Cik noteicošs ir dejotāju izskats dejas izrādes uztverē? Vai dejā eksistē perfekts ķermenis? Un galu galā – kas ir skaists, un kas nav? Dorisu Ūlihu dejas kritikā raksturo kā korpulentu dejotāju, tādēļ izrādē māksliniecei ir būtiski runāt par skaistuma ideāliem un ķermeni kā izpildītāja vizītkarti. Reālā laikā notiekošās telefona sarunās viņa intervē cilvēkus, kuru ķermeņi neatbilst vispāratzītajām skaistuma normām. Kas ir šis dīvainais mūsu laikmeta fenomens – vēlēties būt unikāliem, bet tajā pašā laikā neatšķirties no pūļa? Dorisa Ūliha ir apguvusi laikmetīgo deju Vīnes Konservatorijā, un šobrīd strādā kā horeogrāfe, izpildītāja un pasniedzēja Vīnes Mākslas akadēmijā un vairākās citās augstākās mācību iestādēs. Kopš 2006. gada Ūliha iestudē savus skatuves darbus, kas viesojušies teātra namos un festivālos visā Eiropā. 2008. gadā Ūliha saņēma prestižo SPITZE apbalvojumu, ko Austrijas Izglītības, mākslas un kultūras ministrija piešķir par atzīstamiem sasniegumiem laikmetīgajā dejā.Horeogrāfe: Dorisa ŪlihaIzpildītājas: Dorisa Ūliha un Tāle DolvenaBiļetes Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv, Dailes teātra kasē un Latvijas Jaunā teātra institūtā
BRUT dienas Rīgā. Vairāk nekā vajadzīgs
Izrādes iedvesmas avots ir baroka periods un tā tiekšanās pēc formu bagātības. Tā pēta stereotipus par ķermeni laikmetīgajā performancē. Izrādes autore un izpildītāja Dorisa Ūliha uzņemas talk-show vadītājas lomu, vaicājot pati sev un saviem kolēģiem, kāda nozīme ir ārējam veidolam un tam, kas atrodas “zem ādas”.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.