“Ģirta Koknēviča prozas debija ir ļoti savdabīga — autobiogrāfiskos notikumos balstītais, pasauli pazemīgi pētošais dzīves vērojums mijas gan ar viediem, gan šķietami naiviem secinājumiem par cilvēka lomu lielajā dzīvē. Šeit baisais organiski sadzīvo ar smieklīgo, nežēlība — ar vieglprātību, sāpīgais — ar alkām pēc laimes, vienkāršais, pat primitīvais — ar pašas dzīvošanas absurdu. Puškina ielas buru skola ir arī neparasti spilgts laikmeta tēlojums, kas vērties stipri plašāk tveramā vēstījumā par Latvijas sabiedrības pārejas posmu no PSRS uz neatkarīgu valsti. Šo laiku nepieredzējušajiem Ģirta Koknēviča stāsts varētu kļūt par drošu ceļvedi patiesajā Latvijas vēsturē.”
Lauris Gundars
“Visi alkst glābējeņģeļa, arī Ģirta Koknēviča varonis Atvars, taču: “Viņa sāka glābt Gavrošu, nepabeigusi glābt mani.” Jāpiekrīt — “debesu līmeņa haltūra”. Iznākums ir skaudrs: “Paliku viens, bez pēdējā drauga, un man beidzās mīlestības narkotika. Atpakaļceļu es nocirtu, sakapāju, kā kuģa koks ar nazi glīti sakapā sarkanus tomātus. Zaķīšu pirtiņas asiņainās pēdiņas aizlēkāja pa papīru prom.””
Gundega Blumberga
Dzejnieks un dziesminieks Ģirts Koknēvičs (1975) dzimis Kuldīgā, dzīvojis Rīgā, tagad Carnikavā. Pabeidzis Rīgas Mūzikas internātvidusskolu, studējis dramaturģiju Latvijas Kultūras akadēmijā. Iznācis dzejas krājums Japāņu modinātāja šonakts (Neputns, 2005). Ingus Baušķenieka studijā kopā ar grupu Dodo ierakstīti albumi Pasaule var nomirt un Tur tek tu, kuros ir gan mūzikas, gan tekstu autors.