Vīru kopas Vilki 20 gadu koncertuzvedums

Dziesmas papildinās izteiksmīgas videoprojekcijas, atbildot uz jautājumu, kāpēc latvietis gāja karā: visos laikos latviešu vīri gribēja savu zemi pasargāt.Savukārt otrajā daļā tiks risināts tālākais latviešu karavīru gājums: strēlnieki, brīvības cīnītāji Bermonta laikā, leģions un Sibīrija, partizāni. Skanēs arī dziesmas, kas simbolizēja latviešu uzdrīkstēšanos - pretsparu padomju režīmam. Der zināt: „Vilki” šogad vienlaikus svin gan dzimšanas, gan vārda dienu, jo kopas aizsākumi meklējami 1980. gadā, kad Māra Oša vadībā drosmīgi dzima etnogrāfisks ansamblis, kam tika dots Jukuma Vācieša vārds. Bija pats īstākais stagnācijas laiks, par Atmodu varēja tikai sapņot, tāpēc vīru uzdrīkstēšanos ar savām pletnēm mēģināja kapāt VDK. Vēlāk ansamblis pārtapa folkloras kopā „Liepavots”, bet 1992. gadā organiski pārauga vīru kopā „Vilki”.„Vilku” repertuāra pamatu veido karavīru dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, turklāt vismaz puse no I pasaules kara latviešu strēlnieku, kā arī II pasaules kara latviešu leģionāru un nacionālo partizānu dziesmām pierakstītas, tiekoties ar šo cīņu dalībniekiem. Tāpēc „Vilki” lielā mērā ir „uzārdījuši folkloru”... Ja līdz viņiem tā bija sievišķīga, proti, folkloru vairāk skandēja sievas un sieviņas, tad „Vilki” tai piešķīruši kārtīgu vīru spēku un raksturu, turklāt pilda neoficiālu vēstures skolotāju funkciju: brauc uz Latvijas skolām, muzicē un dzied, rāda un stāsta par senajiem latviešu karavīru ieročiem, godu, pašlepnumu, drosmi un cieņu. 20 gadu laikā kopas sastāvs mainījies: ilgus gadus bijuši deviņi, tad septiņi, bet dzīve ievilkusi savas korekcijas, un jubilejas gadā viņi ir „lieliskais sešinieks” - seši dažādu nozaru profesionāļi, kurus vieno latviešu karavīra dzīvesziņa un darbošanās kopā nozīmē pamatīgu mīlestību pret Latviju, interesi par tās vēsturi un vēlēšanos kaut par kripatiņu latviešos raisīt pašapziņu un vīrišķīgu stāju.„Vilku” sastāvs: profesionālais leļļu teātra aktieris, ilggadējais pasniedzējs, „Vilku” vadītājs un multiinstrumentālists Edgars Lipors, uzņēmējs un zemessargs Uģis Treide, IT speciālists Gundars Kalniņš, skolotājs Andris Balcers, Rīgas okupācijas muzeja administrators, arī galdnieks, un Vispasaules latviešu "3x3" nometnes vadītājs Jānis Atis Krūmiņš, un pašvaldības policists Raimonds Kundziņš.Katrs no viņiem pieprot kādu no senajiem arodiem: apstrādā koku, ādu, kaļ 10.-13. gadsimta rotas. Arī tērpus gatavo paši: šuj kreklus, vamžus un apavus. Pat senie mūzikas instrumenti, kurus spēlē, ir pašu gatavoti. Tas viss tapis, pētot arheoloģiskajos izrakumos Latvijā atrastos 9.-13. gs. tērpu fragmentus, rotas un bagātīgo etnogrāfisko mantojumu.Biļetes Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv