Viņš ir muzeja patrons un par savu darbu muzeja krājuma “Acta Medico Historica Rigensia” veidošanā izpelnījies Paula Stradiņa balvu (1983) un RSU goda doktora nosaukumu (2007). Zinātnieks. Pētījumu rezultāti izklāstīti septiņās grāmatās un 325 zinātniskos darbos. Tie veicinājuši vairāku oriģinālu Organiskās sintēzes institūta preparātu, piemēram, furagīna ieviešu medicīnā. Saņemti vairāki apbalvojumi: Paula Valdena, Solomona Hillera medaļa un LZA lielā medaļa. Vairāk akadēmiķi Jāni Stradiņu sabiedrībā pazīst kā zinātņu vēstures pētnieku.1965. gadā iznāca viņa pirmā grāmata “Cilvēki, eksperimenti, idejas”, tai sekoja daudzas citas. Kā izcils zinātnieks Jānis Stradiņš no 1992. līdz 1998. gadam bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) viceprezidents, no 1998. līdz 2004. gadam LZA prezidents, pašreiz LZA Senāta priekšsēdētājs. Pilsonis. Nozīmīgu vietu Jāņa Stradiņa dzīvē ieņem Trešās Atmodas laiks, kad viņš piedalījās nacionālās simbolikas ieviešanā, vēsturisko vietvārdu atjaunošanā un Latvijas zinātnes reformas veicināšanā. Viņš bija arī starp tiem, kas pirmoreiz Rīgas pils tornī pacēla sarkanbaltsarkano karogu. Par savu sabiedrisko darbību Jānis Stradiņš saņēmis daudzus gan Latvijas, gan citu valstu apbalvojumus un goda zīmes.
Izstāde Jānis Stradiņš – mantinieks, zinātnieks, pilsonis
Jānis Stradiņš godam ir turpinājis tēva Paula Stradiņa iesākto. Šo personību nevar aprakstīt un izvērtēt vienā darba jomā, tāpēc izstādē izvēlētas trīs galvenās akadēmiķa personības dimensijas: Mantinieks. Zinātnieks. Pilsonis. Mantinieks. No sava tēva Jānis Stradiņš mantojis daudz tēva iesākto darbu, īpaši jau medicīnas vēstures muzejā un pētniecībā, ko ar lielu pietāti dara vēl šodien .
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.