaut gan man jūs izjaucāt darījumu. Pieļauju, ka mans viedoklis ir pietiekami skaļi un konkrēti pausts un tāpēc tas tiek uztverts, it kā tas pretendētu būt visu vārdā. Kaut gan esmu uzsvērusi jau vairākkārt - rakstu tikai savā un pat ne savu domubiedru vārdā. Tālāk - Želve min skaitu - ap 1000 lasītāju apliecināja , ka mīl viņas grāmatu , un man šķiet, ka KD bija rakstīts, ka apmēram tāds pats skaits nobalsojis kādā aptaujā par Ūlbergas romānu - ka tas tas labākais. Lūk, es iedrošinos apgalvot, ka vismaz tik liels skaits - ap tūkstoti , būtu arī mana viedokļa, manu argumentu piekritēji. Tāpēc tavu pārmetumu, ka es kaut ko nepamatoti sludinu visas tautas vārdā - to es nepieņemu. Tam es nepiekrītu. Es Tev neuzspiežu savu viedokli, bet ja nepiekrītīšu tavam - minēšu argumentus kāpēc nē. Jā un par gaumi - tā tiešām mēdz būt dažāda. Esmu vairāk kā pārliecināta, ka tie 1000 grāmatas mīlētāji to patiešām mīl un viņi nav vienīgie, protams. Bet tas nemaina manu pārliecību un spriedumu - Želves stāsti ir tukšas pļāpas un Ulbergas romāns ir nožēlojama amorālība. Āmen ! Un ja es būšu vienīgā visā Latvijā, kas tā domā par šiem darbiem, tad kā es te sēžu - tās domas jau es vairs nemainu.

Kāpēc Želve neatbild Skaisles izvirzītajam jautājumam, viņa taču seko sava raksta komentāriem, jeb viņa uzskata ka ar komentētājiem - tārpiem nav jādiskutē? Augstprātība ne pie kā laba nenoved!

Mani aizkustina šis komentārs.Vienkāršības mums gauži pietrūkst. Uzskaitījums iekavās, ko veltāt it kā savai neizglītotībai ir burvīgs, jo tas apliecina Jūsu sirds inteliģenci, ko neviens diploms neatsver. Dzīves pieredze ir kvalitāte, kas patiesi liedz augsti vērtēt šodien pieejamos- jaunradītos mākslas, literatūras darbus. Jo tev ir salīdzinājuma iespējas. Man nereti šķiet, ka, piemēram, par tām iespējām un māksliniecisko iedarbi,ko varētu sniegt teātra māksla tās augstākajās izpausmes formās un saturā, mūsu jaunākajai paaudzei ir visai aprobežots priekšstats. Nav personību! Kur gan lai viņas rastos? Steigā, paviršībā, savstarpējā necieņā, neiecietībā,pat naidā, slīdot pāri dzīves norisēm, savstarpējām attiecībām"braucot" pa virsu, neiedziļinoties radāmā darba dziļākajā būtībā. Trūkst KATARSES- lidzpārdzīvojuma, kas ir katra mākslas darba augstākais mērķis,sūtība. Vissmagākais mūs vienojošais punkts nav nauda, bet gan notrulinātā saprašana un jušana,ko metodiski veikuši mūsu plašsaziņas līdzekļi,mūsu paviršā attieksme pret dzīves īstenību, pārmērīga aizraušanās ar tādu kultūru, kurai līdzās iederas alus un desiņu tirgotavas. Procesā nepieciešamas divas daļas- mākslas darba radītājs un tā sapratējs,novērtētājs.Mēs izsīkstam neskaitāmos, pat naidīgi noskaņotos monologos. Kā panākt,lai mēs no gabalu gabalos izšķaidītā stāvokļa savāktos savā lieliskajā un harmoniskajā veselumā?

Doma ļoti pareiza. Jārunā tā, lai uzklausītu. Lai teiktajā kaut kas interesētu. Es , godīgi sakot , visu laiku gaidu, kad raksrtošā puse "metīs kaujā "smago artilēriju-Bereli u.c..kuri mums konkrēti , ar piemēriem parādītu tād bezgaldaudzās analīzes elementos, izteiksmes veidos, ritma lietojumā- ka mēs neprotam ieraudzīt to, ka vismaz dzeja nav primitīva un sekla ,bet gan izteiksmes līdzekļiem bagāta, ar tēlu sistēmu, kurā katrs tēls nav par sevi, bet vismaz vienā dzejolī veido vienumu. Nekā. Vienīgais, ko Vādons šodien Twitterā esot izspļāvis- ka : vajadzētu panākt anonimitātes ierobežošanu i-netā. un rakstn. vajadzētu izbeigt diskusijas pie raxtiem, tā iebarojot troļļus. . Tātad viņus mēs ar nodokļiem barot drīkstam, bet viņi mums uzspļaut- miera vēlos! Ētiska cinisma kalngals! Citādi to nevaru nosaukt. Ja par mūsu naudām tādam Vādonim taps paredzētais otrais krājums desmit gados, tad tā būs lielākā lLatvijas literātu vēsturē kopš Glika cūcība!

un tas ir pateicoties dažām labām rakstniecēm, kas nerubī fišku PR jomā, ne tā?

Tāpēc arī ir jāapvieno kultūras ministriju ar izglītības un zinātnes ministriju. Jābeidz beidzot dalīt sabiedrību humanitārajos un eksaktajos sektoros. Apvienojot šīs divas ābola puses mēs iegūsim jaunu un daudzsološu ābolu, kurā ikkatrs sabiedrības loceklis varēs ar gardi iekosties.