Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs
Foto: Kristians Putniņš, no Dienas mediju arhīva

Nostāties pret antiintelektuālisma vilni

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes

47 komentāri

Vērotājam
V
Antiintelektuālisma vilnis allaž ir bijis nepieciešams sabiedrībās, kuru varas pārstāvji nodarbojas ar tumšām lietām. Vismaz Latvijā šo vilni veicinājuši 1) eksakto zinātņu pārstāvji-pragmatiķi, kas sevi dēvē par loģiskiem. Eksakto zinātņu pārstāvji, īpaši t.s. elite, kā viņiem ļoti patīk dēvēties, nīst humanitāro zinātņu cilvēkus ar visām savām šūnām. Izņēmums Latvijā varbūt ir vienīgi J.Stradiņš. 2) Augstskolas tagadējos laikos, lai samazinātu kredītpunktu skaitu un nonivelētu tos līdz kādam tur birokrātiski noteiktam skaitam (resp., lai samazinātu mācībspēku skaitu, ietaupītu līdzekļus uz birokrātiskā aparāta izplešanās rēķina) no daudzām studiju programmām ir svītrojušas humanitāros priekšmetus, tai skaitā filosofiju, bez kuras nav iedomājama intelektuāļa ar augstāko izglītību jēga. LU - lielākā Latvijas augstskola - šai ziņā ir vislielākā grēkāze, un pirmās, kas atteicās no filosofijas priekšmeta, bija tieši eksakto disciplīnu fakultātes. 3) Antiintelektuālismu ar masīvu sparu propagandē mūsu plašsaziņas līdzekļi. Visādi TV šovi, dziesmu un deju kari, "Precamies" un "Lauku saimnieki" ir tieši vērsti uz masu skatītāja vēl jo lielāku apdumošanu. 4) Antiintelektuālisma vilnim pa virsu peld arī t.s. laikmetīgā māksla un literatūra - saturiski nekāda un izpildījuma ziņā - (literatūrā vismaz) grafomānijas līmenī. 5) Antiintelektuālismu pašās humanitārās zinātnēs veicina visādi apšaubāmi "pētījumi" , kā Virtuves vārdenes, vēl kādas tur vārdenes un citādi blēņu stāsti, ko aktīvi par valsts naudu producē kāda Saeimas deputāte. Viņai Saeimas krēslā blakus sēž fiziķis - zintnieks un mags, kura izteikumus paši fiziķi par pilnu neņem, bet "tauta" - ņem un vēl, lai kungs atsēž savu laiku. 6) Ar antiintelektuālismu saistīta arī Latvijā pazīstamu zinātnieku iesaistīšanās politiskās reklāmās. Fiziķi, ķīmiķi un biologi ar pilnu muti "tautai" stāstīja, cik lieliska ir Tautas partija, kāda pasakaina dzīve sāksies, kad TP tiks Saeimā. Šie kungi taču nav studējuši humanitārās zinātnes, bet kāda tad ir viņu loģiskā domāšana?
jumors
j
Terminologijas vaina.... Kad runā par smadzeņu struktūru, tad reptīļa daļa atbild par fiziskajām bvajadzībām, intelekts- par prāta spējām(baisais savienojums, kad reptīlis savienojas ar intelektu!), bet vēl ir zīdītāja smadzenes- tās tad arī ir humānas un atbild par mākslām, emocijām u.t.t. Ja humanitārieši kļūs intelektuāli, viņi zaudē savu pievilcību. Esmu jau izpaudies par psiho-socio- un polito- logu pārprodukciju.
barvins
b
Raksta galvenā doma skaidra: cilvēki neredz humanitāro "zinātņu" jēgu, humanitārajiem ir pašiem jācenšas sevi pierādīt, lai kāds gribētu par viņiem maksāt. Nevienam it kā nav iebildumu, ja kādam mākslas vēsture ir hobijs, taču, ja par humanitāro izglītību ir jāmaksā (nodokļu maksātāju) nauda, tad gribas skaidrību, kāds no tā īsti ir labums. "Loģiskā domāšana", "spriestspēja", "racionāla argumentācija" nav gluži humanitāro zinātņu specifika - arī matemātiķi, fiziķi, ķīmiķi vai mediķi apgalvos, ka iemāca šīs lietas - tad kādēļ gan to mācīties tieši no humanitārajiem? Jāsaka, ne visām humanitāro "zinātņu" nozarēm ir grūtības attaisnot savu eksistenci - cilvēki