Lietuvas mākslinieku izstāde Palangas impresijas

Lietuviešu glezniecībā joprojām pastāv spēcīgais ekspresionisma strāvojums. Tas redzams Kauņas gleznotāja Antana Obcarska (1958) spēlēs ap horizonta līniju ainavā, kurā eksistē tikai debesis, ūdens atspīdumi un zaļi pelēku toņu smalkās gradācijas. Abstraktā ekspresija ir jaunās un talantīgās gleznotājas Kunigundes Dineikaites darbos. Viņas trīs gleznās “garšīga” krāsa ir jau gandrīz kā reāls un fizisks izvirdums. Ekspresionismu pārstāv arī Alģimants Stanislovs Kliauga savos Floridas dārzu krāšņuma tvērumos. Taču skatītājus noteikti iepriecinās arī izstādē pamanāmās Mikolaja Čurļoņa, izcilā 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma lietuviešu gleznotāja – simbolista glezniecības atskaņas Ričarda Zdanavičus (1956) darbā ar Nidas kapsētu kapa krustiem.Lietuvas gleznotāju vecāko paaudzi pārstāv izcilais gleznotājs Aloizs Stasulevičus (1931), kurš Baltijas republiku padomju glezniecības vizuālajā atmiņā noteikti ir palicis un paliks ar Viļņas urbānajām ainavām, tvertām no augstiem skatu punktiem vai no putnu lidojuma, arī ar īpaši organizētu toreiz reljefo pastu pielietojumu gleznas faktūru veidojumā. Šajā izstādē ir trīs viņa pēdējo gadu darbi, kuros ar prieku var pamanīt, ka viņš savā izteiksmē nav daudz mainījies, bet viņam vēl arvien ir ko teikt.Pārsteidz Broņus Gražis (1952) – viņš savās gleznās ir domātājs, jo runā par tēmām, kuras satrauc daudzus, – viņš glezno ceļotājus, kuri tāpat kā viņš, redz dabā tās brīnišķīgo skaistumu un ir skaistā saskaņā ar to. Viņš glezno arī tūristu barus, kuri atstāj aiz sevis metāla ēdamrīkus, sadauzītus traukus, zivju galvas... Neticami, bet arī šajos darbos klāt ir arī laba glezniecība. Grafiķe Giedre Gučaite (1948) Palangas plenēra laikā ir radījusi savdabīgu ainavu, kura tapusi ar burtu šriftu pielietojumu.