Valta Kleina fotogrāfiju izstāde Mēs gribam – mēs vēlamies

gadā. Valts Kleins nolēma fotografēt bērnus, kuri lielo sabiedrisko pārmaiņu laikā tika aizmirsti un pamesti paši savam liktenim. Visā bijušās Padomju Savienības teritorijā katastrofāli pieauga bēgļu, klaiņotāju, piedzīvojumu meklētāju un vientuļu ceļotāju skaits, kuru vecums svārstījās no 7 līdz 18 gadiem. Mājas, ģimene, silts ēdiens, bezrūpīga bērnība – šiem bērniem tas bija svešs un neaizsniedzams sapnis, kas tika aizstāts visos iespējamos veidos, bieži vien nonākot konfliktā arī ar krimināllikumu. „Tas bija milzīgu pārmaiņu laiks,” stāsta pats autors, „un šie bērni neko sev neprasīja, jo tiem vairs nebija kam lūgt savu tiesību aizstāvību pieaugušo pasaulē.”Fotogrāfs bērniem deva divus solījumus. Pirmais no tiem bija katram piešķirt portreta kopiju. Otrs – pārliecība, ka domas un idejas spēj materializēties, ar izstādes palīdzību viņus sadzirdēs un arī citi uzzinās par viņu likteni, ilgām un nomoda sapņiem. Tas bija abpusējas sadarbības un labas gribas žests, kurš nebija tikai ilūzija, bet gan iespēja uzrunāt pasauli. Darbi tika izstādīti Latvijā un Kanādā.Valts Kleins dzimis 1960. gadā. Augstāko izglītību fotogrāfijā ieguvis Ļeņingradas Valsts kultūras institūta kino-foto nodaļā (1984.) Kopš 1983. gada fotogrāfs piedalījies vairākās grupu izstādēs – „Putnu palaišana”, „Plūdi Talsos”, „Latviešu fotogrāfi glastnostj laikmetā”, „Uzmetumi” u.c. Veidojis vairākas personālizstādes, kā, piemēram, „Laika zaglis”, „Mēs gribam – mēs vēlamies”, „Anestēzija” un ”Entropija”. Valta Kleina darbi iekļauti privātās studiju kolekcijās, kas aizceļojušas uz Beļģiju, Franciju, Krieviju, Igauniju, Vāciju, Kanādu, ASV, Itāliju, Čehiju, Slovākiju un Šveici. 1997.gadā fotogrāfs nodibināja savu fotostudiju „Secret Garden” un vairāk pievērsās komerciālajai fotogrāfijai.