Par ACTA, ziemas miegu un vīģes lapām

ZAGĻIEM JĀSĒŽ CIETUMĀ. PUNKTS.

2 lietas man netīk - ka vienkāršas lietas pārlieku sarežģī un ka sarežģītas lietas pārlieku vienkāršo.

Nākamais solis? Ja savā grāmatā, dziesmā, kino vai gleznā tu, piemēram, rādi, ka cilvēki skūpstās vai atzīstas mīlestībā, var izrādīties, ka nesamaksājot visiem, kuru grāmatās, dziesmās, kino vai glezmās cilvēki skūpstās, tu būsu autortiesību pārkāpējs!

Google ir pārtraukusi pieņemt pieteikšanos uz "super-izdevīgu darījumu" ... ! - Proti, - maksāt katram $25, kas atteiksies no savām ar likumu aizsargātām tesībām uz privātumu, uz vienu gadu. ... jo gribētāju esot "par daudz". - Vai tiešām ? Bet ar ACTA korporācijām nebūs pat TAS jāmaksā jums, ja reiz jūs gribētu "nākt pretī", un notirgot savas tiesības tām ! Varbūt jūsu privātumu varēs notirgot (nu labi, "uzdāvināt") jūsu ISP... ? varbūt ir vērts pagaidīt un nemaksāt JUMS ... ? Galu galā tas taču ir TIRDZNIECĪBAS nolīgums, kur ar jums, PAR JUMS, - NAV pat jākonsultējas. Tad, ja gribēs arī BEZ JŪSU piekrišanas, varēs jūs paspiegot (nu labi, cēlāk: "pamonitorēt") ! Varbūt pat bez ISP varēs iztikt ? Varbūt šāda pati googles programma varēs tad likumīgi tikt izmantota jau iestrādātā veidā jūsu pārlūkprogrammā...?, jo vientiesīšiem būs ACTA... Cik vel visādu veidu, kā notirgot privātu īpāšumu - jūsu TIESĪBAS netikt izspiegotam/izspiegotai, vel pavērs korporācījām vientiesīši ar ACTA ? Kaut kā jeņķiem nevaicas ar savu SOPA, bet toties lieliski iet ar vientiesīšiem ACTA sakarā. -- Tas ir tikai viens piemērs, ko korporācijas gatavas maksāt, lai tikai ielūkotos jūsu privātā dzīvē. Un varbūt kādam VARĒTU BŪT personīgi izdevīgi bez jūsu piekrišanas "uzdāvināt" korporācijām to ar ACTA ? Varētu saskaitīt: $25 x 1 miljons iedzīvotāju ir 25 000 000 tikai no Google / gadā ! Bet vel taču ir simtiem citas korporācijas, kas varētu par to maksāt... Kapitālisma sabiedrībā, diemžēl visu izmēra naudā. Arī tiesības. Lai cik tas skarbi neliktos. Nez kapēc citas tiesības (teiksim, autovadīšanas tiesības) VALSTS kategoriski aizliedz jums notirgot patreiz, bet šīs lūk var... - Pat paši nāk pretīm korporācijām jūsu vietā ar ACTA. Jums pat nevajadzēs uztraukties par jūsu notirgotām tiesībām naudu saņemt ! To var darīt kāds arī jūsu vietā, jums nezinot. Galu galā tas taču ir TIRDZNIECĪBAS nolīgums, kur ar jums NAV pat jākonsultējas. -- Žurnāls Forbes izsmej šo rīcību, sakot: "Cik maksā nodot google tiesības monitorēt jūsu intīmo privāto dzīvi internetā ?" $25 / gadā. "Vai tiešām jūsu tiesības uz privātumu maksā lētāk par zefīru seš-paku ?" - Your Online Privacy Is Worth Less Than A Six Pack Of Marshmallow Fluff 02/09/2012 http://www.forbes.com/sites/kashmirhill/2012/02/09/your-online-privacy-is-worth-less-than-a-six-pack-of-marshmallow-fluff/ -- Un pēdējais: Kāda CENA ir mūsu, tā sauktiem "ekspertiem", ja ne viens to jums nav pateicis līdz šim ?