saprot, priekš kam vajadzīgi juristi (lai ieriebtu kaimiņam), valodnieki (lai būtu vieglāk strādāt Londonā), gleznotāji, mūziķi, aktieri (izklaide), vēsturnieki (tik pat izklaidējoši kā žurnālisti, tikai raksta par beigtiem cilvēkiem). Toties nav īsti skaidrības par reliģiju un filosofiju. Reliģijas studijas balansē nepatīkami tuvu likumam, ka valstij un reliģijai jābūt atdalītai. Gan teologiem, gan filosofiem pēdējos pārdesmit gados ir izdevies uzražot krietni maz tādu cilvēku, kas spētu publiski un atraktīvi diskutēt par savu tēmu. Nav jau arī brīnums - eksaktās zinātnes mūsdienās ļoti labi izskaidro tās lietas, ko tradicionāli ir skaidrojusi reliģija un filosofija, attiecīgi reliģistiem un filosofiem ir krietni jānopūlas, lai atrastu kaut kādu nišu, kurā viņi nav tikai savas nozares vēsturnieki, bet ir joprojām aktuāli un pielietojami.
vismaz autovadītāju
v
tiesības nedabūs
visa sākums ir tur
v
ka muļķiem zagļiem pabirām dod papīru par 9.kl., bet tie pat rakstīt neprot. Lai sēž 1.kl. 9 gadus ēd un.......bet nevajag piesmiet izglītību
no malas
n
no vecajiem blējējiem palicis vien zvirbulēns, pārējie nomainījuši nikus... laikam juta, ka tiek izsekoti...
zvirbulēns
z
Alise Tīfentāle, lūdzu mazāk sorosīdisma, mazak kosmopolītu ideoloģiju, visu šito varēja pateikt arī kāds Latvijas profesors, pat gudrāk! Nevajag mums te potēt, ka ārvalstu profesori ir tie gudrie, jo tas ne tuvu tā nav! Ko te pateikuši tie ārzemnieki, faktiski varēja pateikt jebkurš sakarīgs viduskolnieks, latvietis.
ak, tomeer es tas pats
a
uz barikaadeem lidoju, kur manim daudzi draugi tur spekjis buss un meitenes un balsenes skalojamais arii. Man kruutiist pukst iista patriota sirds tas nekas, ka kuplaam spalvaam gan taas klaatas tuk tuk puk puk to sadzird ikviens, ikviens, kam nav vienalga
  • 0
  • 0
ak es prieciigs zvirbuleens
a
saeedos un frrrrr tik ar spaarniem stuureeju es reaktiivais zvirbulens!
  • 2
  • 0
ak, es bēdīgs zvirbulēns
a
čiep, čiep, tram tram tram, mazais putna vēders uzpūties
  • 6
  • 2
zane
z
Būtiska tēma. Lasot domāju - vai neveidojas apburtais loks un mudinājums zinātniekiem, pētniekiem vairāk sadarboties ar žurnālistiem, kino industrijas speciālistiem utt. nemudina uz to pašu "pielietojamību" kā ultimatīvu prasību mūsdienu (neoliberālajā) sabiedrībā? Varbūt tā vietā (vai paralēli) būtu jākultivē izpratne par to, ka arī tā zinātnes, pētījumu daļa, kas nav saprotama plašām masām un varbūt neinteresē plašas masas, arī ir nepieciešama.
njirga
n
Saprotu, ka ir modee mekleet muusdienu sabiedriibaa diktatorus un ultimaatu pieteiceejus, tikai atrast vinjus pagruuti. No otras puses, atrast var arii to, kaa nav. Muusdienu sabiedriibaa, vismaz vienaa taas daljaa, ir modiiigi konflikteet ar sabiedriibu, kaut vai vaardos.
  • 1
  • 0
Etiķete
E
Secinājums jau pareizs: galu galā šīs protestējošās nozares jau ir tās, kam būtu jāspēj vislabāk izteikties, pierādīt savu viedokli, izmantojot vārdus, mākslu, filmas u.c. Bet ja jau pat šādā brīdī, kad izšķiras - būt vai nebūt (būs nauda vai nebūs) tas publiskais intelektuālisms neuzpeld, varbūt ka viņa tur vienkārši nav...
!
!
Pietiek jau apskatīties, ko cien. Tīfentāles kundze un citi saprāta brāļi saonalizē Fotokvartālā, lai tomēr spriestu par labu tādam, kas māk praktiskas lietas.
njirga
n
