19. gadsimta beigās Klods Monē, Ogists Renuārs un Pols Siņjaks bija pirmie, kas atrada savu Arkādiju dzimtās Francijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē. Viņiem sekoja 20. gadsimta sākuma modernisti – Pablo Pikaso, Fernāns Ležē, Haims Sutins, Andrē Derēns, Pjērs Bonārs, Rauls Difī un jau pieminētais Anrī Matiss.Kas darīja Franču Rivjēru tik pievilcīgu radošās inteliģences acīs? Šo kultūras fenomenu mēģinājuši skaidrot daudzi speciālisti. Muzeja organizētā lekcija arī piedāvās atbildi uz jautājumu un ļaus iepazīt šo brīnišķīgo vietu caur daudzu slavenu franču gleznotāju darbiem.Uz lekciju nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot pa tālruni 67 288800 vai rakstot uz e-pastu: [email protected] Lekcijas apmeklētājiem būs iespēja apskatīt arī muzeja pastāvīgo ekspozīciju un aktuālo izstādi.Dalības maksa: ieejas biļete muzejā (pieaugušiem Ls 1,50, skolēniem, studentiem, pensionāriem Ls 0,50).
Lekcija „Mūžīgās laimes zemes meklējumos: franču mākslinieki un Aleksandra Beļcova Rivjērā”
Lekciju vadīs mākslas zinātniece Mag. art. Nataļja Jevsejeva„Luxe, calme et volupte” – greznība, miers un baudkāre – šo citātu no Šarla Bodlēra poēmas „Aicinājums ceļojumā” savas 1904. gadā Sentropēzā tapušās gleznas nosaukumam bija izmantojis Anrī Matīss. Cilvēces Zelta laikmeta ideja, doma, ka kaut kur pastāv idilliska vieta, mūžīgās laimes zeme – Arkādija, kopš Vergīlija laikiem saistīja gan dzejniekus, gan māksliniekus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.