Klajā nākusi grāmata Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība

Šī ir grāmata, kuru var citēt un citēt, ik dzīves gadījumam atrodot īstos vārdus, grāmata, kura vispelēkāko dienu padarīs saulainu, grāmata, kura iepriecinās."Romantiska, sirsnīga, pārsteidzoši emocionāli piepildīta un ārkārtīgi gaiša. Šķiet pat neierasti, ka mūsdienās kāds vēl atļaujas tā rakstīt. Brīžiem romāna emocionālā tonalitāte atgādina senāk izdotas, mīlētas un daudzkārt pārlasītas grāmatas, kā Dž. K. Džeroma Trīs vīri laivā un Dž. Vebsteres Garkājtētiņš, tomēr tas ir visnotaļ mūsdienīgs darbs. Smalkais angļu humors un veselīgā ironija, kas papildina kopumā romantisko vēstījumu, ļauj katru teksta rindiņu uztvert kā mākslas darbu, aicināt aicina izsmieties par savām un citu mazajām vājībiņām un vienlaikus valdzina ar labestību," saka Kristīne Sadovska.Kādudien londoniete rakstniece Džuljeta saņem vēstuli no Dosija, puiša, kas mīt Gērnsijas salā. Dosijs raksta, ka viņa īpašumā nesen nonākusi Džuljetai reiz piederējusi grāmata – to rāda ieraksts vāka iekšpusē. Vēl Dosijs vēstulē piemin Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrību, un šī organizācija izklausās ārkārtīgi interesanta un noslēpumaina. Svešinieka vēstule ir tik sirsnīga, humorpilna un intriģējoša, ka Džuljeta atbild, pajautājot, kas tā par biedrību... Un sākas sarakste, kurā iesaistās arvien vairāk cilvēku, risinās dažādi atgadījumi, un beigu beigās Džuljeta nolemj uzrakstīt grāmatu par Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrību. Šis lēmums maina gan pašas rakstnieces, gan salinieku dzīvi – un līksmais stāstījums, kurā sprēgāt sprēgā atjautīgas sarunu dzirkstis, ikvienu lasītāju padara par notikumu līdzdalībnieku.