Neko citu "praktisku" ! aciimredzami neprot. Uzvesties nav iemaaciijies un ar logjiku arii nekaa, toties ir paaugstinaata agresivitaate pret visu, kas vinjam nepatiik, striideeshanaas kaa pashmeerkjis, ekstreemistiem raksturiiga saukaashanaas. Iemanjas ar miinusa ziimi, evoluucijas atpakaljgaita. Jaundzimushais neko nevar, neprot un nezina, bet nav agresiivs un neteelo mulkji.
  • 1
  • 2
njirga
n
piremeeram, praktisko trollingu ! stilaa, neluugtam lienot diskusijaa un bljaustoties?
  • 1
  • 4
Leganto
L
"Loģiska domāšana, izpratne par vēstures procesiem, kas ietekmē un nosaka šodienas norises, spriestpēja un racionālas argumentācijas spējas – tikai dažas no prasmēm, kuras tiek apgūtas, studējot humanitārās zinātnes. Tāpat arī – kā efektīvi organizēt domāšanas procesu, formulēt argumentus un veiksmīgi izteikt tos mutiski un rakstiski, kā saskatīt sakarības starp atsevišķiem faktiem un lielāka mēroga procesiem." Jāpiekrīt, ka humanitārās zinātnes to var sniegt, bet tikai kopumā. Izpratne par vēstures procesiem - vēsture, loģika - loģika (kā filozofijas nozare), spriestspēja un argumentācija - loģika, retorika u.tml. Ja neskaita vēsturi, tad pārējās prasmes un spējas var iegūt tiklab studējot humanitārās, gan arī eksaktās zinības. Ja īpaši grib attīstīt spriestspēju, argumentācijas prasmi vai loģiku, tad tam speciāls priekšmets jāapgūst teorētiskam pamatam. Pārējais ir prakses jautājums. Diez vai humanitāro varētu vienādot ar "publiskā intelektuāļa" lomu. Pabeidzot kādu humanitāro studiju virzienu, cilvēkam ir zināšanas, kas lielā mērā noder tikai tam pašam humanitārajam novirzienam. Proti, diploms būtībā nav apliecinājums tā īsti nekam. Piem., mediķis - jā, spēj kaut ko dakterēt, IT - kaut ko dara saistībā ar datoriņiem, bet, no otras puses, vēsturnieks - zina kaut ko par vēsturi (nu un?), politilogs - vispār jautājums, vai zina kaut ko, ko nezina citi u.tml.
njirga
n
Muusdienaas darbiiba jebkuraa nozaree ir kolektiiva un ja braalji Raiti veel vareeja buut pasi savai lidmasiinai gan konstruktori, gan buuveetaaji un izmeegjinaataaji, tad muusdienu lidmasiinas izgatavosanaa piedalaas vairaakas firmas un viens cilveeks var aptvert tikai dalju sii darba, bet ne visu.
  • 1
  • 1
hmm
h
Nevienu interesantu vai saprātīgu humanitāro redzējis neesmu. Parasti visintelektuālāk iedvesmojošākie ir eksakti cilvēki, kuri pievēršas humanitārām tēmām. Jānis Stradiņš piemēram. Iemesls tam ir dabiskā atlase - vēsturi vai mākslu parasti izvēlas zemāka intelekta cilvēki, kuriem loģika ir vājā puse. Bet dzīves laikā izrādās, ka tomēr loģiska un eksakta domāšana ir nepieciešama arī tur.
zahars
z
Jā, evolucionārais biologs Ričards Davkins jau ir pievērsies humanitārajiem jautājumiem, proti, reliģijas kritikai. Grāmatu tirāžas konkurē ar UK top 40 ierakstiem, visi sajūsmā, jo eksektās zinātnes loģiski pierāda, ka visas reliģijas cilvēces vēsturē ir ilūzijas un maldi. Tas būtu tāpat kā Losevs Krievijā būtu sācis būvēt kodolraķetes
  • 1
  • 1
njirga
n
tiiniit, nespried peec taa, ko tu neesi redzeejis. tu daudz ko neesi redzeejis ;D tas pirmkaart. otrkaart, bljaustiishanaas, ka tu esi privatizeejis intelektu un citiem taa nevar buut principaa, pieraada, ka nekaads intelekts tev nekad tuvumaa nav staaveejis.
  • 3
  • 5
hmm
h
