Katrīnas Neiburgas personālizstāde "Lietu atmiņa"

Turpretim mums ar māti viss ir nepareizi, pat pirkstu forma kā vardēm. Aleksandra mums taisa sauso pedikīru, viņai ir speciāla izglītība, turklāt viņa ir māsiņa trako namā Tvaika ielā.Ar mazu skalpelīti kā tēlnieks viņa katru mēnesi no jauna izgriež manu pēdu formu. Pēc Aleksandras aiziešanas uz grīdas mētājas trīs paaudžu kāju vecās ādas skaidas un viss apkārt ir klāts ar ādas putekļu kārtu.Pēc manām domām, to visu vajadzētu sadedzināt, jo tā vienkārši miskastē tiek iesviesta milzīga bioloģiska informācija par mums trijām. Kad uz šaufeles saslaucīto ādu metu miskastē, man vienmēr sažņaudzas sirds.(..) "Turpinājumā – mūsdienu kultūras foruma "Baltā nakts" ietvaros š.g. 8. septembrī Katrīnas Neiburgas intervence "Saruna ar gaļas pārdevēju Matīsa tirgū". "Katrīna Neiburga bieži darbojas kā antropologs, viņu interesē cilvēki – tējas sēņu audzētāju dīvainā kopiena, "hruščovkas" iemītnieki, klubu tualetēs satiktās meitenes, sievietes, kas strādā par taksometra vadītājām," – tā Solvita Krese starptautiskā laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit 2011 publicitātes materiālos.Katrīna Neiburga (1978), ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā, izstādēs piedalās kopš 2000. gada; dalība Sidnejas un Maskavas biennālēs, Ars Fennica (2008) balvas kandidāte un Purvīša balvas mākslā laureāte (2008). Pēdējā personālizstāde "Preses Nams" (2011/12) izstādīta Rīgā, Budapeštā un Helsinkos. Regulāra ir Katrīnas Neiburgas sadarbība ar skaņu mākslinieku Andžoni (Andris Indāns), kā arī sadarbība ar Latvijas Nacionālo operu (scenogrāfija un video uzvedumiem "Jevgēņijs Oņegins" (2010), "Leļļu opera" (2008), jaunākais projekts ir video noformējums operai "Lučija di Lammermūra" (2012)).