Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Latvijā sāk demonstrēt krievu režisora Alekseja Učiteļa spēlfilmu par Viktoru Coju

No šodienas, 27. novembra, Latvijā sāk demonstrēt režisora Alekseja Učiteļa filmu Cojs, kas stāsta par patiesiem notikumiem, kad 1990. gada 15. augustā Latvijā autokatastrofā bojā gāja pazīstamais dziedātājs Viktors Cojs, informēja filmas veidotāju pārstāvji.

Filma ir Krievijas (Rock Films) un Latvijas (Mistrus Media) kopražojums, vienkopus pulcējot tādus slavenus aktierus kā Jevgeņijs Ciganovs, Nadežda Kaļeganova, Pauļina Andrejeva, Mariana Spivaka, Igors Verņiks un Iļja Deļs, Inga Tropa, Artūrs Skrastiņš un Gundars Grasbergs.

Filmas stāsts aizsākas 1990. gada 15. augustā Latvijā. Kaucošas bremzes, griezīgi šņirkstoša metāla skaņa, gabalos saraustīts moskvičs. No avārijas vietas pazūd kasete, kuru Cojs klausījies pēdējās sekundēs pirms sadursmes. Kasetē ‒ vēl klajā nenākušais albums 47. Turpinās notikuma izmeklēšana, bet zārks ar Viktora Coja mirstīgajām atliekām ceļo uz Ļeņingradu. Pie sēru autobusa stūres ‒ nelaimīgais autobusa Ikarus šoferis, otrs traģiskā satiksmes negadījuma dalībnieks. Nav atradies neviens cits, kurš to varētu uzņemties. Nerunīgais baltietis atpakaļskata spogulītī vēro Coja tuvākos cilvēkus. Sieva un mīļākā, producents un kolēģis no grupas Kino, mazais dēlēns un jauna fotogrāfe, kura mūziķī jau sen bezcerīgi iemīlējusies. Neviens no viņiem pagaidām nenojauš, kas ir viņu šoferis. Bet pirmais, kurš to sapratīs, bez pēdām pazudīs vienā no ceļmalas pieturām. Ceļš būs garš. Spriedze arvien pieņemsies spēkā, bet atmosfēra nokaitēsies līdz baltkvēlei. Mīlestība, greizsirdība, aizdomas, iedzīvošanās kāre ‒ tas viss saplūdīs kopā, satīsies vienā ciešā kamolā, kuru, šķiet, no kaut kurienes vēro Cojs ‒ dzīvs.

"Mūsu plāns bija uzņemt nevis biogrāfisku filmu, bet gandrīz vai detektīvstāstu. Nav jēgas rādīt, ko paveicis Cojs, – viņa dziesmas jau tāpat zina visi. Daudz interesantāk pakavēties pārdomās par lietām, kas paliek uz mūžīgiem laikiem un ko nespēj iznīcināt pat nāve," sākot filmēšanu Latvijā, norādīja Aleksejs Učiteļs, vienlaikus izsakot pateicību visai Latvijas filmēšanas komandai, kas piedalījās filmas tapšanā.

Filma veidota kā klasiska ceļa filma pēc formas, bet stāsts tiek stāstīts no autovadītāja Pāvela skatupunkta, kurš bija iesaistīts negadījumā. Pāvels neko nezina par slaveno mūziķi un par Coju uzzina no stāstiem un caur attiecībām starp Viktora tuviniekiem, kuri atbraukuši uz Latviju, lai pēc avārijas identificētu bojāgājušo.

"Filma Cojs savā ziņā ir unikāla kopprodukcijas filma, jo filmas sižets vistiešākajā mērā ir saistīts ar Latviju. Cojs bija tāds kā pārmaiņu laiku temperatūras mērītājs, kura pēkšņā nāve Latvijā izvirzīja virkni sazvērestības teoriju. Mēs gribējām, lai šogad, kad aprit 30 gadi kopš Viktora Coja bojāejas, filma būtu pieejama Latvijas skatītājiem. Tādēļ vienlaikus ar pirmizrādi Krievijā sākam to demonstrēt arī Latvijā šobrīd pieejamos kino demonstrācijas veidos," stāsta filmas kopproducente Inese Boka-Grūbe.

Filma tika uzņemta 2019. gada vasarā Rīgā, Tukumā, Kuldīgā un Engurē. Latvijas puses kopprodukciju vadīja Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe. Lomās – latviešu aktieri Artūrs Skrastiņš, Inga Tropa un Gundars Grasbergs. Kopā ar Krievijas māksliniekiem pie filmas vizuālā stāsta strādāja filmu mākslinieks Aivars Žukovskis, izpildproducente Daiga Livčāne un daudzi Latvijas kino profesionāļi.

Filma pasaules pirmizrādi piedzīvoja 15. oktobrī Varšavas starptautiskajā kinofestivālā galvenā konkursa skatē, bet no 12. novembra tā skatāma Krievijas kinoteātros. Filmas Cojs Latvijas pirmizrāde – 27. novembrī Tet platformā Shortcut, Go3 TVOD platformā, KinoBize Mājas kino, kā arī privātos seansos Splendid Palace un privātos seansos Cafe Film Noir, iepriekš piesakoties kinoteātros.

Kinorežisors Aleksejs Učiteļs bija pirmais režisors, kurš savulaik ieradās Tukumā negadījuma vietā, lai izmeklētu, kas varētu būt noticis, iepazinās ar negadījuma aculieciniekiem un ievāca informāciju, lai 1991. gadā to atspoguļotu dokumentālajā filmā Pedējais varonis. Jau kopš tā laika režisors bija vēlējies izveidot spēlfilmu, kas būtu veltījums leģendārā mūziķa piemiņai. Učiteļs ir  beidzis Krievijas Valsts Kinematogrāfijas institūtu un savu karjeru sācis kā dokumentālā kino režisors Ļeņingradas Dokumentālā kino studijā. 1988. gadā viņš izveidoja filmu Roks par padomju 80. gadu rokmūziku. Aleksejs Učiteļs ir daudzu starptautisku un nacionālu kinofestivālu laureāts. 2017. gadā veidotā filma Matilde izrādīta vairākos starptautiskos festivālos, savukārt Krievijā filma izraisīja nacionālistu un reliģisko fanātiķu uzbrukumus. Viņa 2013. gada filma Izlauzties brīvībā bija iekļauta 38. Toronto Starptautiskā Kinofestivāla oficiālajā programmā, bet 2010. gadā veidotā filma Mala bija nominēta balvai Zelta globuss kategorijās Labākā kinofilma un Labākā ārzemju filma. Režisors Aleksejs Učiteļs ir arī viens no mūsdienu režisoriem, kurš pēdējos gados izcēlies, aizstāvot liberāli domājošus māksliniekus Krievijā, tostarp ierodoties režisora Kirila Serebreņņikova tiesas prāvā viņa aizstāvībai.

Filmas tapšanu atbalsta Nacionālais Kino centrs. Filmu studija Mistrus Media pēdējos gados veidojusi vairākas starptautiski atzītas kopprodukcijas filmas, piemēram, Elpa marmorā, kas tika demonstrēta Karlovivaru Starptautiskajā filmu festivālā 2018. gadā, Gepards, kas demonstrēta Romas Starptautiskajā filmu festivālā 2019. gadā, un Mijkrēslis, kas bija iekļauta Kannu Starptautiskā kinofestivāla 2020. gada oficiālajā programmā.

 

 

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja