Sergeja Žiļina trio Fonograf koncerts Čaikovskis in Jazz

Krievijā Leonīda Utjosova orķestris veiksmīgi strādājis ar Čaikovska un Rimska-Korsakova tēmām. Stena Kentona un Vudija Germana orķestri savās kompozīcijās bieži izmantoja klasisko skaņdarbu tēmas. 50.–60.gados šīs tendences attīstījās tā saucamajā “baroka džezā”. Taču 20. gadsimta beigās džeza un akadēmiskās mūzikas mijiedarbība lielākoties kļuva par standarta metodi un praktiski zaudēja novitātes piegaršu.Tomēr Sergeja Žilina trio jaunais darbs “Čaikovskis in jazz. Gadalaiki” (Jurija Markina aranžējums) parādījis, ka klasika džeza skaņās ne tikai nav mirusi, bet tā dažreiz spēj radīt arī pārsteidzošus rezultātus.Pirmkārt, pārsteidzoši precīza bija skaņdarbu izvēle. Čaikovska “Gadalaiki” – tas ir BMS vecāko klašu un specializēto skolu jaunāko kursu repertuārs. Tie ir “nospēlēti” skaņdarbi, pierasti un pat nedaudz prasti “advancētiem” mūziķiem, tomēr tie pēkšņi parāda tādu muzikālu dziļumu un tādu stilistiskas attīstības iespēju, kādu pat bija grūti iedomāties. Otrkārt, džeza klavierspēles galvenais attīstības virziens, vēršoties pie 19. gadsimta kamermūzikas (ja ne salonmūzikas!), iegūst tik spēcīgu radošo impulsu, ka standarta faktūras un harmonijas metodes, kuras no pirmā acu skatiena var likties standarta, sāk darboties jaunajā plūsmā. Šajā projektā viss jaunais un neparastais nāk it kā no izpildāmo skaņdarbu iekšienes. Jau pašās Čaikovska tēmās kļūst iespējama to jaunā harmonizācija. Tomēr tas notiek, pateicoties nevis standarta džeza akordiem, bet gan 20. gadsimta mūzikas un vēlā romantisma harmoniskajai valodai, ko papildina džeza skanējums. Pārsteidz tas, cik viegli un dabiski “Gadalaiku” skaņdarbi, kas tika sacerēti 19. gadsimta pēdējā trešdaļā, uztver nākamo posmu stilus – gan džeza, gan līdz pat mūsdienu populārajai mūzikai un rokam (“Brauciens ar trijjūgu”).Biļetes Biļešu serviss kasēs un www.bilesuserviss.lv