Pirmo nedēļu pavadījis jaunais sabiedriskās televīzijas raidījums, kurā būs vēl arī citi vadītāji. Tātad pārsteigumi nebeigsies, četri cilvēki, cits citu nomainot, pretendēs uz "istabu dzīves" atvēršanu TV skatītājiem. Pagaidām rūpīgi izstrādātā raidījuma forma to nav paglābusi no satura katastrofām.
Kas dzīvo istabās
Jana Kalniņa un Raimonds Bergmanis. Var ironizēt, kas ir abi cilvēki, kuri runā kā ilgi kopā dzīvojošs un viens otram apnicis pāris. Konstruēts mākslīgs modelis ar domu, ka skatītāji sevi atpazīs raidījuma vadītāju atveidotajā "vidējā" ģimenē.
Svarīgāk, ka jaunajā projektā, kam paredzēta arī informatīva un izglītojoša jēga, kā vadītāji aicināti neprofesionāļi, tā saucamās TV sejas (vienīgais izņēmums ir Elita Marga). Pierasts, ka žurnālistu darba veikšanai piesaista aktierus un citas publiski zināmas personas. Aktieri (LNT Basketbola apskatā, LTV Dzīvītē, koncertā Daudz laimes, Šlāgeraptaujā) dara savu darbu – spēlē sevi, pasākumu vadītājus vai žurnālistus. Ar mainīgām sekmēm, starp citu.
Ko dara TV sejas, varējām redzēt pirmajā Četru istabu nedēļā ar Janu Kalniņu un Raimondu Bergmani. No sirds cienu viņus abus, tāpēc mans izbrīns vērsts projekta veidotāju un apstiprinātāju virzienā. Atpazīstamība darot brīnumus caur jebkuriem ekrāniem, tomēr izklaides projektu vadīšana nenozīmē, ka TV atpazīstamības iezīmēts cilvēks tādā pašā rotaļīgā virspusībā spēj izvērtēt informāciju par nozīmīgām sociālām problēmām, to analizēt un piedāvāt skatītājiem. Atpazīstamība šajā darbā nepalīdz nemaz, vajadzīgas arī specifiskas prasmes. Ne velti žurnālistus reti izmanto kā aktierus teātrī. Kārļa Streipa skatuves dzīve Dailes Šveikā uzskatāma par šarmantu izņēmumu. Kāpēc gan kādam spītīgi liekas, ka TV žurnālistikā var strādāt kurš katrs atpazīstams garāmgājējs?
Satura katastrofa
Teiksiet – nekas sevišķs raidījuma vadītājiem nav jādara. Tiesa, viņi iestudējuši tādus kā skečus, kas savieno reģionālo televīziju sižetus. Par izvēlētajām problēmām abi vadītāji neko nezina un netaisās iedziļināties. Tās ir minētās satura katastrofas, jo šim projektam nepietrūkst vadītāju, tam trūkst laba redaktora. Tāda dots uzdevums vajadzīgs reģionālo TV žurnālistiem, kuri padarījuši lielu darbu, sameklējot atraktīvus cilvēkus un daudzveidīgus viedokļus. Citādi sarunas par emigrāciju, vājēšanas tabletēm, autobusa neesamību attālās apdzīvotās vietās un Eirovīziju netiek tālāk par "ķēķa" līmeni. Taču tas ir sabiedriskās televīzijas konceptuālais ķēķis – pasīvas auditorijas jau zināmā atkārtošanas un pabubināšanas vieta.
Žurnālistikas pamati Četrās istabās tiek pazemoti katru vakaru. Piemēram, ciematu noslēgtā dzīve "bez autobusa" aprunāta cietēju līmenī un netika meklētas citas atbildes. Emigrācijas ikdienu iepazinām tikai no aizbraucēju stāstiem, kamēr Jana Kalniņa uzēda varenu kūkas gabalu un, demonstrējot loģiskās domāšanas kļūmi, emigrācijas cēloni saskatīja informatīvā klipā par darbu ārzemēs. Tas ir vienpusīgi, muļķīgi, neprofesionāli.
Vispārzināmu tēmu pārstāsts
Šī projekta veidotāju uztverē raidījumi ir paredzēti cilvēkam, kurš neko daudz nezina par apkārtējo pasauli un Četras istabas uzskata par sociālo vai sadzīves jautājumu ekspertu. Vispārzināmu tēmu pārstāsts – to laikam sauc par slaveno meistarību radīt pat "tantei Bauskā" uztveramu saturu. Lai gan rūpīgi meklēju, dzīvē vēl neesmu satikusi nevienu šādi patiesi aplaimotu tanti. Droši vien kāds cits tādas sastapis, bet... Dažu iedomās tik dzīvīgā "tante Bauskā", par kuru mēdz runāt aizbildnieciski, aktuālo jautājumu pārzināšanas kompetencē vadītājus pārspētu vienā piegājienā.
Lai cik dzīvīgs būtu šis tēls, domāju, neatradīsim daudz cilvēku, kuri vēlētos, lai ar viņiem par svarīgo runā kā ar tanti, vienalga no kurienes. Mediju auditorija ir krietni sarežģītāka par iedomāto tanti, kuras vienkāršais statuss ļauj attaisnot neprasmīgi veidotu saturu. Vai vajadzētu nepamatotus priekšstatus pārbaudīt par nodokļu maksātāju naudu? Šaubos. Tā tomēr ir pārāk liela greznība. Par to arī varētu parunāt ar šīs slejas nokaitinātajiem raidījuma veidotājiem, kuri droši vien sūtīs man vēstules.