“Šajos darbos pirmo reizi skaidri parādās mana aizraušana ar atmiņu tēmu,” stāsta māksliniece. “Mēs esam iegrimuši milzīgā priekšmetu un lietu tīklā, kas tieši skar mūsu sirdi, par kaut ko stāstot, par kaut ko klusējot. Tie ir atmiņas artefakti, portāli uz pagātni. Mēs sastāvam no atmiņām, rūpīgi nesam tās kā pērles savās dvēselēs. Bez tām mēs esam nekas, mūsu personība pazūd, mēs kļūstam tukši. Atmiņa veido mūsu identitāti.”
Par izstādes tapšanu māksliniece stāsta: “Pēdējo gadu laikā savos darbos es pētu dažādus atmiņas aspektus. Balstos uz savām atmiņām, strādāju ar senām fotogrāfijām, atrastām vai krāmu tirgos nopirktām lietām, dodos plenērā, lai iemūžinātu izzūdošos, šķībos koka šķūnīšus un mājiņas, tik raksturīgās Latvijas kultūrvēsturiskai ainavai pēdējo simt piecdesmit gadu laikā. Es nodarbojos ar atmiņas uzpirkšanu, glabāšanu un restaurēšanu, meklējot kultūras pavedienus, kas mani saista ar aizgājušām paaudzēm un cilvēkiem man apkārt. Es meklēju savas saskaršanās robežas ar viņiem. Un šajā procesā es meklēju sevi.”
Anna Pommere ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozares maģistra grādu (2018), šobrīd studē LMA Profesionālās doktorantūras programmā Mākslās, kur pievēršas atmiņu tēmai. LMA Gleznošanas un figurālās kompozīcijas pasniedzēja.