Nav humanitāro zinātņu nodaļu eksistencei attaisnojuma. Var nepūlēties. Tā ir kļūda augstākās izglītības sistēmā. Atgādināšu, ka Rīgas Politehnikumā piemēram nekādas humanitārās zinātnes nebija. Loģiskā domāšana ir ģenētiska īpašība, tai nav nekāda sakara ar humanitārām zinātnēm, tāpat oratora mākslu vai spēju argumentēt labāk apgūt studējot par juristu vai fiziķi. Latvijā pat sakarība ir pretēja – humanitārajiem parasti ar loģiku ir grūtības, tāpēc neslēpties nebūs viegli, daži Latvijā mēģina, bet kad izej no savas nesakarīgas neskaidru terminu virknēšanas aizsardzības čaulas, nekas arī pāri nepaliek.
rob
r
"loģiskā domāšana ir ģenētiska īpašība, tai nav nekāda sakara ar humanitārām zinātnēm" Cik strauji, un vēl "ģenētiska īpašība"! Šī "ģenētiskā īpašība" piemīt visiem cilvēkiem un šķiet, izņemot garīgi slimos, nav neviena cilvēka, kam šī īpašība nepiemistu, līdz ar to, tā piemīt arī visiem humanitāro zinātņu absolventiem. (Lūk, starp citu, loģisks humanitārais slēdziens no plašākā uz šaurāko). Starp citu, Jūsu pieminētā jurisprudence ir humanitārā zinātne, un tai ir visai ciešs sakars ar loģiku, es pat teiktu, ka ļoti, ļoti ciešs, jo visi juridiskie slēdzieni un to veidi ir tikai un vienīgi loģikā balstīti. Jo loģika ir zinātne par jēdzienu un spriedumu uzbūvi, bet jurisprudence ir humanitārā zinātne, kas "spēlējas" ar jēdziniem un izdara spriedumus par noteiktiem apstākļiem un faktiem, mēģinot notikumus pielīdzināt likumu normām, bet likumi savukārt ir veidoti ņemot vērā arī citu humanitāro zinātņu atziņas un ietekmi. Matemātika protams ir laba lieta, bet bērnu diemžēl nevar sadalīt uz pusēm, kā arī matemātika neatrisinās jautājumu, vai pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem, kādu atzīt par vainīgu vai nē, notiesāt ar nāvi vai nē. Lēmums Latvijā atcelt nāvessodu bija humanitarajās zinātnēs balstīts, nevis matemātiski izrēķināts. Tas tā, lai Jūs vēlreiz padomātu par loģiku, kā "ģenētisko īpašību", kurai nav sakara ar humanitārām zinātnēm.
  • 2
  • 0
njirga
n
Ekur Kjiilja fans paraadiijaas un saaka baurot. "nav attaisnojuma" - vai specialitaates, ko gatavo sajaas nodaljaas, ir pieprasiitas darba tirguu? Laikam tomeer ir! Taa ka nevajag te bljaustiities un arii maaciit citiem logjiku, ja taas nav jums pashiem! Juristi driizaak maacaajs demagogiju, kam nav nekaada sakara ar logjiku, bet fizikjim oratora maaksla ir vajadziiga kaa zakjim stopsignaals. Nolasiit referaatu speciaalistu grupai var arii taapat.
  • 2
  • 4
anete
a
viss jau būtu jauki, ja vien ne katastrofāli trūkstošie kadri atslēdznieku, mežrūpnieku, mašīnistu u.c. profesijās. kādam arī jāuztur šie intelektuālie pētnieki, kas tiešā veidā neko neražo.
njirga
n
kaa teica mans serzhants, seedeet ar atveertu regalmentu un izlasiit reglamentu ir divas dazgaadas lietas. arii tajos likos vareeja visi, ja gribeeja. Lomonosovs bija cilveeks no tautas. Peeteris Lielais suutiija studeet talantiigus beernus vienalga kas vinji bija. tagad iespeejas maaciities ir, bet kur rezultaati?
  • 0
  • 1
anete
a
njirga, nu nu. Leonardo laikos mācīties varēja visai priviliģēta daļa sabiedrības, mūsdienās katrs otrais ir kāds vadībzinību sabiedrisko attiecību un jurisprudences maģisters.
  • 2
  • 1
njirga
n
un cik sodien ir akadeemikju, par kuriem sabiedriiba neko nav dzirdeejusi?
  • 0
  • 0
njirga
n
Droshi vien tikpat. Ne jau katru muusdienu akademikji atcereesies peec 500 gadiem vai pat tikai 50.
  • 0
  • 0
anete
a
njirga, un cik procentuāli no iedzīvotāju skaita bija tādu akadēmiķu Leonardo un Koperniku? un cik ir tagad?
  • 3
  • 0
njirga
n
Arhiivos, trolli. Turpinot bljaustiities tu pieraadiisi tikai to, ka esi nevis vienkaarshi nejeega, bet iespiiteejies idiots.