Zanders: Personas datu aizsardzības likums - bargs un paradoksāls 2012. gada 10. februāris http://www.diena.lv/diena-tv/zandera-replika/zanders-personas-datu-aizsardzibas-likums-bargs-un-paradoksals-13930768 -- Pilnīgi pareizi 1.Pasniedzējs (šajā piemērā) var pats neslinkot, un pa e-pastu nosūtīt katra atzīmi personīgi, JA TĀ BŪTU KONFIDENCIĀLA INFORMĀCIJA, KAS TĀDA ACĪMREDZOT NEBIJA. Tapēc nevajag jaukt mušas ar kotletēm. 2.Students, iestājoties augstskolā arī piekrīt augstskolas noteikumiem un mācību procesa organizēšanas noteikumiem. Ja noteikumos ir teikts, ka studenta atzīmes ir konfidenciālas, tad tās arī nedrīkst izpaust. Ja nav konfidenciālas, tad attiecīgās grupas ietvaros, tās var publicēt. Sarežģīti, bet normāli. Augstskolas pasniedzējs un jebkurš students šo sagremos, sapratīs un piekritīs. Tas ir tikai normāli. Par to drīzāk satraukušies vecās paaudzes pasniedzēji, kuriem, iespējams arī e-pasts ir sveša lieta, un vispār maz ko sajēdz no temata. Un, ja runā par deputātiem, tad tiem es neticu. It īpaši tiem, kas no vecās Saeimas. Viņi, lai izstumtu cauri jebkuru anti-humānu likumu izdomās aiz matiem pievilkt jebkādus piemērus. Arī nereālus. Parasti mērķis tikai sacaurumot esošos likumus, lai izbīdītu kādu biznesu. Piemēram, ACTA arī var būt bizness. Par to nav jākonsultējas pat ar tirgojamiem subjektiem - jums ! Tas ir tirdzniecības nolīgums, bet kāds ? Tas skar jūs, bet jūs to nedrīkstat redzēt ! Varbūt tur iekšā ir kāda nodaļa par cilvēktirdzniecību arī ? Ne tikai par šo cilvēku TIESĪBU tirdzniecību ? Piemēram tādas korporācijas, kā Google vel tiko bija gatavas JUMS maksāt $25 gadā, par to, ka jūs atsakaties uz gadu no jums AR LIKUMU pienākošās privātās dzīves neaizskaramības ! Lūk ko korporācijas gatavas maksāt katram, lai tikai ielūkotos viņu privātā un intīmā dzīvē ! Google vairs nepieņemot pieteikumus, jo, iespējams, ka gaida ! Uz ko ? Varbūt uz to, ka JŪSU tiesības "cienījamā" vara notirgos MASVEIDĀ ? Tas taču ir tirdzniecības nolīgums galu galā, kur ar JUMS, par jūsu privātuma aizskārumu nav pat jākonsultējas... To izdarīs deputāti, "darba grupas", premjers utt.. Es nedomāju, ka tie paši studenti, vai augstskolu pasniedzēji gribētu sevi pieskaitīt pie lopiņiem, kuru privāto dzīvi ignorē, jo "augstāka vara" ir parakstījusi viņu tiesību TIRDZNIECĪBAS nolīgumu, kura nepieciešamību, pirms tā parakstīšanas, viņi nedrīkstēja ne redzēt, ne apspriest.

Man, kā autoram, rada prieku, ja mans darbs tiek izmantots, tātad arī novērtēts!

grafomānu pulciņš cīnās par savu vārdu salikumu izpārdošanu tirgū... atstājot latviskās gara identitātes kopšanu politiķiem, kuri arī būdami vienkārši ļaudis gluži tāpat cenšas notirgot atliekas no neatkarības. lai mums veicas!

