Marija Olšauskaite. Dejo skumji un Monika Lipšica. Otrais ūdens

Enkurplātne sasien vientulīgo My Bar, kas gaida jaunu stieni. Dejo skumji, kamēr vien aizkari stāv. Monika Lipšica. “Otrais ūdens” (Second Water) Aizkadra balss lasa teoriju par metaforu, tā ir daļa no kompozīcijas par šo konkrēto estētikas problēmu. Ja mēs vairāk skatītos uz skaistām lietām, mūsu acis kļūtu skaistākas, – lasa balss. Bet, ja pats skaistums ir mīlas objekts un mīlestībā ir trīs soļi, līdz tā kļūst nesavtīga un abstrakta, kā gan izjust skaistumu, kas nav iemiesots fiziskajā vai garīgajā? Metaforas ļauj mums vienu lietu ieraudzīt kā citu. Veiksmīga metafora uzbur attēlu, kuru mēs citādi nebūtu ieraudzījuši, – tā liek apjaust kaut ko no jauna. Kompozīcija par metaforu kuģo stāstu jūrā.Marija Olšauskaite (1989) dzīvo un strādā Viļņā. Studējusi tēlniecību. Zīmīgākās pēdējā laika izstādes: Miss Bird (sadarbībā ar Petru Olšausku) Art in General, Ņujorkā (2014), Karaoke Police. The Game of Oppositions Laikmetīgās mākslas centrā (CAC), Viļņā (2013), personālizstāde Round Studio, Viļņā (2013), Auction Laikmetīgās mākslas centrā (CAC), Viļņā (2012), personālizstāde The Gardens, Viļņā (2012), Ornament Nacionālās mākslas galerijā, Viļņā (2012). Monika Lipšica (1988) dzīvo un strādā Viļņā. Starp nesenākajiem projektiem jāmin izstāde What Thinks Me Sanktpēterburgā (2014), Agency. Scripted by Characters Laikmetīgās mākslas centrā (CAC), Viļņā (2014), grupas performance Karaoke Police. The Game of Oppositions Laikmetīgās mākslas centrā (CAC), Viļņā (2013), mākslinieku rezidence Joy & Mirror. Actions on the Island Sardīnijā (2013), izstādes filma Exhibition on Stage. God from the Machine (2013), grupas izstāde The Collector Laikmetīgās mākslas centrā (CAC), Viļņā (2013).