Viņas dzimtā gaiši redzama Latvijas vēsture un latvieša centieni pēc izglītības, pašnoteikšanās un cieņpilnas stāvēšanas līdzās citām pasaules nācijām. A. Žīgures spilgtākie dzimtas pārstāvji ir vecvectēvs – jaunlatvietis Stērstu Andrejs, vecāsmāte – dzejniece, franču kultūras popularizētāja Elza Stērste, vectēvs – ievērojamais dzejnieks Edvards Virza, vecāki – teātra darbinieki Jānis Žīgurs un Amarillis Liekna.A. Žīgure cieņpilni un ar lepnumu ir nesusi Latvijas valsts vārdu pasaulē, gan kā trešās atmodas politiķe, gan rakstniece un tulkotāja. “Es stāstu par Latviju” ir viens no viņas brīnišķīgajiem darbiem, kas iznācis gan latviešu, gan somu, gan igauņu valodā. Ar vēsturisku precizitāti un vērotāja mīlestību autore stāsta par savu zemi Latviju – Mēness otru pusi (kā Ivars Ivasks poēmā dēvē Baltijas valstis pārējās pasaules acīs). A.Žīgure ar vieglumu un pietāti ir apvienojusi dziļu latviskumu un mīlestību pret somu un igauņu nācijām.Viņas lielais soms Juka Rislaki, kurš iemācījies latviešu valodu, tikpat dabiski ir ieaudzis Latvijas kultūrā un uzrakstījis vēsturiskus pētījumus par Latvijas armijas komandieri, kara ministru Krišjāni Berķi. Jaunākai vēsturei viņš veltījis apcerējumu „Maldināšana: Latvijas gadījums”. A.Žīgures un J. Rislaki darbi un pārliecība ir apliecinājums mūžsenai patiesībai - tam, kurš stingri ar saknēm ir ieaudzis dzimtajā zemē, nav jābaidās savus zarus stiept debesīs!
Es stāstu par Latviju
Tikšanās un sarunas ar diviem nozīmīgiem Latvijas kultūras gara stiprinātājiem – rakstnieci un tulkotāju, pirmo atjaunotās Latvijas valsts vēstnieci Somijā un Igaunijā, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri Annu Žīguri un Latvijā dzīvojošo somu žurnālistu un rakstnieku Juku Rislaki. Anna Žīgure ir ievērojamas latviešu gara darbinieku dzimtas pēctece.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.