Tikpat svarīgi

Vai tā nav arī kāda pašu dzejnieku nostājas problēma dažkārt? Ir taču vietas pasaulē, kur dzejnieki nejūtas kā nobīdīti malā. Un tādas acīmredzamas nobīdes nenotiek arī no, teiksim, ministriju puses. Šeit tas kaut kā saasinājies, manuprāt, tādēļ, ka dzejnieka lomas maiņa pēc padomju laika un, vēl jo vairāk, pēc atmodas laika, prasa zināmu pacietību un lielu gudrību, lai dzejnieki būtu pamanīti, sadzirdēti un - lai tiem kāds (kādā varbūt abstraktā kārtā) uzticētos - tāpat kā elektriķim vai dzejniekam (ja jau reiz viegli banalizēt, tad banalizēt).

Viss ir pareizi teikts, tikai autors jau nu nekāds dzejnieks nav. Rakstīt tikai sev un dažiem savējiem saprotamā valodā nav dzeja. Ir daudz citu jauno, kas nedabon izdoties, jo šitas savējo bars turpina slavēt un gādāt viens par otru. Bet viss pārējais pareizi, malacītis.

Latvijas mežu piešķīruma sadalīšana ir pamats, lai uzsāktu vērtēt VKKF kompetenci

toties šis ir grafomānijas uzvaras gājiens. -- EL, zināmā mērā tev piekrītu. Literatūrā pašlaik vērojams manāms sastingums, tas ir laiks, kad var izpausties grafomāni :)

Liāna, pilnībā piekrītu. Cik labi, ka Tu esi!

te citāts iz Vistana Hjū Odena vēstules; " Rakstniekiem, it īpaši - dzejniekiem - veidojas neparastas attiecības ar publiku, jo viņu instruments - valoda - nav tas pats, kas krāsas vai notis, bet lingvistiskas grupas kopīpašums, kurā visi dzīvo. Tādēļ ļaudis nekaunas atzīties, ka nesaprot glezniecību vai mūziku, bet tikai retais, kurš ir pabeidzis vidusskolu un māk izlasīt veikalu izkārtnes, ļaus pats sev atzīties, ka nesaprot dzimto valodu. Citiem vārdiem sakot, kā teicis Karls Krauss - publika nesaprot vācu valodu, bet es to nevaru publikai izskaidrot avīžu valodā!"

....taču - es redzu patiešām problēmu latviešu dzejas sakarībā - ir saradies ļoti daudz, pārāk daudz grafomānu sarakstītu pantu, ko viņi pamanās izdot skaistām bildēm noformētās grāmatās un nosaukt par DZEJU. un pats skumjākais - kaut arī tukšība, stilistiski un pat gramatiski kļūdaini savirknētās rindas ir acīs krītošas ikvienam valodu kaut cik pārzinošam cilvēkam, šīs grāmatiņas tiek iespiestas par pašu "dzejnieku "līdzekļiem un lepni palaistas tautā....un cilvēki patiešām to uzskata par LABU un par DZEJU. te sākas problēma - valodas, valodas izpratnes un valodas lietošanas DEGRADĀCIJA. īstās vērtības paliek pagātnei, dzeja ir kaut kur apstājusies, iesprūdusi, neredzama un nedzirdama. Ir tikai daži autori no jaunās paaudzes, kuri ir lasāmi. daudzi, kuri dzeju raksta, ir tik nepārliecinoši.... toties šis ir grafomānijas uzvaras gājiens. iespējams, ar laiku latviešiem saglabāsies tikai dzejas KLASIKA, viens otrs MŪSDIENU dzejas darbiņš ( bet ļoti nedaudz) , un....milzums skaistos vāciņos iesietu un izdotu tukšu vārdu savirknējumu, kuri nepaģēr lasītājam domāt, meklēt starp rindām, kuri neielīksmo sirdi ar asām un trāpīgām domu un vārdu šautrām, kuros nejaušas sāpe par to, kas sāp mums ikvienam.... ......... un šos savirknējumus mēs uzskatīsim par 21.gadsimtā dzimušu kaut kādu "vieglās dzejas virzienu", vai... man necelas mēle nosaukt tos par dzeju, ja par dzeju sauc to, ko radījuši Ziedonis, Belševica, Čaklais, Vācietis, Čaks, Rancāne, Ziemeļnieks un citi.. kaut kādas izmaiņas arī dzejas laukā vēstures rats noteikti nesīs sev līdzi - varbūt šīs "vieglās dzejas"laiks ir lāt. un tā ir nesalīdzināma - tāpat kā šlāgeris nav salīdzināms ar bardu mūziku. bet BARDI nepadodas. to pašu novēlu arī jums, īstenie Dzejas radītāji ! nepadodieties tik viegli - jūs esat vajadzīgi - noteikti sabiedrības mazākajai daļai - bet patiesāk un dziļāk redzošākajai gan.

un valsts varas ( valdība) ar savu attieksmi kultivē šo attieksmi sabiedrībā. jo, ja kādu dabu neapmaksā - tātad tam nav vērtības - tāda taču r tā lōģika, vai ne? ;) taču......

cilvēki to vienkārši nesaprot. viņiem šķiet, ka dzejolīši ābecēs un dzeja skolas mācību grāmatās, un dzeja vispār - rodas pēc lietus - pati, tā, kā izaug zāle - un ka tas nevienam neko nemaksā, arī dzejas radītājiem :)

Vagrantam vēlētos teikt, ka dzejnieki radījuši gan jaunvārdus, gan frazeoloģismus, gan metaforas, kurus cienītais "Vagrants" laikam jau lieto ikdienas valodā. Palasiet, lūdzu, latviešu literatūras vēsturi, palasiet, lūdzu, un jūs sapratīsiet, ka tieši dzejniekiem, rakstniekiem un tulkotājiem jūs varat teikt paldies, ka runājat tādā latviešu valodā, kāda tā ir attīstījusies pašlaik. izsvītrojiet no savas dzīves dzeju, redzēsim, kā jūs avīzes lasīsiet. Izsvītrojiet no ābeces dzejolīšus, izsvītrojiet un redzēsim, pēc kādiem tad jūs izskatīsieties :) tiešām smiekli nāk- man liekas, ka tie kas apšauba dzejas un literatūras nozīmīgumu ir vienkārši skauģi un aunapieres :)

Šie pļāpas bieži vien ierindo sevi, dzejniekus, kādos netveramos augstumos , it kā viņu esība un pantiņrakstīšana tiešām aizpildītu kādu caurumu, ko augstākminētais dēvē, piemēram, par individualitātes uzturēšanu (viens no simptomiem taču esot dzejnieku stumšana malā). smiekli nāk. Tā tāda individualitātes uzturēšana priekš sevis sava ilūzijā. Dzeja ir un paliek svarīga, tomēr nevajag to pārvērtēt, manuprāt. Izteiksmes brīvība ir arī bulvārprese, salīdzinājumam. :)

kultūras ministre piemēro KULTŪRAI ekonomiskos kritērijus, nevis mākslai. Kultūra kā tāda ir sava veida mākslu ekonomika, un uz to (kultūru) var attiecināt visus ekonomikas likumus nu kas jums liek rakstīt, kas??? tas saprašanas līmenis ir vienkārši katastrofāls un Ķīlim jāreformē ātrāk, daudz ātrāk!! Jo nabadzībai blakus šī plānprātība ir atomierocis LV