Raksturiņi un problēmas
Galvenie varoņi ir reiz reāli dzīvojuši - īru dramaturgs Džons Milingtons Sings un aktrise Mollija Olguda, turklāt viņiem tiešām bijis romāns, par kuru no sirds bija sašutusi tālaika sabiedrība. Iedomājieties paši: toslaikus lēdijas par aktrisēm nekļuva, savukārt dramaturgi vairāk vai mazāk piederēja pie džentlmeņu kārtas. Un te nu viena daiļa un jauniņa iznirele savaldzina cienījamu lugu rakstnieku... Jāa. Galvenās lomas uz skatuves Mollijai garantētas, taču dzīvē viss notiek citādi. Džons Sings piedevām pie sabiedriskā statusa ir ļoti mīlošas māmulītes vienīgais dēls. (Iztēlojieties ļaunākos stāstus par mīlošām dēlu mātēm - un nebūsiet iedomājušies i pusi no tā, uz ko spējīga misis Singa!) Jā, un pa vidu šīm peripetijām jau vēl ir arī teātris, lugas, lomas un, protams, pašu galveno varoņu jūtas un to izpausmes.
Mīlestība dara dzīvus
Kad lasīju Mollijas reiz rakstīto, bet Džonam tā arī nenosūtīto vēstuli, man pilnīgi līdzsāpēja. Tik skaisti. Bez ironijas. Un neticami, ka kaut ko tādu var uzrakstīt vīrietis. Džona vēstules Mollijai ir rāmākas, tomēr arī tās ir saviļņojošas. Bet romāna darbība tomēr vairāk ir dzīvē, nevis vēstulēs sakņota. Tālaika Īrijas un Amerikas atainojums arī ir bezgala saistošs un dzīvs, tipāži un raksturlomas seko cita citai raibā jezgā, kas nezin kā ir savstarpēji saistīta.
Romāna angliskais nosaukums Ghost Light arī sevī ietver veselu mums nezināmu stāstu: ir ticējums, ka teātrī uz nakti vienmēr jāatstāj iedegta viena spuldze, kas apgaismo skatuvi, - lai teātrī reiz spēlējušie aktieri, kas nu jau mīt citā saulē, var spēlēt savas lomas.
Un viņi iznāk uz skatuves vēlreiz: Džons Sings un viņa mīļotā Mollija.Tas nekas, ka man (un arī autoram, lai cik neticami tas būtu!) nav bijis iespējas redzēt, kā Mollija spēlē, kā strīdas ar Jeitsu un kā Džons klausās apvainojošajos izsaucienos pēc savas skandalozās lugas Rietumu pasaules uzdzīvotājs pirmizrādes.
Izlasot šo romānu, man liekas, ka viņas spēle ir bijusi pārāka nekā jebkurai citai aktrisei zemes virsū.
Un viņas dzīvē, kas bijusi iedvesmas avots šim neparastajam mīlas stāstam, ik minūte, pat vismelnākā, ir bijusi dzīvošanas vērta. Kāds tur brīnums, ka man sagribējās, lai arī par kādu no mūsu dižajām aktrisēm taptu vismaz tikpat lielisks un aizkustinošs romāns. Nu vismaz par Birutu Skujenieci vai Daci Akmentiņu.
Mūza ir romāns ar garšu un patiešām spēcīgu pēcgaršu - tas piederēs pie grāmatām, kas manā plauktā paliks, lai varu vēl kādreiz atšķirt un palasīt.