Mākslas zinātnieces un izstādes kuratores Anitas Vanagas lekcija 19. septembrī “Ilmāra Blumberga scenogrāfija” aptvers Ilmāra Blumberga ilgstošo un mērķtiecīgo aktivitāti scenogrāfijas laukā, akcentējot un detalizētāk skatot spilgtākos iestudējumus, analizējot viņa atstāto ietekmi uz teātra mākslas jomu Latvijā, īpaši uzsverot spēles telpas radītāja nozīmību izrādes tapšanā. Scenogrāfijas pētnieks Viktors Berjozkins (Виктор Берёзкин) to nodēvējis par darbības scenogrāfiju, kas atklāj “dramatiskā konflikta būtību, uzveduma tēmu, tā dažādus motīvus, varoņu psiholoģiskos pārdzīvojumus un garīgo pasauli, citiem vārdiem – visu to, kas ietverts skatuviskajā darbībā un parādās procesā.”Stāstījums iekļaus teorētisku un ilustratīvu materiālu no uzvedumiem: A. Upīts “Žanna d’Arka” (1972), A. Čaks “Spēlē, Spēlmani!” (1972), H. Ibsens “Brands” (1975) un “Pērs Gints” (1979), Rainis “Jāzeps un viņa brāļi” (1981), Dž. Verdi “Aīda” (1998), V. A. Mocarts “Burvju flauta” (2001), R. Vāgners “Valkīra” (2007). Analītiski un vizuāli vērtīgo un unikālo skatuves mākslas pārskatu papildinās vēsturiskas video liecības no Anša Epnera veidotā kinožurnāla “Māksla” par scenogrāfijas izstādi Aizrobežu mākslas muzejā (1973).
Anitas Vanagas lekcija Ilmāra Blumberga scenogrāfija
Ilmāra Blumberga (dz. 1943) daiļrade ietver izpausmes dažādos mākslas medijos un nozarēs, kas plaši vai tikai fragmentāri pārstāvēti un skatāmi izstādē “Es nemiršu” – gleznu un grafiku cikli, objektu sērijas, grāmatas un scenogrāfijas motīvi. Izstādi papildinošās lekcijas plašāk un niansētāk atklās multidisciplinārā mākslinieka darbības šķautnes un saistošus skatpunktus uz viņa radošo rezultātu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.