Kristaps Kalns

"Salīdzinājumā ar Viļņu un Tallinu mums Rīgas centrā ir izdevies labāk saglabāt vēsturiskās vērtības. Protams, ne visu, jo ekonomiskais spiediens bija ļoti smags," norāda Juris Dambis

Intervija ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāju Juri Dambi. Mantojums un attīstība

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

9 komentāri

14. decembris, 2018, 17:31

Amadejs

Man šis cilvēks simbolizē ierēdni, kurš par spīti visam prot palikt savā krēslā.Šai ziņā noteikti meistars.

Atbildēt
2
0

8. decembris, 2018, 16:52

KultūrSams

Vai Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja amatā persona tiek iecelta uz visu mūžu? Labi būtu, ka pēc kāda termiņa amatā nāktu cita persona. Tas pasargātu no subjektīvisma un izkalpošanās vadošajai varai tendences.

Atbildēt
13
2

8. decembris, 2018, 13:30

es

kaut kā nemanu ''laviskās'' partijas ministres Melbārdes cenšanos saglabāt latvisko kultūrvēsturisko vidi...

Atbildēt
10
1

8. decembris, 2018, 13:26

Starp citu

Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde ir tieši pakļauta Kultūras ministrijai, ko vada jau ilgu laiku VL/TB/LNNK....kuras ministri ir tieši atbildīgi par to, kā tiek degradēta Rīgas pilsētas vēsturiskā vide....

Atbildēt
11
3

8. decembris, 2018, 13:09

Rūdolfs

Par okupācijas laikiem nerunāšu: Tam nav jēga: Nevar prasīt no imigrantiem vietējo tradīciju un kultūras paradumu zināšanu un ievērošanu...Runāšu par 2.Republikas laikiem-tagad. Diemžēl šajā laikā Rīgā tik pat kā nav uzcelta neviena ēkā, kas iederētos Rīgas pilsētvidē....Te pat negribu pieminēt Vecrīgu un Rīgas vēsturisko centru, kur saceltas ēkas, kas pēc savas būtība būtu jājauc ar steigu nost...Tas, ka tādas ēkas tur atrodās-ir tieša Dambja iestādes atbildība un vaina. Par jauno Nacionālās bibliotēkas ēku pat nerunāšu. Tas ir vēsturiskās pilsētvides degradācijas skaidrs piemērs.

Atbildēt
10
7

8. decembris, 2018, 16:40

jānis

kuras no jaunajām ēkām neiederas?

8. decembris, 2018, 13:28

Rūdolfs>bet Rūdolf

Tas tiesa-tikai tas ne par kapeiku nepaaugstina pilsētvides apbūves kvalitāti, bet gan gluži otrādi-to pazemina...

8. decembris, 2018, 13:11

bet Rūdolf:

Tā tak ir internacionalizācija mākslā: Visā pasaulē būvēt vienādas ēkas un būves....Mēs tak dzīvojam internacionālā pasaulē, un mūsu valsts vadītāji cik saprotu-uzskata ka tas ir labi...

8. decembris, 2018, 10:46

Henriks

Rekonstrukcijas rezultātā izspēkotā Bastejkalna tērcīte vien liek domāt, ka arī pie mums problēmas ar mantojuma saglabāšanu nav mazākas kā Tallinā vai Viļņā. Bet mantojuma šefam sava līnija jāietur un jāpakāpjas uz Viļņas un Tallinas pleciem.