  • 1
  • 1
Žirga > njirgam
Ž
Kas tev ir saglabājies? Tavā grāmatu plauktā, vai? Tu tagad pārstāsti citu izdomājumus vai pārspīlējumus.
  • 2
  • 3
njirga
n
naida kurinaataajs un trollis ! kaa parasti saukaa citus savaa vaardaa, jo par teemu neko nav speejiigs pateikt, taapat kaa mazo gadu deelj nezina, ka viens otrs no Leonardo gara darbiem ir pat saglabaajies, taapat kaa ir saglabaajusaas vinja skices un privaataa korespondence. naida kurinaataaj, ja nav ko teikt, aizver troljojamo caurumu un netraucee tiem, kas runaa par teemu.
  • 2
  • 5
!
!
"To skaitā tika atgādināts, ka savas dzimtās valodas un svešvalodu, klasisko valodu, literatūras, mākslas, vēstures, filosofijas u.c. studijas ir nepieciešamas kritiski domājoša, spriestspējīga indivīda attīstībai. Un šādi indivīdi ir nepieciešami it visās profesijās un zinātnes jomās, par ko taču neviens nešaubās." --- Ir jau jābūt arī zināmām nespējas pazīmēm, lai savu valodu tomēr nespētu apgūt, speciāli nestudējot to. Paskaties zemāk uz trolli Ņirgu. Par visu paspēj paspriedelēt, tai skaitā par da Vinči, kuram šis blakus laikam ir gulējis, bet pats savu valodu šis Ņirga Dienā neciena un pazemo dienu no dienas. Pat Tildes piedāvājums ar atlaidi šim kroplītim nepalīdz.
  • 4
  • 5
njirga
n
Jau viduslaikos bija vesels bars cilveeku, kas tieshi neko nerazhoja. Piemeeram, bija taads Leonardo. Sameejais paartika no taa, ka appindzeleeja sienas, lipinaaja visaadus struntus no maala un veel suutiija valdniekiem spamu par teemaam "es zinu, kaa iesturmeet cietoksni, kura sienas ir paaraak biezas artileerijai, ja vien cietoksnis nav celts uz klints". Paraziits un vairaak nekas! Vai arii tas Koperniks. Nepietiek ar to, ka sams bija dabuujis kanonikja vietu, kas nav nekas cits kaa legaala gumijas stiepshana, sis veel ziimeeja uz papiira ripuljus un fluudoja par teemu, ka nevis Zeme esot Visuma centrs, bet Saule . Tad veel visaadi Bahi un Mocarti, kas dauziija klavieres taa vietaa lai ietu godiigi rakt graavjus...
  • 18
  • 5
zahars
z
Daļēji piekrītu, ka daudzi gudrie zēni ir iegrimuši savās katedrās. Tomēr no otras puses, protams, ka Merabs Mamardašvili, Sergejs Averincevs, Jurijs Lotmans bija elitāri, arī no ikdienas dzīves attālināti. Pat ar popkultūru koķetējošais semiotiķis Umberto Eko ir izņēmums, nevis norma. Kad savairojas šie humanitāro nozaru popmākslinieki, īpaši reliģiju pētniecība, tad mēs avīžu virsrakstos sākam lasīt par to, ka Jēzum bija sieva, katoļu baznīca falsificējusi Jauno Derību vai Jēzus jaunākajiem piedzīvojumiem Himalajos…... Kuram interesē nopietni pētījumi koptu rakstības izveidē vai Bizantijas fresku simbolikā? Garlaicīgi. Vajag skandālu. Tāda diemžēl ir realitāte, kad dažiem gribas iziet no garlaicīgiem kabinetiem un „iesaistīties diskusijās publiskajā telpā”

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Mūžībā devies mākslinieks Eižens Valpēters

Ziemassvētku laikā 23. decembrī mūžībā devies mākslinieks nonkonformists, grāmatas Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. XX gs. 60-tie un 70-tie gadi (2010) sastādītājs Eižens Valpēters (1943–20...

2024. gads teātrī. Teātris nav ēka

Gandarījumu ir sagādājuši oriģināldarbi, kas runā par šīs zemes cilvēkiem, viņu vēsturi un šodienu, cerībām un vilšanos, stereotipiem un vērtībām

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja