"Valodas jautājumi cilvēkam ir gandrīz fiziski sāpīgi, cilvēka attiecības ar paša valodu ir smalka matērija, te iespējami visādi attiecību modeļi. Piemēram, pats vārds “valoda” etimoloģiski un semantiski saistās ar mēli — visticamāk, tāpēc ka bez tās runāt grūti. Mēle ir “savējā”, nelaba valoda sāp un traucē dzīvot tāpat kā pārkosta mēle. Bet mēle it kā pieder tev kā darbarīks, tāpat kā roka vai kāja. Taču jāvaicā, ciktāl tu valdi pats pār sevi un saviem “darbarīkiem”, — piemēram, personisko sirdsdarbību vai gremošanu tev kontrolēt jau daudz grūtāk, šie procesi vienlīdz valda pār tevi un nosaka, kā jūties un kādas domas nāk prātā, kas tu esi par cilvēku. Valodu tu tik ļoti uztver kā savu daļu, ka, ja to kāds sāk regulēt vai labot, tu to izjūti kā fizisku aizskārumu."
Interviju lasiet šīs nedēļas Kultūras Dienā.