Lielisks raksts! Tiešām prieks lasīt, ka kāds no mūsu "gudrās daļas" tiešām saprot, kas par lietu. Pie labajiem piemēriem papildus Amazon vēl gribu minēt Geiba Ņūvela (Gabe Newell) un Valve datorspēļu platformu Steam. Viņš pats intervijās atzinis, ka, platformu radot, ņēmis piemēru no pirātiem. Ievācot informāciju, secinājis, ka "torrento" nevis tāpēc, ka par katru cenu grib ieriebt industrijai un smirdīgajam kapitālismam nemaksājot, bet tāpēc, ka ar dažiem klikšķiem (un dažu stundu (atkarīgs no spēles izmēra un interneta pieslēguma) lejupielādes) var tikt pie kārotā produkta. Tā nu Valve ir viena no IT kompānijām ar straujāk augošo peļņu. Ja tādi servisi kā Hulu, Netflix, TiVo, Spotify, Google Music u.c. būtu pieejami visās pasaules valstīs, tad cilvēki ar prieku tos izmantotu. Galvenais, lai atkal nesanāk, ka 1 USD = ~1,5 LVL

..latviski NAV atrodams šeit..

Informācijas kopēšana nav zagšana. Tā ir naturāla informācijas īpašība. Tāpat kā lapas ir zaļas un zeme ir melna. Vienkārši industrija ir kā sieviete noliedzēja, kas nesaprot, ka viņa jau sen nedzīvo 20. gadsimtā.

Aicinu iet uz protest 13. feb., lai skaidri parādītu savu nostāju. Neviens cits jūsu vietā to nedarīs. Un turpiniet būt aktīvi arī turpmāk.

Elegants raksts, paldies.

"Autors no sākta gala visos laikos ir bijis idiots, kurš strādā jebkurā situācijā. Ij viņa radītā produkta ražotājiem, ij izplatītājiem, ij valsts ierēdņiem, kas šos procesus regulē, īstenībā nospļauties uz autoru tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņš mierīgu prātu var lasīties dillēs - šī autora vietā jau pēc piecām minūtēm stāsies cits, varbūt vēl nesavtīgāks un pakļāvīgāks." - tik precīzi, ka dūša aptekas.

Pilnīgi piekrītu. Tā autortiesību būšana izskatās pēc kaut kā diezgan absurda un abstrakta. Teiksim, mūzika. Populārās mūzikas pasaulē darbojas ļoti vienkāršs likums - jo vairāk to klausās, jo vairāk to... klausās! Ja mūzikas lejupielādēšana ir nelegāla, tad cik legālas ir bibliotēkas? Tur arī cilvēki iet, bez maksas izmanto ar autortiesībām aizsargātus darbus, un, iedomājieties, pat reizēm izraksta citātus, ko patur personīgai lietošanai! Manuprāt, mūsdienās, kad tik daudz tiek radīts, autori priecājas, ka viņu darbus vispār kāds izmanto un pazīst. Un es esmu visai droša, ka kāds, kurš savu radošo karjeru sāk kā neapmaksāts diletants, kas par velti piedāvā interesantu saturu, ar laiku, iegūstot atpazīstamību, spēs arī ar to nopelnīt. Skatījos Akka/Laa sarakstu ar autoriem, kas ir viņu aizgādnībā. Par 99,9% dzirdējusi nebiju (bet autoru tur ir daaaaaaaaaaaudz). Un tad nu es domāju - vai ir jēga ko tādu aizsargāt? Ja kaut ko nedrīkst lietot, kaut vai lai iepazītos, kā lai tas iepatīkas?!

Nekādu autorību tas nesargā, bet gan ievērojami paplašina izdevēju tiesības iekasēt vēl papildus. Toties internetu, kādu mēs to zinām, gan šis pasākums likvidēs - aizliegts viss, kas speciāli nav atļauts, - un mūsu mazbērni brīnīsies: vectētiņ, vai patiesi tu dzīvoji tādā brīvībā, ka ieliki savā blogā linku uz ACTA tekstu un tevi nearestēja un par to netiesāja? Nevar būt, vectē†iņ!