Vienīgais

Labā ziņa ir tā, ka man šorīt iznāca darīšana Valsts kasē un es gandrīz no kājām nokritu, kad mani tur visi ienācēji sveicināja. Godavārds - tādi brīnumi, ka valsts iestādē sveicina ienācēju - sen nebija piedzīvoti. Esmu par to sajūsmā - iepostēšu visur internetā. Prieks, ka ir vēl vismaz kādā iestādē cilvēciskums. Piemēram, Rīgas Bāriņtiesā uz tevi paskatās, kā uz iespējamo teroristu vai ubagu, bet labdien ne pateiks, ne atņems.

Izradas, 1936. gada bijis pluralisms. No propogandas taa nuzreiz enoteiksi. Tagad kads pameginatu Vacijaa pacelt roku hitlera sveicienaa, kamer parejie stav sakrustojushi rokas... Citi laiki :)

"Entartete Kust" (deģenerētā māksla) bija tās izstādes nosaukums, nevis "Entartete Künstler" (....mākslinieki), kā to pārtulkojusi raksta autore.

no vācu wikipedijas: Motiv für die Verweigerung des Grußes könnte Landmessers Verärgerung über die Ablehnung seiner Hochzeit mit Irma Eckler auf Grund der Rassengesetze durch das Hamburger Standesamt gewesen sein. tiem, kas nesaprot vāciski - ja nu tas patiesi ir landmessers, tad iemesls necelt roku nacistu sveicienam varētu būt dusmas pēc atteikuma atzīt viņa laulību ar irmu eckler. un nekāda tev te civilā drosme un protests, vienkārši personisks aizvainojums. tikai viena bēda - nevar saprast, kurš un kad izdomāja, ka attēlā redzamā persona ir landesmessers, jo neviens, pat viņa meita, nevarot viņu identificēt. varbūt labāk nevajadzēja viņam piešķirt vārdu, par kuru nav zināms, vai tas maz ir viņējais, tad vēl varētu cerēt, ka šis cilvēks roku neceļ patiesi būdams drosmīgs, nevis noo personiska aizvainojuma.

Ekspresionisms (no lat. val. expressio — 'izteiksme') ir mākslas kustība, kas radās XX gs. sākumā Vācijā un ilga no aptuveni 1905. gada līdz aptuveni 1925. gadam

Piekrītu, ka nacisms ir slikts un minētie mākslinieki ir izcili, bet tai pat laikā uzskatu, ka Vācijai būtu jābeidz ši sevis šaustīšana būvējot miljonus vērtus muzejus, kur lieku reizi tiek atgādināts, cik slikti toreiz rīkojās nacisti un cik ļoti Vācija jūtas par to vainīga. Kāpēc mūsdienu vāciešiem būtu jājūtas vainīgiem? Tīri teorētiski vainas sajūta varētu būt kādam 100 gadus vecam vācietim, kurš balsoja par nacionālsociālistiem, bet ne jau visai nācijai ir jāber sev pelni uz galvas. Vācija ir darījusi pietiekami daudz, lai atvainotos pasaulei un ar to butu jābut gana un turpmāk vairāk jādomā par sevi nevis Izraēlu vai citiem. Krievija ir pietiekami nekaunīga, lai vispār nejustu vajadzību atvainoties (ņemot vēra to, ka padomju savienības ļaunums ilga 45 gadus), bet Vācija iet otrā galējībā un ir gatava līst uz vēdera, lai tikai kāds nepadomā, ka viņi pietiekami intensīvi nenoželo holokaustu.

:)) Viss ir štokos - tev nav jāpadodas, jo arī tu rakstīji par to pašu! :) Tātad - turpinām baudīt dzīvi, t.i., darām savus darbus, pildām pienākumus un pieņemam to, ko liktenis liek priekšā. :)) Šodien es komentēt beidzu. Jauku tev vakaru un jaunu spēku rītdienai! Sveika! :))

Es nerunāju par ceļošanu vienatnē, bet par individuālu ceļojuma mērķu atlasi... Piemēram, es pats neesmu tik drosmīgs vai precīzāk - pārgalvīgs, lai lepnā vientulībā dotos pārgājienā, piemēram, uz Lubānas purvu... Bet, ja man būtu kaut pāris kompanjoni, viens no kuriem vietējais, kas labi to apkaimi pazīst, tad es pošos jau šodien pat! :))) P.S. Es gribēju ilustrēt to, ka ievilkt krustiņu savā ceļojumu sarakstā nav vērts tad, ja nācies aizbraukt aiz trejdeviņām zemēm un to laiku pavadīt dzerot kokteiļus viesnīcā, plunčājoties baseinā un redzot/dzirdot tirienes vietējos tūrisma servisa darbinieku kvalitātē... Saprati, Skaislīt? :))

Par tiem krievu tūristiem... Tā ir diagnoze - jo cilvēks prastāks un aprobežotāks, jo uzpūtīgāks, iedomīgāks un kaprīzāks ikvienā saskarsmē. P.S. Starp citu tā lielākā tūristu vairuma skriešana uz plebejiskajām tūristu nosēdētajām "atpūtas" vietām jau pati par sevi liecina par gaumes un attīstības pakāpi... Neviens pat super- puper- viesnīcots, restorānots un "ekskluzīvots" šīs industrijas serviss neatsver individuāli izvēlētus braucienus apskatīt dabu, kultūrvēsturiskus pieminekļus, cilvēku sadzīvi, bet tā, lai justu garšu un smaržu nevis miljons n-to reizi lūrētu uz to bezpersonisko standartu - kaut hiltonu, kau šeratonu vai vēl kādu.... To var izbaudīt vienreiz - un pilnīgi pietiek atlikušajam mūžam... Bet, ja cilvēks tiecas klātienē apskatīt, kā dzīvo eskimoss vai tuaregs, kā rāpo sliņķis pa liānām vai kādas drupas atlikušas no Babilonas vai tepat - ko atrakuši arheologi kādā Latvijas pilskalnā, tad tā ir reāla vērtība nevis spīdīgs krāms!

1) Sveicināt svešinieku, ja nav pat nekādas darīšanas pie tā cilvēka (piemēram, Skaisles jau nosauktie gaidītāji laboratorijas priekštelpā) ir katra paša pārliecības jautājums. Savukārt, ja šāds sveiciens saņemts, tad tiešām pieklājība prasītu sveisienu atņemt... 2) Ja dzīvē būtu tik vien problēmu, kā svešinieku sveicināšana/nesveicināšana, mēs dzīvotu ideālā sabiedrībā. :) 3) Nekad nav jāieciklējas savā pārliecībā: pat, ja cilvēks svēti uzskata, ka kaut kas jādarā tā vai citādi, nav jāaizmirst, ka pārējie, tā nedarīdami, nebūt tāpēc nedemonstrē savu nepieklājību, nepareizību, iecirtību vai vēl ko citu - a, varbūt, tajā brīdī likteņa ironijas dēļ uzgaidāmajā telpā bija sapulcējušies 100% visi nedzirdīgie... Ko tad? Vai tāpēc būtu jāizzīž no pirksta teorija un jāsāk uzbrukt sveicinātājam, ka viņš, lūk, laikam gribējis paņirgāties par invalīdiem? :)) 4) Un visbeidzot - ja cilvēks, pat viens būdams, dara pareizi nevis aqčgārni kā visa sabiedrība, tad viņš pelnījis, piemēram, virtuālu pateicības ordeni, jo stāv pāri bara neaudzinātībai/tumsonībai un vēl kam tamlīdzīgam... :)))